www.ros.lv, (371) 67566912, (371) 29725476

Man šķiet, ka bērni raud pārak bieži un bez iemesla. Ko darīt? Atstāt, lai izraudās, vai mierināt?

Labdien!
Jums ir taisnība, bērniņš raud daudz. Jo mazulim tā ir vienīga valoda ar kuru viņš var parādīt ka viņam kaut kas kaiš. Tas var nozīmēt ka viņam sāp vēderiņš, gribas paēst, vai arī ka viņam pietrūkst māmiņas uzmanības. Bērniņam ir vajadzīga Jūsu palīdzība un cik lielā mērā, kadreiz tas nav viegli bet ir svarīgi saprāst.

Ar cieņu, Aleksandrs

Labvakar!
Vai Aleksandra rakstītais izraisa Jums domas, minējumus?... Varbūt Jūs esat mēģinājusi noprast, uzminēt, kad, pēc kādiem notikumiem Jūsu bērns visbiežāk sāk raudāt? Un kad bērns raud vismazāk, jūtas vislabāk?
Ja esat ar mieru, uzakstiet kaut ko vairāk!
Viktors

Labdien! Mans bērns var raudāt, kad viņam veikalā nenopirkuši rotaļlietu vai konfekti, paprasīja pamazgāt rokas, apēst savējo ēdienu un t.t. Cēloņi ir dažadie, atbilde viena. Agrāk es attiecos pret to mierīgi, bet pašlaik jau nevaru.

Labvakar!
Paldies, tagad ir skaidrs, ka runa nav par raudāšanu zīdaiņa vecumā.
Jums ir jau lielāks puika vai meitene, kas reaģē ar raudāšanu uz visu to, kas nepatīk. Vai Jūsu bērns raud tikpat bieži, kad ir kopā nevis ar mammu, bet ar citiem tuviniekiem (vai bērnudārzā, vai kopā ar citiem bērniem)?
Kādas emocijas Jūsu bērns raudot izrāda visvairāk? Pēc piemēriem iznāk, ka tās varētu būt dusmas uz mammu, spītēšanās. Vai varētu būt, ka Jums ar bērnu it kā jācīnās par varu, un mazais skaļi grib panākt savu? Vai tomēr ir citādi?
Jūs rakstāt "agrāk pacietu, tagad vairs nevaru". Cik sen, kopš sākusies tāda raudāšana? Cik vecs Jūsu bērns ir tagad?
Viktors

Zināt, bērnam jau 5 gadus. Viss iesākās 1.5.gada atpakaļ. Sākumā es domāju, ka kaprīžu no tā, ka viņš slimoja bieži. Bet turpinās arī vēl spēcīgāk. Protams ka viņš raud vairāk mammas klātbūtnē. Ar citiem tā neuzvedas.

Labdien!
Jūsu 5 g.v. bērns (Jūs nesakāt – dēls vai meita?) kaut kā neparasti kaprīzējas, kad ir kopā ar mammu, apm. kopš 3,5 gadu vecuma, un ir bieži slimojis. Tādai raudāšanai noteikti ir kāds iemesls! To var būt grūti apspriest internetā, jo droši vien Jums būtu ļoti daudz, ko stāstīt. Varbūt Jūs kādreiz izlemsiet atnākt uz konsultāciju pie psihologa vai psihoterapeita – pirmajā reizē šis speciālists varētu izrunāties tieši un tikai ar Jums pašu, kā ar mammu.
Taču jau tagad Jūs varētu apdomāt un mēģināt atcerēties to, kādi notikumi, apstākļi, pārmaiņas mājas dzīvē un bērna dzīvē (vēl bez slimošanas) ir bijušas pirms tam, kad aizsākās pastāvīgā raudāšana un kaprīzes – pat tad, ja Jums šķiet, ka nav noticis nekas slikts un nekas ārkārtējs. Arī viss tas, kas šķiet sīkumi, var būt svarīgs! Arī bērna slimošana var būt saistīta ar bērna emocionālu reakciju uz kaut kādām izmaiņām ikdienā un ģimenes lokā.
Ja vien gribat, droši rakstiet arī krievu valodā!
Viktors

Sveicināti dakteris! Man ir meita. Obligāti izvēlēšos brīvu laiku un atnākšu pie Jums uz konsultāciju. Paldies.