Psih...

Psihoterapija (Psychotherapy) No greķ.Psyche - dvēsele + Therapia - ārstēšana
Психотерапия (Psychotherapy) От греч.Psyche - душа + Therapia - лечение

Psih...

Atbildētlietotājs MaoTin » 04 Oktobris 2009, 23:47

Labvakar!

Isti nezinu cik precizi tas bus, kad lasīsiet, bet man patreiz stipri vakars :)

Lieta tada, ka mācos par socialo pedagogu un esmu jau 3 kursa, bet vel jo projam neesmu ta isti izpratis ko es isti velos, bet, ka noprotu shis atkal ir nepareizais kresls uz kura esmu uzsedies. Esmu veicis kaudzem testus profesijas izvele, par nelaimi vinas vairak vai mazak devusas atbildi par militaro karjeru, taja ietilpst ari juridiska sfera. Par cik mans veselibas stavoklis nekadi neatbilst tam kadam vajadzetu but pat zemaka limena kareivim man nakas no shi sapna atteikties, kad beidzu pamatsskolu biju, ka okeana iemests, nelietoju vardu jura vai upe, jo es jutos loti izbijies, ja ta varetu to nosaukt, kad vairs nav stabilitates zem kajam. Saku macities vidusskola, bet noturejos tur 1 gadu, parcelos uz lielaku pilsetu kur saku macities Profesionalaja vidusskola - transporta parvadajumi. Tiku lidz 3 kursam un izstajos, jo sapratu, ka esmu nosavis greizi, butu nomacijies vel 1 gadu butu profesionala videja izglitiba un kas zin varbut ari darbs, bet domaju, ka ne, par cik loti nepatika shi profesija. Nakamaja gada iestajos vakarskola nomacijos 3 menesus un izstajos, pec gada atkal iestajos taja pasha skola un pabeidzu iegustot videjo izglitibu. Pec shi teksta varetu noprast, ka esmu jauns nepieredzejis pintikis, kas nak no laukiem, ieklaujoties statistika, izjutot brivibas garsu tagad skrien, ka tads ap sturi apdauzits, hmm, daleja taisniba tur ir, bet neesmu ne no laukiem un ari vecaku stingribas izbedzis jaunietis, vienkarsi neviens nekad nav ta pa istam mani macijis, ka dzivot, ka uzvesties, bet tam, ka sajutis brivibas garsu varetu piekrist. Sakoties jaunam macibu gadam iestajos Universitate, noteicoshais faktors profesijas izvele bija psihologija, tas bija otrs punkts profesijas izvele, pirmais juridiskais\militarais otrs psihologija (neesmu precizs, jo kad pedejo reizi veicu testu (2001.g.) tad rezultats bija tads) bija ari psihologijas skolotajs, kam drosi vien ir lielaka iespeja pec beigshanas pietuvoties psihologijas virzienam, bet sapratu, ka skola nu dien negribu pasniegt macibas, jo mani nekadi neiepriecina tas fakts, ka butu jastav klases prieksa un jaizglito uz mani versto achu parus. Nu, bet, protams, man ir kompleksi un nejau tie pashi mazakie, bet lai cik divaini tas nebutu sievieshu dzimtas parstavem tas nav bijis par shkersli attiecibu veidoshanai ar mani. Saku godigi mans raksturs ir smags un briziem pats sevi nevaru ciest, lai gan ... un ka vel varu :P
Lai nu, ka nedaudz paverojot sevi esmu sapratis, ka esmu nepatstavigs, jo visas pazimes ko esmu redzejis sevi par to liecina (draudzenu krapshana, jau pamatskolas laika; skolu maina pec pamatskolas; aizravos ar datorspelem, pat tas mainiju, ka zekes tadejadi pievilot citus; dzives vietu maina, ak, ja shi lieta ir pati interesantaka, nekadi nevaru notureties viena vieta ilgak par 6 - 9 menesiem, ilgakais bija pusotrs gads, kad macijos profesionalaja vidusskola). Patreiz ar lielam grutibam turos Universitate, sekmes labas, bet baidos norauties, ir attiecibas ar pretejo dzimumu, nu jau aptuveni 3 gadi, pats tik daudz neizrekinaju, vina pateica, bet vina man apnika jau pec 2 menesiem, pec tam kad bijam iepazinusies, aiz bailem, ka varu palikt viens neizskiros, bet tagad esmu kopa vairak tapec, ka esmu pieradis neka nobijies, ka varetu palikt viens.
Lai cik divaini nebutu, kad iesaku rakstit biju domajis ka jautasu padomu profesijas izvele minot lietas kuras ir tas, kas mani piesaista psihologijas pasaulei, tomer nosauksu (Neapturama velme saprast ko otrs doma, kapec vins ta doma, kapec vins ta uzvedas, kas vinam kaish, bet shajas velmes neietilpst, ka vinam palidzet, kapec ta? Kas man par problemam?) Pecak, kad bija briva pieeja pasha naudai saku iegadaties gramatas, kuras man daudz palidzeja, bet vel jo projam ieksa ir tas izsalkums, jo tas kuras esmu iegadajies laikam nav pietiekosi specigas, jeb es nemaku pareizi vinas lasit. Kad notiekas lekcijas esmu pamanījis, ka manas smadzenes itka atsledzas tajas lekcijas, kur runa iet par sociālam lietam, likumiem un tuksam runam, bet kur tiek apskatita problēma ar esmu pilna uzmanība. Tatad tas lekcijas, kuras tiek apskatita kada problēma vienalga, vai ta ir sociāla vai psiholoģiska man paliek atmina, bet likumi un parastas lekcijas, tadas ka sociologija, reliģija, maksla un vis tai lidzigais un ta jo projam mani nogurdina un iemidzina.
Tatad daleji esmu tur kur man jabut, jo kaut vai es macitos Psihologiskaja vai Mediciniskaja skola ari tur drosi vien butu macibas, kas butu mana uztvere nederīgas, bet vajadzīgas, jo liekot kiegeli pie kiegela varam tikt pie majas.
Oi, gara problēma man sanaca, bet ceru, ka te ir vis kas butu vajadzīgs nelielai diagnozei un varbūt pat kadam ieteikumam ko darit, lai ari shis gads tiktu ieskaitits mana konta un es neieklautos sava pasha statistika, ka veja grapslis.

Ar cienu Martins.
MaoTin
 
Atbildes: 3
Pievienojies: 04 Oktobris 2009, 22:22

Re: Psih...

Atbildētlietotājs Viktors » 05 Oktobris 2009, 11:14

Labdien, Mārtiņ!
Paldies par Jūsu vēstuli. Ne viens vien jauns cilvēks cieš no šādām grūtībām. Rodas iespaids, ka Jūs neskaidri izjūtat kaut kādu trūkumu, to, ka Jūsu dzīvē kaut kā nav: „...neviens nekad mani nav tā pa īstam mācījis, kā...” Vai Jūs varētu teikt arī tā: „nekad neesmu izjutis, kas mani pa īstam aizrauj; ko es visvairāk gribu; kas būtu manas piepūles vērts?” Varbūt arī tā: „nekad neesmu jutis, ka varu kādu apbrīnot tā, ka patiešām gribētu šim cilvēkam līdzināties”? Sak, lai ko es uzsāktu, man viss apnīk un visā jūtos vīlies – vai tā būtu izglītība, vai darbs, vai kopdzīve ar sievieti... Tā var būt, un tad patiešām brīvība nav prieks, bet apjukums, pieturas punktu vai orientieru meklējumi (testu kaudzes par profesijas izvēli), un bailes: es esmu dzīvē viens un bez kartes vai ceļa maizes. Tādā ziņā militārais dienests varētu nozīmēt kārtību un drošību dzīvē.
Visdrīzāk, tā nav nejaušība, ka Jūs vienmēr „ar pilnu uzmanību pieslēdzaties” psiholoģiskām problēmām: Jūs taču dodarbina savas psiholoģiskās grūtības. Apgūstot spējas risināt psiholoģiskus sarežģījumus, Jūs tiekat galā – vismaz, PA ĪSTAM mācāties un strādājat, lai tiktu galā – ar sevi. Kāpēc gan nevarētu arī to izvēlēties par īstāko – vismaz, pagaidām īstāko – dzīves uzdevumu?
Vai Jums var noderēt ieteikumi? Ja nu vien atcerēties to, ka uz līdzīgu izjūtu pamata daudzi kļūst labi psihologi un pedagogi, turklāt tas var arī neapnikt... Daudzi agrāk vai vēlāk, arī pēc atbilžu meklēšanas grāmatās, uzsāk psihoterapiju. Tas ir viens no labākajiem veidiem, kā remdēt tik dziļu izsalkumu vai trūkumu.
Ja vien Jums ir tāds noskaņojums – rakstiet, zvaniet! Veiksmi un atklājumus Jums,
Viktors
Viktors
 
Atbildes: 57
Pievienojies: 03 Marts 2009, 22:02

Re: Psih...

Atbildētlietotājs MaoTin » 05 Oktobris 2009, 14:28

Labdien!

Viktoram:
Paldies par atbildi. Loti iepatikas Jusu rakstibas stils, domashanas veids.

Itka pastav doma par psihoterapeita apmeklejumu, bet nezinu izmaksas un atrashanas vietas, zinu ka to ir Riga daudz. Pats esmu no Kurzemes vidus. Tas ka caur sevis izzinashanas topi labaks ari citu lietas esmu sastapis sho sledzienu ari pedagogiskaja literatura.

Gribu zinat vai pec Universitates beigshanas : Socialais Pedagogs izglitibas iegushanas ir kadas iespejas parkvalificeties uz Psih., Isti vel neesmu sapratis, kurs virziens butu man labakais, nesakot visu no jauna. Vai varbut ir labak ja sak no jauna un ir stipraks pamats, tikai amm, daudz gadu gan tad paietu, busu ar baltu bardu, kad iegusu psih. izglitibu, bet viens ir skaidrs es nekada zina negribetu stradat skola, bet mana profesija pedeja laika smagi velk uz skolu darbibu.

Es vienmer esmu par padomu uzklausishanu, teikshanu, jo tad ir iespeja izvertet to no cita viedokla un pienemamako ari apstiprinat, cik pareizs tas nonak lidz manam galam tas jau ir kautkas cits, tapec laikam tik tiesham ir nepiecieshams kads paligs, kas mazliet pakorige domu virzienu un kopigi nonakot pie pareiza sledziena dabut gala iznakumu.

Ziniet ko jums sheit vajag ? Tadu ka chatu, kur iespejams sarakstities ar kadu specialistu, nevis sutot vestules, bet atras atbildes variantu, domaju ka sapratat manu domu (skype, mirc, messenger, yahoo, utt.)

Ar cienu Martinsh.
MaoTin
 
Atbildes: 3
Pievienojies: 04 Oktobris 2009, 22:22

Re: Psih...

Atbildētlietotājs Viktors » 05 Oktobris 2009, 21:24

Labvakar!
Individuālas psiholoģiskas konsultācijas parasti tomēr neveic skaipa režīmā, un nepavisam nepietiek tikai ar rakstītu tekstu. Taču ROS vietnē drīz varētu ieviest sākotnējas „Skype” sarunas ievirzei un uzziņām.
Cik zinu, LU PPF nav īpaša veida, kā studēt psiholoģiju pēc pedagoģijas programmas beigšanas. Psihologiem ir daudz speciālo priekšmetu, kurus nevar pārskaitīt. Var painteresēties, vai pēdējā laikā LU, vai RPIVA, vai citas augstskolas praktizē nepilna laika psiholoģijas studijas. Kā būtu ar darba piedāvājumiem pēc 3-4 gadiem, grūti paredzēt...
Arī ROS strādā vairāki psihoterapeiti, mūsu koordinātes var atrast šajā vietnē vai arī, piem., <<psihoterapeitugrupa.lv>>. Veiksmi Jums, Mārtiņ,
Viktors
Viktors
 
Atbildes: 57
Pievienojies: 03 Marts 2009, 22:02

Re: Psih...

Atbildētlietotājs MaoTin » 06 Oktobris 2009, 02:15

Labvakar !

Nebiju isti domajis, ka dzilas konsultacijas, bet gan ko lidzigu tam ko tagad daram, tas ir sniedz virspuseju informaciju, bet ka jau Jus minejat ROS vietnē drīz varētu ieviest sākotnējas „Skype” sarunas ievirzei un uzziņām.
Paldies par informacijam. Domaju no sakuma iegut Bakalauru Soc.Ped. un tad temet uz psihologiem un tad jau redzes, kura krasta mani ieputis.

Velreiz liels paldies par atbalstu.

Ar cienu Martinsh.
MaoTin
 
Atbildes: 3
Pievienojies: 04 Oktobris 2009, 22:22


Atgriezties uz Psihoterapija, psihiatrija un psiholoģija / Психотерапия, психиатрия и психология

Kas ir Pieslēdzies

Lietotāji, kuri atrodas šajā forumā: Nav reģistrētu lietotāju un 7 viesi

PULS.LV Professional statistical system     Top.LV         Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources        
cron