Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


Ārstniecības augi
 
  AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ
 
  ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ
 
 
  Alveja kokveida / Aloe arborescens Mill.  
 
Aloe arborescens Mill. / Alveja kokveida

Apraksts

Kokveida alveja (latīņu: Aloe arborescens) - asfodelu dzimtas augs. Kokveida alvejai ir līdz 4 m augsts, nezarots stumbrs. Lapas 25 - 40 cm garas, apaļīgas, virspusē nedaudz izliektas, mala dzeloņaina. Ziedi oranžsarkani. Kokveida alveja zied reti, augļus neveido un vairojas veģetatīvi. Augs maz salcietīgs.Alveja ir daudzgadīgs, liliju dzimtas augs ar gaļīgām, gar malu dzeloņainām lapām, un pēc izskata līdzinās kaktusam. Madagaskarā un Āfrikā alveja aug savvaļā, bet tās ārstnieciskās iedarbības dēļ alveja tiek audzēta arī ASV, Japānā un Vidusjūras reģionā. Daudziem cilvēkiem alveja ir istabas augs, kura ārstniecisko spēju dēļ - pat tāda kā miniatūra mājas aptieciņa. Alvejas lapas ārpuse ir gluda, bet pieskaroties tā nedaudz atgādina gumiju. Alveja vislabāk ir pazīstama pēc tās dziedejošās želejas - šķidras, caurspīdīgas, recekļveida vielas, kuru var izspiest vai nokasīt no alvejas lapas iekšējās daļas. Alvejas želeja ir visaugstāk vērtētā šī auga daļa, no kuras gatavo sulu. Zinātnieki ir atklājuši, ka alvejas želejas sastāvā ir dažadas iedarbīgas vielas: antibiotikas, asins recēšanas ierosinātājs, sāpes samazinošas vielas, šūnu atjauošanās stimulators, rētas dziedējošs un audus savelkošs līdzeklis. Alvejas želejas bioķīmiskais sastāvs ir patiesi unikāls - tā satur vairāk par 75 nozīmīgākajām uzturvielā, kuras nepieciešamas organisma svarīgajiem dzīvības procesiem, tai skaitā minerālvielas, vitamīnus (ieskaitot B12), aminoskābes, fermentus un citas.

Pielietojums

Alveja tiek ļoti efektīvi izmantota kosmētikas produkcijā. Tā atver ādas poras un izvada toksīnus, dziļi mitrina ādu: ar auga sastāvā esošā lignīna palīdzību, piekļūstot un labvēlīgi ietekmējot dziļākos ādas slāņus, tā nonāk ādā 4 reizes dziļāk un 3 - 4 reizes ātrāk nekā ūdens. No alvejas lapām iegūst arī piensulu, kuru pēc tam žāvē, līdz izveidojas dzeltens pūderis. Tā kā alveja ir spēcīgs caurejas līdzeklis, to nelieto vienu pašu, bet kombinē ar citiem, maigākiem augiem. Gadsimtiem ilgi alvejas gēls tika izmantots kā vietējs nomierinošs līdzeklis sīku brūču un apdegumu gadījumā. Mūsdienās alveja ir pieejama dažādos veidos: aerosolos, losjonos, šķidrumos, želejās, krēmos un kapsulās. Vērtīgi padomi: parasti produkti, kuru sastāvā ietilpst alvejas ekstrakts, nav tik iedarbīgi kā tīra alveja. Tādēļ pārliecinieties, vai uz lavejas produkta etiķetes alveja ir minēta kā viena no galvenajām sastāvdaļām. pārliecinieties, ka līdzekļi, kas domāti saules apdegumu ārstēšanai, satur vismaz 20% alvejas. alvejas piesula ir pieejama arī kapsulu veidā, kur tā apievienota ar citiem, maigākiem caurejas līdzekļiem. jebkurš līdzeklis, kas satur vismaz 70% alvejas, ir piemērots, lai atjauotu un saglabātu matu un galvas ādas stāvoki. Iespējamās blakusparādības: alveja kā ārsniecības līdzeklis ir pilnīgi droša, tomēr retos gadījumos tā var izraisīt vieglu alerģisku reakciju, kas izpaužas kā nieze un izsitumi. Alerģijas gadījumā jāpārtrauc lietošana. nepiemērotas apstrādes rezultātā alvejas sula var saturēt nelielu daudzumu caureju izraisošu savienojumu, kas atrodami alvejas piensulā. Krampju un caurejas gadījumā sulu jāpārtrauc lietot. Tā jāaizvieto ar citu alveju saturošu līdzekli. Alveja var palīdzēt šādos gadījumos: Paātrināt pirmās pakāpes apdegumu, kā arī saules apdegumu sadzīīšanu, nomierināt un paātrināt iegrizumu, skrambu un citu nelielu brūcīšu un ādas iekausumu sadzīšanu, mazināt jostas rozes sāpīgos rezultātus.


 
 
 
 
  Alteja ārstniecības / Althaea officinalis L  
 
Althaea officinalis L / Alteja ārstniecības

Apraksts

Daudzgadīgs, liels (ga 60-160 cm) malvu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, maz zaro, blīvi apmatots ar vienkāršiem matiņiem un zvaigžņmatiņiem. Lapas trīsstaraini sirdsveidīgas (ga 4-7 cm, pl 3-5 cm), daivas ļoti seklas. Plātne abpusēji blīvi klāta ar mīkstiem, zīdainiem matiņiem, mala zāģzobaina. Pielapes nelielas (ga ap 1 cm), lineāras. Ziedi lieli (Ø līdz 8 cm), pa vienam vai mazskaitlīgos pušķos lapu žāklēs sākot no stublāja vidusdaļas. Ir 7-10 apmatotas ārkausa lapas, kas pie pamata saaugušas. Kauss gandrīz divreiz garāks nekā ārkauss. Vainaglapas ļoti gaišas, bāli sārtas, otrādi olveidīgas, parasti savstarpēji mazliet pārsedzas. Auglis - skaldauglis no apmēram 20 skaldeņiem. Zied no jūlija līdz septembrim. Izplatība. Dienvideiropā un Dienvidsibīrijā izplatīta suga. Atsevišķas atradnes Ziemeļeiropā. Latvijā ļoti reti. Adventīva suga vai kultūrbēglis. Reti kultivē dārzos. Biotopi. Nelielas grupas pļavā dzelzceļa tuvumā un upes palienē.

Pielietojums

Kaltētas saknes. Nomazgātas un nožāvētas saknes sagriež plāksnītēs. Nedaudz apkaltē saulē un kaltē 5-6 stundas – 50-60 grādu temp. Kaltēšanas laikā nepieciešams nodrošināt gaisa cirkulāciju. Saknes glabā stikla traukā sausā un tumšā vietā. Izmanto kā piedevu zupām, mērcēm. Pievieno miltiem priekš maizes cepšanas. Sasaldētas saknes. Saknes nomazgā un sagriež gabaliņos līdz 1 cm. Blanšē ar verdošu ūdeni 1,5 min. Atdzesē un sasaldē.


 
 
 
 
  Anīss parastais / Anisum vulgare Gaertn. // Pimpinella anisum L.  
 
Anisum vulgare Gaertn. // Pimpinella anisum L. / Anīss parastais

Apraksts

Parastais anīss (latīņu: Anisum vulgare) - 30 - 80 cm augsts čemurziežu dzimtas lakstaugs. Stumbrs stāvs, augšdaļā zarains. Lapas stumbra lejasdaļā uz gara kāta, veselas, ieapaļi nierveida ar zobainu vai daivainu malu, stumbra vidusdaļā trīsdaļīgas, bet augšdaļā sēdošas, divkārt plūksnaini dalītas lineārās daļās; augšlapas trīsdaļīgas. Ziedi balti, sīki, sakopoti saliktos 7 - 15 staru čemuros. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis 2 - 3 mm garš olveida skaldauglis.

Pielietojums

Parastā anīsa augļu ēteriskā eļļa nelielās devās darbojas kā atkrēpošanas, spazmolītisks un pretiekaisuma līdzeklis.


 
 
 
 
  ARĀLIJA Mandžūrijas / Aralia mandchurica L.  
 
Aralia mandchurica L. / ARĀLIJA Mandžūrijas

Apraksts

ARĀLIJA Mandžūrijas (Aralia mandshurica), — vāji sazarots, ērkšķains arāliju dz. krūms. Lapas līdz 1 m garas, divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītas, ar dzeloņiem. Aug Tālajos Austrumos. LPSR nedaudz audzē kā dekoratīvu augu. Ievāc saknes (sept.—okt.), attīra, žāvē 60° temperatūrā, vēdinot. Var uzglabāt 3 g. Droga satur triterpēnu grupas saponīnus aralozīdus u.c.

Pielietojums

Gatavo tinktūru un saponīnu preparātu saparālu. Lieto pēc ārsta norādījuma CNS darbības stimulēšanai, arī astēnijas, depresijas, neirastēnijas, hipotonijas ārstēšanā. Nedrīkst lietot bezmiega, paaugstināta asinsspiediena, epilepsijas gadījumā.


 
 
 
 
  Astragāls. / Astragalus dasyanthus L.  
 
Astragalus dasyanthus L. / Astragāls.

Apraksts

Daudzgadējs lakstaugs ar augstumu līdz 35 cm. Puķes ir dzeltenas. Zied maijs - jūnijs. Augļi (pupas) gatavojas jūlijs - augusts. Aug mežastepju un stepes zonās. Vāc zāli ziedēšanas laikā; sakņojumi - rudenī. Satur daudz dzelzs, kalcija, fosfora, magnija, alumīnija, nātrija; mērenā daudzumā - bārijs, silīcijs, stroncijs, molibdēns, vanādijs.

Pielietojums

Fitoterapijā pazīstams kā Qi tonizējošs līdzeklis, stabilizē ādas barjeras funkcijas. Eksperimenti ar dzīvniekiem parādīja, ka astragalus intravenozi būtiski samazināja arteriālo asinsspiedienu pateicoties savam vazodilatācijas efektam, vienlaicīgi eksperimenta autori atzīmēja arī miokarda kontrakcijas tilpuma palielināšanos. Uzlējumu  lietot  pa 10 ml 3 reizes dienā kā atkrēpojošajā, vājā diurētiskajā līdzeklī, kā arī vājuma un sirdsdarbības pārkāpuma gadījumos.


 
 
 
 
  Adoniss / Adonis vernalis L.  
 
Adonis vernalis L. / Adoniss

Apraksts

Indīgs augs. Nosaukums cēlies no seno laiku mitoloģijas, saskaņā ar kuru Adonis – finiķiešu auglības dievs. Adonisa kults bija plaši izplatīts senajā pasaulē – Grieķijā, Ēģiptē, Palestīnā. Daudzos Senās Grieķijas mītos Adoniss ir attēlots kā skaists jauneklis, kurš iemīlējis Afrodīti. Tas tika medībās nāvīgi ievainots un tur kur notecēja asinis, katru pavasari uzzied skaisti ziedi. Par pavasara adoniss audzēšanu Eiropas dārzos tiek minēts 1568. gadā. Daudzgadīgs augs 15-60 cm augstumā. Ziedi ir gaiši dzeltenā krāsā, līdz 6 cm lielumā. Zied no agra pavasara līdz maija vidum. Sastopams Dienvidu un Austrumu Eiropā. Ievāc visu auga virszemes daļu. Žāvē ēnainā vietā, jo žāvējot saulē zaudē ārstnieciskās īpašības. Tautas medīcīnā tiek plaši izmantots. Auga sastāvā ir svarīgu lomu ieņem sirds glikozīdi. Adoniss ir svarīgs komponents ārstniecisko augu maisījumu pagatavošanai nieru saslimšanu gadījumos. Nozīmīgi palielinās izvadītā urīna daudzums un samazinās tūskas uz kājām. Tēju uzlējumi ar adoniss ātri ieskābst, tāpēc katru dienu pagatavo svaigu uzlējumu. Galvenokārt pielieto sirds muskuļa darbības traucējumu, novājinātas sirdsdarbības, sirds pārsitienu (hiperfunkcijas), sirds saslimšanu (kurus izsauc nervu sistēmas darbības traucējumi) gadījumos. Pielieto arī asinsrites stimulēšanai infekcijas saslimšanu gadījumos. Pārdozējot rodas nervu sistēmas uzbudinājums, gremošanas trakta darbības traucējumi, slikta dūša, vemšana. Rūpnieciski pagatavotus preparātus, kuru sastāvā ietilpst pavasara adoniss pārdod aptiekās un jālieto ievērojot ārstu norādījumus.

Pielietojums

Recepte – 1 ēdamk. sasmalcināta auga masa, 2 gl. verdošs ūdens. Lieto pa 1 ēdamk. (ne vairāk). Sirds saslimšanu, aizdusas, kāju tūsku, gripas, skarlatīna gadījumos. Recepte hronisku nieru saslimšanu gadījumos – 4 g adoniss, 5 g miltenes lapas, 3 g bērzu pumpuri, 2 g kosa, 300 g verdošs ūdens. Maisījumu aplej un cepeškrāsnī sautē 2 stundas, vāra 5-10 min uz lēnas uguns. Lieto pa 1 ēdamk. ik pēc stundas, ievērojot piena, bez sāls diētu un gultas režīmu. Pēc diennakts vannas pelde.


 
 
 
 
  Dižzirdzene / Angelica archangelica L.;Archangelica officinalis Hoffm.  
 
Angelica archangelica L.;Archangelica officinalis Hoffm. / Dižzirdzene

Apraksts

Dižzirdzene (Angelica archangelica) aug pēdējā 1-2 metros no upes, kur vasarā ir sauss bet palos ir slapjš, centrālā valsts daļā ļoti reta, bet austrumdaļā nav atrasta. Tas ir divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu, cilindrisku, dobu, līdz 3 m garu, augšdaļā zarotu stublāju. Lapas lielas, līdz 80 cm garas, parasti trīskārt plūksnainas. Ziedi saliktos, 8 - 15 cm platos čemuros bālgani vai dzeltenīgi zaļi. Zied no jūnija līdz augustam.

Pielietojums

Dižzirdzene attīra asinis un limfu, veicina barības sagremošanu, sakņu izārstē klepu, auga saknes izmanto saaukstēšanas gadījumā.


 
 
 
 
  Zirgkastaņa parastā / Aesculus hippocastanum L  
 
Aesculus hippocastanum L / Zirgkastaņa parastā

Apraksts

 Zirgkastaņa parastā. Augstums: 10-15 m. Vainags: apaļs, izplests. Ziedi: vertikāli, koši sarkani. Lapojums: zaļš. Koka savdabīgais nosaukums veidojies tālā pagātnē, nodalot zirgu barībā lietojamos kastaņus no īstās jeb ēdamās kastaņas (Castanea sativa) augļiem, ko izmanto cilvēku pārtikā. Pavasarī zirgkastaņa greznojas ar lieliem, tumšbrūniem, lipīgiem pumpuriem, no kuriem ātri izspraucas staraini saliktas lapas un ķekarveida skaras – ziedkopas, kurās sakopoti balti ziedi ar dzeltenīgiem vai sarkanīgiem plankumiem. No ziediem attīstās dzeloņainas pogaļas ar 1 – 3 sēklām, ko sauc par kastaņiem.

Pielietojums

Zirgkastaņa ir arī ārstniecības augs. Visas auga daļas – zaru miza, lapas, ziedi, sēklas – ir bagātas ar dažādiem ķīmiskiem savienojumiem. Mizā ir flavonoīdi, saponīni, kumarīni, miecvielas, lapās – flavonoīdi, karotinoīdi, miecvielas, organiskās skābes, ziedos – flavonoīdi, gļotvielas, pektīnvielas, bet sēklas ir bagātas ar saponīniem, flavonoīdiem, kumarīniem, cieti, miecvielām, rūgtvielām. Visas auga daļas palīdz pret iekaisumiem un tūsku, tonizē vēnu sieniņas, novērš trombu veidošanos paplašinātās vēnās, pazemina holesterīna līmeni asinīs un arteriālo asinsspiedienu. Sēklas un ziedus izmanto arī svaigus – no tiem gatavo izvilkumu 40 % spirtā. No kaltēta materiāla gatavo novārījumu – tējkaroti sasmalcinātas drogas aplej ar glāzi verdoša ūdens, 15 minūtes vāra uz mazas uguns, tad nokāš. Dzer pa pusglāzei trīs reizes dienā, ārstējot iekaisušas vēnas, zarnu un žultspūšļa iekaisumus. Locītavu sāpju mazināšanai un vēnu mezglu ārstēšanai ādu var ieberzēt ar ziedu vai augļu izvilkumu spirtā – 100 g sausu ziedu vai sasmalcinātu augļu aplej ar 500 ml degvīna, noliek tumšā, siltā vietā, tur divas nedēļas, palaikam saskalo, nokāš. Var lietot arī iekšķīgi: ziedu tinktūru – pa 40 pilieniem, augļu mizu tinktūru – pa 20 pilieniem trīs reizes dienā pirms ēšanas. Vienlaikus ar tinktūru viegli ierīvē ādu ap paplašinātām vēnām. Nedrīkst pārdozēt, jo zirgkastaņas preparāti var veicināt sirdsdarbības traucējumus, kā arī radīt vemšanu, caureju, nespēku.


 
 
 
 
  Diždadzis lielais / Arctium lappa L. // Lappa major L.  
 
Arctium lappa L. // Lappa major L. / Diždadzis  lielais

Apraksts

Divgadīgs, liels (ga 80-180 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, bagātīgi zaro, rievains, sārti brūns, bagātīgi apmatots. Zari atstāv, garākie galā lokveidīgi nokareni. Lapas ļoti lielas (pie pamata) līdz nelielas (stublāja augšdaļā), plati olveidīgas (ga 5-50 cm, pl 3-40 cm), ar kātu (kāta garums līdz 25 cm), augšējo lapu kāts īss vai lapas gandrīz sēdošas. Plātnes mala gandrīz gluda, apakšpuse skraji apmatota, gaišāka, pamats sirdsveidīgs vai ķīļveidīgs. Piezemes lapu kāts ar serdi. Ziedu kurvīši (pl 3-4 cm) skrajā vairogskarā stublāja galotnē un zaru galā. Vīkala lapas zaļas, kailas, galā ar āķveidīgu smaili. Ziedu kurvīši izskatās platāki nekā gari. Ziedi (stobrziedi) purpursarkani līdz violeti sarkani. Auglis - melnbrūns (ga 0.5-0.7 cm) sēklenis ar matkausu. Zied no jūlija līdz septembrim. Izplatība. Eirāzijā plaši izplatīta suga, kā ietvaros nodala 2 pasugas. Latvijā retumis visā teritorijā. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas visdažādākajās nezālienēs, gar dzelzceļiem. Īpašas norādes. Līdzīgs citiem diždadžiem. Atšķirams pēc atstāvošiem (ne stāviem, stīviem vai lokveidīgi izliektiem) zariem, vīkala lapas zaļas, kailas (nevis ar iesārtu nokrāsu galā, nevis tūbainas), piezemes lapu kāts ar serdi (nevis dobs).

Pielietojums

Novārījums: Pielieto pie ekzēmas, ilgi nesadzenošajām brūcēm, apdegumiem un t.t.


 
 
 
 
  Sīpols. / Allium cera L.  
 
Allium cera L. / Sīpols.

Apraksts

Sīpols ir īsvasa ar ļoti īsiem posmiem. Pats stumbrs veido konusveida pamatni, no kuras izaug piesaknes. Savukārt sīpola zvīņas ir pārveidojušās lapas, kuru žāklēs ir pumpuri. Tipiski sīpoli ir liliju dzimtas augiem – sīpoliem, lilijām. Šis dārzenis ir pazīstams jau vairākus gadu tūkstošus. Senajā Ēģiptē sīpolus izmantoja arī reliģiskos rituālos. Dārza sīpols ir viens no plašāk audzētajiem garšaugiem Latvijā. Tiek izmantota gan tā pazemes daļa, ko arī sauc par sīpolu (stipri sarucis stumbrs ar sulīgām zvīņlapām), gan arī virszemes daļas – loki. Raksturīgo smaržu sīpoliem piešķir ēteriskās eļļas, kurām ir ārstnieciska un antibakteriāla iedarbība. Turklāt sīpolos ir olbaltumi (3%), ogļhidrāti, kalcijs, dzelzs, kālijs, nātrijs, magnijs, sērs un pektīnvielas. Sīpoliem raksturīgie aldehīdi izraisa tik spēcīgu asaru veidošanos, kādu nerada neviens cits garšaugs. Sīpolos ir C vitamīns un B grupas vitamīni. Kulinārijā sīpolus lieto ļoti plaši – gan ikdienā ēdienu pagatavošanā, gan dārzeņu konservēšanā, marinēšanā un skābēšanā. Sīpolus pievieno visdažādākajiem salātiem, gaļas un zivju ēdieniem, zupām.

Pielietojums

Sīpoli ir ļoti veselīgi, un to izmantošanas iespējas plašas. Tie stimulē gremošanas sulu un urīna izdalīšanos. Sīpolos esošajām vielām – fitoncīdiem piemīt baktericīda iedarbība. Tās labvēlīgi ietekmē mutes un zarnu gļotādu. Sīpoli tiek lietoti arī par prettārpu līdzekli. Mērenība sīpolu lietošanā būtu jāievēro aknu slimniekiem. Medicīnā izmanto no sīpoliem iegūtos preparātus.


 
 
 
 
  Sibīrijas baltegle / Abies sibirica Ldb.  
 
Abies sibirica Ldb. / Sibīrijas baltegle

Apraksts

Augstums 30m. Platums 6m. Ziedu krāsa neievērojami. Skuju krāsa zaļas. Augļi čiekuri, 6-9cm, uz augšu stāvoši. Augšanas forma koniska, blīva, šaura, nokarena. Apraksts. Skujas spīdīgas, mīkstas.

Pielietojums

Sibīrijas baltegles (Abies Sibirica) eļļa – antibakteriāla, pretiekaisuma, tonizējoša darbība, atjauno un harmonizē fiziskos un dvēseliskos spēkus, uzlabo organisma spējas pretoties saaukstēšanās slimībām.


 
 
 
 
  Vērmele. / Artemisia absinthium L  
 
Artemisia absinthium L / Vērmele.

Apraksts

Vērmele (latīņu: artemisia absinthium) ir daudzgadīgs 60 - 120 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs ar spēcīgi rūgtenu smaržu un garšu. Ne visai bieži sastopams dārzos, ceļmalās, sētmalēs, nezāļainās vietās. Saknenis resns, bieži pārkoksnējies. Stumbrs stāvs, zarains, ar ļoti daudziem piekļāvīgiem matiņiem un punktveida dziedzeriem. Lapu daudz, tās pamīšus, vienkāršas, visgarām stumbram un zariem; lapas plātne divkārt vai trīskārt plūksnaini dalīta, abās pusēs spīdīgi zīdaina, ar daudziem matiņiem. Apakšējās lapas ar 4 - 12 cm garu kātu un apmēram tikpat garu plātni, stumbra vidusdaļā lapas sēdošas, vienkāršākas, pat trīsstūrainas, augšējās lapas bieži vien ar veselu plātni. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedu kurvīšu ļoti daudz, tie nokareni, ieapaļi, ļoti zarainās skarās. Vīkala lapas jumstiņveidīgi, ārējās lineāri lancetiskas, iekšējās olveida, ar platu, caurspīdīgu, plēvainu apmali. Kurvīša gultne ar gariem matiņiem. Ziedi dzelteni. Kausmatiņu nav. Vainags stobrveida; kurvīša ārmalā sievišķi ziedi, bieži vien vainaga apmale divdaļīga, kurvīša vidū divdzimumu ziedi, bieži vien vainaga apmale ar 5 zobiņiem. Auglis - ļoti sīks sēklenis, bez lidmatiņiem.

Pielietojums

Ārstniecības augs un garšaugs. Ārstniecībā lakstus izmanto kuņģa, žults un aizkuņģa dziedzera sekrēcijas stimulēšanai, ēstgribas rosināšanai, kā vieglu pretsāpju un miega līdzekli, arī cērmju izdzīšanai. Satur ēterisku eļļu, ko lieto kā garšvielu vīna un liķieru rūpniecībā. Augs ir indīgs. Saindēšanās gadījumos var būt krampji, psihiski traucējumi.


 
 
 
 
  Vārpata, ložņu / Agropyrum repens L // Elytrigia repens L.  
 
Agropyrum repens L // Elytrigia repens L. / Vārpata, ložņu

Apraksts

Ložņu vārpata (Agropyrum repens) ir grūti izskaušama, daudzgadīga graudzāļu dzimtas (Poaceae) nezāle ar garu, zaraiņu, ložņājošu sakmeni. Stumbrs pacils vai stāvs, 30-70 sm augsts. Lapas pamīšus, vienkāršas, lineāras. Ziedi sīki , sakopoti saliktā vārpā. Auglis grauds. Ložņu vārpatu ļoti bieži sastop visas Latvijas teritorijā.  Aug dažādās augsnēs. Vairojas veģetatīvi un ar sēklām. Galvenā sakņu masa izvietota aramkārtā līdz 20 cm dziļumam. Blīvākā vai mazāk iekultivētā augsnē sakneņi izvietojas seklāk un otrādi. 5…15 cm garumā zaudē dzīvotspēju, ja tos iestrādā augsnē dziļāk par 25 cm. Jo sakneņi īsāki, jo no mazāka dziļuma tie spējīgi dot dzinumus. Augsnē sakneņi dzīvotspēju saglabā 12…13 mēnešus. Augs veido vidēji 300-1000 plēksneņu, kas dīgtspēju saglabā 5 un vairāk gadus. Minimālā dīgšanas tº +2…4ºC, optimālā +20…30ºC.  

Pielietojums

Regulāri uzturā lietojot šo augu uzlabojas vielu maiņa, normalizējas asins sastāvs, izvadās „šlakas”, nostiprinās nervu sistēma. Attiecīgi tas noved pie vispārējas organisma atveseļošanās. Šie augi tonizē organismu un padara to noturīgāku pret stresa faktoriem, dažādām fiziskām un garīgām pārslodzēm, laika apstākļu maiņām. Tautas medicīna lieto elpošanas ceļu iekaisumu, žultspūšļa akmeņu un nierakmeņu, kuņģa un zarnu slimību ārstēšanai.  


 
 
 
 
  Selerija. / Apium graveolens L.  
 
Apium graveolens L. / Selerija.

Apraksts

Seleriju (Apium graveolens) dzimtene ir Vidusjūras reģions. Tās devušas nosaukumu veselai seleriju dzimtai (Apiacea). Latvijā visvairāk izplatītas sakņu selerijas (Apium graveolens var. rapaceum). Pirmajā audzēšanas gadā veido kuplu lapu rozeti un lielu (līdz 20 cm diametrā), apaļu vai ovālu, līdz pusei zemē iegrimušu saknes paresninājumu. Senajā Grieķijā Istmas un Nemejas spēļu uzvarētājus godināja ar savvaļas seleriju lapu vainagiem. Senie grieķi selerijas izmantoja vēl daudzos citos rituālos, savvaļas selerijas stādīja arī apbedījumu vietās. Bet senajā Ēģiptē seleriju lapas lietoja mūmiju balzamēšanai. Viduslaikos Eiropā selerijas uzskatīja par afrodiziakiem (mīlas līdzekļiem). Pirmās kultūršķirnes izveidojuši senie romieši, kuru ēdienkartē selerijām bija ierādīta nozīmīga vieta.

Pielietojums

Simts gramu svaigu seleriju lapu satur tikai 12 kilokalorijas, 2 g ogļhidrātu, 1 g proteīna, 0,1 g taukvielu, 60 mg C vitamīna (tikpat, cik apelsīnos un pusotras reizes vairāk nekā citronos un svaigos kartupeļos), kā arī B grupas vitamīnus, karotīnu un minerālvielas – kalciju, kāliju, dzelzi un fosforu. Seleriju sulai piemīt urīndzenošas īpašības, kā arī spēja izšķīdināt nierakmeņus. Protams, šī sula neaizstāj zāles, taču ir labs līdzeklis dažu nieru kaišu profilaksei. Kaut gan selerijas visādā ziņā ir ļoti veselīgas, dažiem jutīgiem cilvēkiem tās (tāpat kā seleriju dzimtai piederīgie pētersīļi un latvāņi) izraisa alerģiskas reakcijas. Alerģija mēdz rasties, ne vien ēdot selerijas vai dzerot to sulu, bet arī ravējot vai vācot ražu. Drošības labad visus ar seleriju kopšanu saistītos darbus labāk veikt gumijas cimdos un apģērbā ar garām piedurknēm.


 
 
 
 
  Sparģelis / Asparagus officinalis L.  
 
Asparagus officinalis L. / Sparģelis

Apraksts

Rietumeiropas virtuvē sparģeļus ieviesa Luijs XIV, kurš panāca, ka sparģeļi galma karaliskās virtuves vajadzībām siltumnīcās tika audzēti visu gadu. Zinātāji jau būs pievērsuši uzmanību tam, ka sparģeļi ir dažādi. Drīz jau būs sadīguši arī vietējie! Ēdami ir tikai jaunie dzinumi asna stadijā, tāpēc sparģeļu audzēšanā ir īpaša metode — augsnes kārta tiek īpaši piebērta, lai dzinumi būtu garāki. Sparģeļu laiks ir no aprīļa līdz maija beigām, tad tie ir vislētākie. Latvijā tos ieved no Nīderlandes, Francijas, arī Itālijas. Agrākos laikos šos augus dēvēja par ķeizara dārzeņiem, ko pasniedza ar izcila šķiņķa piedevām. Vēl agrāk – senajā Ēģiptē – tie skaitījās kulta priekšmets; ar tiem veidoja vainagus un rotāja jaunlaulātos. Par sparģeļu ēšanu tolaik nemaz nedrīkstēja domāt, jo tā skaitījās ārkārtīgi nosodāma rīcība. Ir saglabājušās liecības par to, ka sparģeļi tikuši nēsāti ap kaklu kā amuleti, turklāt valdīja pārliecība, ka tie pasargā no nevēlamas grūtniecības.Ja sparģeļi tiek audzēti gaismā, tie iegūst zaļu toni. Vispopulārākie ir baltie (ar viegli violetu toni) sparģeļi. Tie ir mīksti un nav šķiedraini. Optimālais sparģelis ir zīmuļa resnumā. Veikalā jāizvēlas tie sparģeļi, kuru galiņi vēl cieši sakļāvušies un kāti ir stingri. Pārauguši sparģeļi pārkoksnējas un, pat ilgi vārot, ir cieti un bezgaršīgi. Vārīšanai paredzētos sparģeļus mēdz arī mizot. Sparģeļus uzglabā aukstā un tumšā vietā, kur temperatūra ir aptuveni 0 grādu. Glabājot gaismā, tie var iegūt rūgtu piegaršu. Sparģeļus var ēst vienus pašus bez piedevām — vārītus un ar sviestu. Maigās garšas dēļ sparģeļi ir lieliski salātos, tos var izmantot arī desertos. Tradicionāli sparģeļus Francijā pasniedz kā uzkodas ar olīveļļu, Itālijā — ar parmazāna sieru, Amerikā — ar šķiņķi. Latvijā var iegādāties gan importētus, gan Latvijā audzētus sparģeļus. Īstā sparģeļu sezona sākas aprīļa beigās un ilgst līdz jūnija vidum. Sparģeļi ir samērā dārgi, un, lai attaisnotu pietiekami augsto cenu, tiem jābūt svaigākiem par svaigu. Vislabāk, protams, ja tie taisnā ceļā no dobes nonāk virtuvē. Sparģeļu svaigums ir svarīgākais priekšnoteikums lieliskai šo dārzeņu garšai. Tikai ar sekojošu svaiguma pārbaudi iespējams noteikt, vai sparģeļi tik tiešām ir svaigi: tie nav ne sažuvuši, ne apkaltuši griezuma vietās, griezuma vietas ir gludas un spīdīga, saspiežot kāta apakšdaļu, atskan viegls knakšķis un iztek nedaudz sulas – ar patīkamu, nevis skābu smaržu. Sparģeļu sakneņi uzņem no augsnes daudz vērtīgu vielu. Pirmām kārtām jāmin A provitamīns, kā arī B grupas vitamīni: tiamīns, riboflavīns, piridoksīns, biotīns, niacīns un pantotēnskābe. Sparģelis ir pasaules rekordists folijskābes satura ziņā, kas ir ārkārtīgi vērtīga bioloģiski aktīva viela – tā piedalās šūnu atjaunošanas un asinsrades procesā, kā arī hormonu izstrādē. Sparģeļu sula satur kāliju, kā arī vērtīgu reti sastopamu mikroelementi cinku, kas ir obligāts komponents vairāk nekā 300 fermentos, kuri stiprina saistaudus un asinsvadus un aktivizē smadzeņu darbību. Sula tīra asinis, palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu, ārstē nieru slimības, diabētu, reimatismu, mazasinību, kā arī atjauno ādas tauku dziedzeru darbību. Sparģeļu sula atjauno kuņģa – zarnu trakta darbību, tīra asinis. Tā kā tīra sparģeļu sula var pārlieku kairināt nieres, to ieteicams lietot kopā ar burkānu sulu. Dienā drīkst dzert ne vairāk kā ¼ glāzes sulas dienā. Nav ieteicams lietot, ja ir paaugstināta organisma jūtība pret jodu. Sparģeļus var labi uzglabāt mājas apstākļos vienu līdz divas dienas. Lai pasargātu šos dārzeņus no sažūšanas un saglabātu to garšu, svaigos sparģeļus līdz pagatavošanas laikam vajadzētu uzglabāt nenomizotus, ietinot tos mitros dvieļos. Ietītos sparģeļus ievieto ledusskapī.

Pielietojums

Stingri, zaļi, kad tos mēģina salauzt, tad ar krakšķi tie arī pārlūst. Ja sparģelis negrib lūzt, tad tas jau ir pavītis un vairs nebūs tik labs un veselīgs. Veselīgs? Nu nekāda brīnumnūjiņa tas nav, jo 90% tā sastāvā ir ūdens, tāpēc jo īpaši tas ir cieņā mazkaloriju ēdienu baudītāju vidū. Bet pavasarī, kad pēc ziemas katrs zaļums liekas kā vitamīnu krātuve, arī sparģelī kā jau asnā ir visādas labas lietas. Tie kā ārstniecības augi tiek izmantoti jau kopš Kristus laikiem. Ķīnā sparģeļus izmantoja kā pretklepus līdzekli, bet Senajā Ēģiptē ar tiem ārstēja dažādas aknu kaites. Sparģeļi tika turēti cieņā arī antīkajos laikos: Dioskorīds rekomendēja sparģeļu saknes kā iedarbīgu līdzekli dažādu nieru slimību ārstēšanai. Viduslaiku ārsti sparģeļus parakstīja organisma spēcināšanas nolūkos.


 
 
 
 
  Pelašķis parastais / Achillea millefolium L  
 
Achillea millefolium L / Pelašķis parastais

Apraksts

Sinonīmi: Tūkstošlapainais pelašķis Apgaismojums saule Augstums 0,6m Stādīšanas attālums 0,35m Ziedēšanas laiks VII-VIII Ziedu krāsa balta Lapojuma krāsa zaļas Augšanas forma pudurveida, koniska Augšanas ilgums gados 5-10 Apraksts:Dekoratīvi ziedi. Ārstnieciskās īpašības: Pelašķa bioloģiski aktīvās vielas rosina ēstgribu un gremošanas sulu sekrēciju, novērš spazmas un gāzu uzkrāšanos zarnās, pazemina temperatūru un arteriālo asinsspiedienu, savelk dzmedes muskulatūru, aptur asiņošanu, neradot trombu veidošanās draudus, veicina brūču dzīšanu, tām ir arī pretiekaisuma, baktericīda, antialerģiska iedarbība.

Pielietojums

Pelašķa ziedu un lakstu uzlējumu lieto gastrītu un čūlas ārstēšanai, pret plaušu, zarnu, hemoroīdu un pārmērīgu menstruālo asiņošanu, kā arī pret urīna nesaturēšanu naktī. Iekšķīgi lieto arī dažādu ādas slimību un bojājumu - furunkulozes, grūti dzīstošu brūču, trofisko čūlu ārstēšanai, vienlaikus uzlējumu ārīgi apmazgājumiem, peldēm, kompresēm. No pelašķa vāc ziedkopas ar 4cm garu kātu vai lakstus (līdz 15cm garas auga galotnes ar ziedkopām). Retāk vāc tikai auga lapas, bet lietošanai tautas medicīnā - arī sakneņus. Žāvē, izklātus plānā slānī, labi vēdināmās telpās vai kaltēs, nepārsniedzot 45°C temperatūru. Uzmanību: Nedrīkst vākt ziedkopas no izskata ziņā līdzīgā vītolu pelašķa jeb ķērmelītes (A. salicifolia). Pelašķa preperātus nedrīkst lietot grūtnieces, jo tie pastiprina dzemdes savilkšanos un var radīt aborta draudus. Jutīgiem cilvēkiem pelašķa drogu vākšana var radīt ādas iekaisumu - kontaktdermatītu.


 
 
 
 
  Dilles / Anethum graveolens L.  
 
Anethum graveolens L. / Dilles

Apraksts

Diļļu dzimtene ir Vidusjūras austrumu piekraste, kur dilles audzēja pirms mūsu ēras. Mūsu zemē dilles audzē visur. Laukā dilles novāc no jūnija līdz septembrim. Mājā tās var audzēt visu gadu kastītēs un māla podiņos. Dillēm ir patīkams, svaigs aromāts un garša, un tās izmanto gandrīz visu gadu svaigā, saldētā vai kaltētā veidā. Dilles ļoti labi pārcieš sasaldēšanu, tāpēc ziemā tās ir labs papildinājums ēdienam. Ziemā var lietot diļļu sēklas. Tās ieteicams pielikt mīklai, cepot plāceņus, kā arī zupām, zivju zupai, pie zivju ēdieniem. Kulinārijāä dilles ir ļoti iecienītas. Svaigās zaļās diļļu lapas liek pie biezpiena, siera, mērcēm, kā arī pie olu, gaļas, zivju, kartupeļu, sakņu un sēņu ēdieniem. Diļļu lakstus lieto gurķu un kāpostu skābēšanai, tomātu konservēšanai un marināžu gatavošanai. Dilles parasti pievieno jau gatavam ēdienam, lai nezustu to skaistā zaļā krāsa un izteiktā smarža. Dilles sagatavot ziemai nav grūti. Tās labi jāizkaltē, lai saglabātu svaigo zaļo krāsu. Šajā gadījuma tās saglabā visu uzturvērtību.

Pielietojums

Tautas medicīnā dilles lieto pret vēdera uzpūšanos un piena sekrēcijas uzlabošanai. Tās veicina arī gremošanas sulu izdalīšanos. Dilles izceļas ar ļoti augstu ēterisko eļļu saturu, ar ko izskaidrojams to aromāts. Dillēs ir daudz C vitamīna (100 mg 100 g), kālija, kalcija, magnija, fosfora sāļu, taukskābes, olbaltumi. Nedrīkst aizmirst, ka ne tikai svaigas, bet arī kaltētas dilles labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānu darbību.


 
 
 
 
  Mārrutks / Armoracia rusticana Gaertn. Meyer et Schreb.  
 
Armoracia rusticana Gaertn. Meyer et Schreb. / Mārrutks

Apraksts

Tas ir daudzgadīgs augs ar žuburotu sakni. Domājams, ka parastā mārrutka dzimtene ir Krievija, kur tas kultivēts jau no 9.gadsimta. Plaši apraksti par mārrutkiem atrodami senajos krievu rakstos. Garšviela ir mārrutka sakne. Veselai saknei nav smaržas, bet, tikko sāk to mizot, izdalās ļoti spēcīga kodīga smarža. Kulinārijā mārrutkus lieto par pikantu garšvielu pie trekniem gaļas ēdieniem, desām, zivīm. Tos nevāra, bet pievieno jau gatavam ēdienam. Lai nedaudz samazinātu mārrutku asumu, tiem pievieno krējumu, ābolus vai arī vīnu, cukuru un citrona mizu. Ļoti pazīstamas ir mārrutku mērces. Mārrutkus daudz lieto gurķu un sarkano biešu konservēšanā un marinēšanā.

Pielietojums

Saberzta mārrutku sakne ļoti spēcīgi iedarbojas uz visu gremošanas traktu, stimulējot gremošanas sulu izdalīšanos. Mārrutkos ir daudz C vitamīna (aptuveni 130 mg %).


 
 
 
 
  Parastā kalme / Acorus calamus L.  
 
Acorus calamus L. / Parastā kalme

Apraksts

Augstums 0,6-0,8m. Ziedēšanas laiks VI-VIII. Ziedu krāsa balta. Lapojuma krāsa zaļas. Sakneņus izmanto arī tautas kosmētikā, piemēram, novārījumu un uzlējumu lieto galvas mazgāšanai 2 vai 3 reizes nedēļā, lai stiprinātu matu saknes. Ievāc parastās kalmes sakneņus no vasaras beigām līdz vēlam rudenim vai arī aprīlī, kad ūdenslīmenis krātuvēs ir pazeminājies. Sīkos sakneņus atstāj auga audžu saglabāšanai un atjaunošanai. Sakneņus skalo, atdala saknes un lapas, sagriež 15-20cm garos gabalos. Resnos sakneņus sagriež uz pusēm gareniski, atdala bojātās vietas, vītina un žāvē siltās telpās vai kaltēs līdz 40°C temperatūrā ar labu ventilāciju. Lai iegūtu mizotu drogu, sakneņus pirms vītināšanas nomizo.

Pielietojums

Kalmes sakneņu ēteriskā eļļa un rūgtvielas kairinoši iedarbojas uz garšas receptoriem, rosinot ēstgribu, un reflektoriski sekmē kuņģa sulas izdalīšanos. Kalmes iedarbojas spazmolītiski, bakteriostatiski, fungicīdi, mazina sāpes, novērš gremošanas traucējumus, kas saistīti ar pazeminātu skābes saturu kuņģa sulā, palīdz pret gāzu uzkrāšanos un caureju. Kalmes lieto arī pret sāpēm. Tās nedaudz pazemina arteriālo asinsspiedienu un iedarbojas nomierinoši, tomēr paaugstina nomāktas nervu sistēmas tonusu, veicina svīšanu. Kalmes izmanto arī nieru, aknu un žultspūšļa slimību gadījumā, kā arī pret reimatismu. Kalmes sakneņus kopā ar ingvera sakneņiem iesaka pret vēdera uzpūšanos, bet kopā ar altejas sakni un vīgriezes lakstiem - pret zarnu iekaisumu. Tautas medicīnā kalmju novārījumu un uzlējumu, kā arī spirta izvilkumu (tinktūru) lieto taisnās zarnas vēža gadījumā, pret tūsku, paradontozi, zobu sāpēm. Epidēmiju laikā profilaksei iesaka košļāt kalmju sakneņus. Kalmju sakneņu košļāšana palīdz atmest smēķēšanu, jo pēc tam, ja sāk smēķēt, rodas vemšanas reflekss. Sakneņu pulveri izmanto slikti dzīstošu brūču un trofisku čūlu apkaisīšanai. Sievietēm dzimumorgānu iekaisuma gadījumā iesaka kalmju sakneņu peldes.


 
 
 
 
  Amarants, liektais / Amaranthus retroflexus L.  
 
Amaranthus retroflexus L. / Amarants,  liektais

Apraksts

Viengadīgs, atkarībā no augšanas vietas ļoti dažāda lieluma (ga 10-100 cm) amarantu dzimtas lakstaugs. Augs gaiši vai dzeltenīgi zaļš. Stublājs stāvs, stīvs, vienkāršs vai ar īsiem zariem, apmatots. Lapas rombiski olveidīgas (ga 4-10 cm, pl 2-7 cm), ar kātu. Plātnes mala gluda vai viļņaina, gals strups, retāk īsi smails, ar dzeloņsmailīti. Ziedi stublāja un zaru galā piramidāli olveidīgā, blīvā un dzeltenīgā skarā. Parasti stublāja galotnes ziedkopa ir vislielākā. Nereti ir arī sīkas pušķveida ziedkopas lapu žāklēs. Pieziedlapas gari nosmailotas, divreiz garākas nekā apziednis. Vīrišķais zieds no 5 lancetiskām apziedņa lapām. Arī sievišķajā ziedā 5 apziedņa lapas; tās lineāras, plēvjainas, augšdaļā platākas. Apziedņa lapu gals ar īsu dzeloņsmaili. Auglis - īsāka nekā apziednis vāciņpogaļa. Zied no jūnija vidus līdz augustam. Izplatība. Tropu klimata joslas suga no Amerikas, plaši ieviesusies visā pasaulē. Eiropā ievazāts (adventīvs) augs. Latvijā nereti visā teritorijā, visbiežāk sastopamā amarantu suga. Biotopi. Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas dažādās nezālienēs, ceļu un dzelzceļu malās. Īpašas norādes. Diezgan viegli atšķirams, tomēr dažreiz varētu būt līdzīgs zilganajam amarantam (A. lividus). Atšķirams pēc rombiski olveidīgām lapām ar strupu vai īsi smailu galu (nevis lapas paraboliskas ar asi jomainu lapas galu). Auglis - īsāka nekā apziednis vāciņpogaļa (nevis garāka nekā apziednis nekārtni uzplīstoša pogaļa). Stublājs stāvs (nevis gulošs vai pacils).

Pielietojums

Amaranta eļļa ir vērtīgsprodukts, kas tiek ražots no amaranta sēklām. Tā satur 67% polinepiesātināto taukskābju (OMEGA-6), lecitīnu, E vitamīnu un lielu daudzumu skvalena. Skvalens pirmo reizi tika iegūts no dziļūdens haizivju aknām. Šis lieliskais savienojums piesātina organisma audus un orgānus ar skābekli. Amaranta eļļa satur 8% skvalena, bet haizivs aknas – 1,5%. Zinātnieki uzskata, ka skvalens kavē audzēju veidošanos. Tas stiprina imūno sistēmu. Dzert pa 1 tējkarotei 2 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas, kurss 30 – 45 dienas.


 
 
 
 
  Jūrmalas miķelīte / Aster./Aster tripolium L./Aster amellus L.  
 
Aster./Aster tripolium L./Aster amellus L. / Jūrmalas miķelīte

Apraksts

Jūrmalas miķelīte ir viengadīgs līdz divgadīgs lakstaugs ar īsu paresnu sakni un daudzām piesaknēm. Stumbrs stāvs vai pacilns,15- 60 cm augsts, kails vai gandrīz kails, parasti ar sarkanīgu nokrāsu. Lapas pamīšus, vienkāršas, aptuveni lancetiskas vai eliptiskas, mazliet pabieza, kailas vai gar malu ar nedaudz matiņiem sēdošas vai ar īsiem kātiem, gals smails. Kurvīšu daudz, tie skarveidīgā vai vairogveidīgā ziedkopā, 2-2,5cm platas. Vīkala lapas zālainas, garenas, kailas vai tikai gar malu ar matiņiem, parasti divās rindās, iekšējās garākas nekā ārējās  ar platu, plēvainu, sarkanīgu apmali. Kurvīša ziedgultne kaila. Kausmatiņi vienkārši, 2-3 rindās, apmēram tik pat gari kā auglis. Mēlziedi 20 –30, sievišķie gaiši zili vai violeti zili, retums balti. Stobrziedi dzelteni, divdzimumu. Augļi 2-3 mm gari, ar gariem matiņiem.  Augļus izplata vējš, iespējams arī ūdens, putni, jo novērots, ka tie var vairākas dienas peldēt. Jūrmalas miķelīte ir sāļotu augšņu augs - halofīts. Pielāgojoties paaugstinātam sāls saturam augsnē un ūdenim, augiem izveidojušās uzbiezinātas, ar biezu vaska kārtu klātas lapas, samazinājies atvārsnīšu skaits. Šie pielāgojumi samazina ūdens apriti augā un kavē kaitīgo, ūdenī izšķīdušo sāļu uzņemšanu. Jūrmalas miķelītes atradnes Latvijā ir reti sastopamajās sāļu ūdenstilpju un piejūras pļavu augu sabiedrībās. Izplatība pasaulē ir Atlantijas un Klusā okeāna piekrastē Eiropā un Austrumāzijā, bez tam tā ir iekšzemes sāļoto pļavu augs.

Pielietojums

Ziedi satur alkaloīdi un saponīni. Atklepošanas zāles sausu klepu ārstēšanai.


 
 
 
 
  Kamieļu dzelksnis / Alhagi pseudalhagi (М. В.) Desv (AIhagi camelorum Fisch).  
 
Alhagi pseudalhagi (М. В.) Desv (AIhagi camelorum Fisch). / Kamieļu dzelksnis

Leguminosae

Apraksts

Puskrūms ar durstīgu zarainu stiebru. Apakšēji dzelkšņi ir īsi, spēcīgi, augšēji — tievi, zālaini, nosūtīti augšā. Augstums 40—80 cm. Ziedēšanas laiks. Maijs ir augusts. Izplatīšana. Sastopams dienvidaustrumu Eiropas rajonos, Kaukāzā, Sibīrijā un Vidusāzijā. Aug pustuksnešos, tuksnešos, sausās priekškalnēs un pa upju ielejām. Pielietojamā daļa. Lapas un sakņojumi.

Pielietojums

Augu mīkstina klepus. Diurētiks, sviedrētājs, pretiekaisumu darbība. No puķēm sagatavo tējas dzērienu. Ārīgi sakņojumu uzlējumu lieto brūču gadījumā.


 
 
 
 
  Puravi / Allium porrum L  
 
Allium porrum L / Puravi

Apraksts

Puravi ir sīpolaugs. Uzturā lieto balto cilindrisko stublāju un zaļās lapas, kas sevišķi bagātas ar minerālvielām nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, sēru, dažādiem fermentiem un B1, B2, C vitamīniem. Viens no dabīgo vitamīnu avotiem ir puravi. Puravu ēdamā daļa ir neīstais sīpols kopā ar neīsto stublāju. Puravu lapas satur 52–81 mg % C vitamīna, bet neīstajā sīpolā C vitamīna ir nedaudz mazāk. Purava sīpols satur arī karotīnu un minerālvielas: kalciju, magniju, fosforu, dzelzi, sēru un arsēnu, tomēr visvairāk kāliju. Specifisko, sīpoliem līdzīgo garšu rada ēteriskās eļļas. Puravos ir patotēnskābe, aminoskābe cistīns un dažādi bioloģiski aktīvi enzīmi. Puraviem piemīt fitoncīdu īpašības. Puravus lieto kā piedevu pie zupām un sautējumiem, tos liek uz sviestmaizēm, gatavo salātus. Puravi uzlabo zivju zupas garšu, atslodzes dienās ēd tikai vārītus vai sautētus puravus ar augu eļļu, pievienojot citronu sulu.

Pielietojums

Puravus lieto, ja slimo ar reimatismu, aterosklerozi, aknu, žults un nieru slimībām, ja ir vēdera aizcietējumi, tie der pret aptaukošanos. Puravi palielina organisma imunitāti, nomierina nervu sistēmu. Vārīti puravi stiprina balss saites.


 
 
 
 
  Mandeles / Amygdalus communis L  
 
Amygdalus communis L / Mandeles

Apraksts

Mandeļu dzimtene - Tālie Austrumi. Mandeles - mandeļkoka augļi. Mandeles ir uzturvielām visbagātākie rieksti. Tajās ir daudz kālija, magnija, fosfora un olbaltumvielu. Mandeles satur kalciju – vairāk nekā pienā. Nav noslēpums, ka mandeļu eļļa tiek lietota skaistumkopšanā kā ādas atjaunotājs, gan iekšķīgi, gan no ārēji. Lai mandelēm būtu vieglāk noņemt brūno miziņu, tās pārlej ar verdošu ūdeni.

Pielietojums

Mandelēs ir A un E vitamīns, tādēļ mandeles tiek dēvētas arī par jaunavības avotu. Mandeļu eļļa efektīvi aizsargā epidermu no brīvajiem radikāļiem, kavē ādas mikrotraumiņu rašanos un priekšlaicīgu novecošanu.


 
 
 
 
  Paparde / Aspidium filix-mas (L.) Swartz // Drioptehs filix-mas (L.) Schott.  
 
Aspidium filix-mas (L.) Swartz // Drioptehs filix-mas (L.) Schott. / Paparde

Apraksts

Paparde. Ozolpaparde vislabprātāk aug ēnainā vai pusēnā, barības vielām bagātā, bet ne pārmērīgi mitrā augsnē mežos un krūmājos. Paparžu audzes sastopamas gandrīz visur pasaulē. Tās parasti veido patiešām lielas audzes. Tomēr bieži ir sastopamas arī papardēm līdzīgi augi, kas nav gluži papardes. Tādi ir, piemēram, ir skābaržpaparde (Thelypteris phegopteris), - maigs augs ar vēdekļveida lapām gaiši zaļā krāsā un izaug tikai 10-50 cm augsts. Taču ozolpapardes vēdekļveida lapas var izaugt daudz garākas. Bez tam ozolpapardes bieži jauc ar kalnu papardēm (Aspidium montanum, L.; vācu val. – Bergfarn;), cik ļoti izteikta ir to līdzība. Līdzīga ir arī bieži sastopamā mežu paparde (Athrium filix femina, L.; vācu val. – Waldfarn) un daudz retāk sastopamā strausspaparde (Onoclea strutiopteris, L.; vācu val. Straußfarn). Pats augs ir pietiekami savāds un dīvains. Atšķirībā no daudziem citiem augiem, kuri vairojas ar sēklām, paparde vairojas no sporām, un vēl bioloģiski neizpētītajā pasaulē tas reiz radīja mīklainu auru ap sevi. Šī un ne tikai šī iemesla dēļ radās teika par to, ka paparde zied Jāņu naktī un īsu mirkli – kas šo ziedu ierauga, uzzina visu pasaulē. Tas ir sakrāls augs un sakrāla leģenda, kas pazīstama visur Eiropā. Bieži vien šī teika tapusi profanizēta un vienkāršota – par tās ziediem stāstīts gan kā par mīlestības laimes, gan veiksmes loterijā vēstnešiem... Paparde ir ar maģiskām, prātam neaptveramām atklāsmēs saistīts simbolisks augs. Augs, kurš sasaista redzamo un neredzamo pasauli – robeža, kas īpašos mirkļos tiek atvērta un kāpēc lai tā nebūtu gada īsākā nakts. Senās ķeltu teikās paparžu biežņas aug starp cilvēku un elfu pasauli. Ja vēlēsies papardi ieaudzēt savā dārzā, tev var nākties krietni nopūlēties, līdz tu atradīsi tai pietiekami patīkamu un augšanai piemērotu vietu, draudzīgus kaimiņus, pietiekami daudz Saules gaismas un vēlamāko ēnojumu.

Pielietojums

Papardes bieži tiek lietotas dziedniecībā – tās palīdz muguras un citu kaulu sāpju gadījumos. Pulveri no papardes sakņojumiem pielieto pret cērmēm. Zaļie dārznieki sakapātas papardes kaisa zem augiem, lai tos pasargātu no gliemežu uzbrukumiem. Papardes ir enerģētiski dīvains un jūtīgs augs. Ir cilvēki, kuru tuvumā neaug papardes, vai vietas, kuras tām nav pa prātam.


 
 
 
 
  Silpurene meža / Anemone pratensis L. // Pulsatilla pratensis (L.) Mill.  
 
Anemone pratensis L. // Pulsatilla pratensis (L.) Mill. / Silpurene meža

Apraksts

Meža silpurene ir viena no visagrāk ziedošajām augu sugām Latvijā – savu zilgani violeto ziedu zvanu tā pret sauli ceļ jau aprīlī, kad augam lapu vēl nav, bet īso stublāju sedz mīksti, silti matiņi, it kā sildīdami augu agrajā pavasarī. Maijā un jūnijā nogatavojas sēklas ar gariem lidmatiņiem, un visa ziedkopa atgādina skursteņslauķa slotiņu, tikai baltu un pūkainu. Augs ir indīgs! Meža silpurenes aug sausos priežu silos Latvijas austrumu daļā, tāpēc Kurzemē to nav vērts meklēt. Ierobežotās izplatības un dekoratīvo īpašību dēļ (augus nereti iekāro neapdomīgi “floristi”) meža silpurene ierakstīta gan Latvijas Sarkanajā grāmatā un īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, gan ir arī Eiropas līmenī aizsargājams augs. Pļavas silpurene ir viena no divām silpureņu sugām Latvijā, aug sausās, smilšainās pļavās, kāpās un skrajos priežu mežos galvenokārt jūras tuvumā. Pļavas silpurene zied, lapām plaukstot aprīlī, maijā. Atšķirībā no savas māsas – meža silpurenes, kura aug Austrumlatvijā, pļavas silpurene biežāk sastopama Rīgas apkārtnē, Jūrmalā un Kurzemes piejūrā, Latgalē ļoti reti. Ierakstīta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Pielietojums

Uzlējumu pieņem neiralģijas, migrēnas, akmeņiem žultspūslī, bronhīta un elpošanas ceļu gadījumos. Tinkturu pielieto ārīgi reimatisma un podagras gadījumos.


 
 
 
 
  Mūžzaļā miltene. / Arctostaphylos uva-ursi (L.) Spreng.  
 
Arctostaphylos uva-ursi (L.) Spreng. / Mūžzaļā miltene.

Apraksts

Mūžzaļā miltene, arī parastā miltene (latīņu: Arctostaphylos uva-ursi) - mūžzaļš, 30 - 130 cm augsts ēriku dzimtas puskrūms. Diezgan bieži sastopams priežu silos, smilšainos, sausos mežos, izcirtumos, kāpās. Stumbrs ložņājošs, pieplacis zemei, stipri zarains. Zari pacili, miza tumšbrūna, sākumā pūkaina. Lapas pamīšus, vienkāršas, otrādi olveidīgas, 1 - 2,5 cm garas, 0,4 - 1 cm platas, ādainas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaišākas, grumbainas. Zied maijā un jūnijā. Ziedi sakārtoti pa 2 - 10 nokarenos galotnes ķekaros. Ziedu kāti īsāki par ziediem, pie pamata ar 3 pieziedlapām. Pieziedlapas pūkainas, nevienādas, viena gandrīz tikpat gara kā zieda kāts, divas pārējās īsākas. Kauslapas 5, plati olveidīgas, noapaļotas, gar malām, īsi skropstainas. Vainaglapas 5, saaugušas, vainags balts ar rožainu apmali, 0,5 - 0,6 cm garš. Putekšņlapas 10, uz pusi īsākas par vainagu, putekšņnīcas tumši sarkanas. Auglis - olveidīgs, sarkans, miltains kaulenis ar 5 sēklām.

Pielietojums

Ārstniecības augs. Lapas satur glikozīdus arbutīnu un metilarbutīnu un to skaldproduktus - hidrohinonu un metilhidrohinonu. Šīm sastāvdaļām ir diurētiskas un antiseptiskas īpašības, tāpēc lapas lieto akūtu urīnvadu un urīnpūšļa slimību ārstēšanai. Lapās ir arī līdz 35% miecvielu, tāpēc lapas var izmantot ādu miecēšanai. Aizsargājamais augs (3. kategorija).


 
 
 
 
  Amarants, liektais / Amaranthus retroflexus L.  
 
Amaranthus retroflexus L. / Amarants, liektais

Apraksts

Amarants, liektais (Amaranthus retroflexus). Divdīgļlapju īsmūža viengadīgā nezāle. Labprāt aug iekoptās, ar trūdvielām un slāpekli bagātās augsnēs. Tipiska vēlīnā vasaras nezāle. Divdīgļlapas ovālas – garenas 10-12 mm garas, viegli sārtas. Izaugušas nezāles stublājs taisns, zarots, ap metru augsts, gaiši zaļš, ar sarkanīgu nokrāsu. Augs ar bagātīgu lapojumu. Stublāja galotnē sīki, bālgani ziedi, kas zied līdz agram rudenim. Augs dod 1000-5000 sēklas. Jaunās lapas izmanto salātos, zupās. Jaunos dzinumus attīrītus no miziņas izmanto kā sparžas zaļumus, kā arī pīrāgu pildījumam. No attīrītām sēklām gatavo biezputras, zupu piedevas, garnējumus gaļas un zivju ēdieniem. Salāti. Jaunās lapas un dzinumus apvāra sālsūdenī, saberž caur sietu, pievieno augu eļļu un vārītu olu. Sāls pēc garšas. Zupa. Gaļas buljonam pievieno burkānu, sīpolu, pētersīļa sakni. Vāra līdz pusgatavībai. Tad pievieno sasmalcinātas amaranta lapas un dzinumus, sāli un vāra 7-10 min. Pasniedz ar skābu krējumu vai majonēzi. Biezputra. Sēklas izžāvē, viegli apgrauzdē un attīra. Ieber vārošā ūdenī un vāra līdz biezputra sabiezē. Pasniedz ar sviestu vai pienu. Sautētas lapas. Jaunās lapas un dzinumus apvāra sālsūdenī, saberž caur sietu (200 g). Pievieno 1 ēdamk. sviestu, svaigu olu, sāli un sautē 10-15 min. Amarants ar riekstiem. Dzinumus 25-30 min. apvāra sālsūdenī, novārījumu nolej. Sasmalcina un sajauc valriekstu (grieķu riekstu) kodoliņus, ķiploku, sāli un pievieno vārītajiem dzinumiem. Pievieno sasmalcinātu dārza sīpolu vai zaļos lociņus, diļļu, pētersīļu, koriandra, estragona zaļumus, apsāla. Nedaudz pavāra, pasniedz karstā veidā. 500 g dzinumi, ¼ glāze rieksti, 50g sīpols, 2 daiviņas ķiploks, pārējie komponenti pēc garšas.

Pielietojums

Auga virszemes daļa satur E vitamīnu vairāk kā kukurūzas dzinumi. Sēklas satur līdz 70% cieti, olbaltumvielas, taukus.


 
 
 
 
  Meklējuma teksts  
   
 
 
     
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

Gels pret apdegumiem WaterJel 240ml

19.50 €

WaterJel atvelk silti no apdeguma pavarda, noņem sāpi, atvēsina ādu un aizsargā (dezinficē)  ādu.
Mēs zinām, ka nenozīmīgs apdegums var atgadīties jebkādā laikā, tādēļ WaterJel vienmēr jābūt blakus.
240ml

   

Altaja mumijo 20g

7.00 €

Neto masa: 5 g/ 10 g/ 20 g/ 1 kg pasta.

Sastāvdaļas diennakts devā: 100% attīrīts Altaja Mūmijs (Asphalthum) 0,6g.

Lietošana: pieaugušajiem pa 0,6 g (1/4 tējkarotes) dienā. Izšķīdina glāzē ūdens un lieto ēšanas laikā. Ieteicamais lietošanas periods: 1 mēnesis.

Svarīgi ir lietot dažādu un sabalansētu uzturu un ievērot veselīgu dzīvesveidu.

Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu. Neizmantot uztura bagātinātāju kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotāju. Uzglabāt sausā, tumšā, bērniem nepieejamā vietā, ne augstākā par 25°C temperatūrā.

Nav ieteicams lietot, ja ir paaugstināta jutība pret sastāvdaļām, grūtniecības un zīdīšanas laikā.

Ieteicams līdz.... (beigām): skat. uz iepakojuma.


Ražotājs: Gorno-Altaj-Farm, Krievija.

Preces piegādātāja sniegto informāciju, kā arī informāciju, kura likās mums saistoša, lasiet mūsu blogā vai Facebook profilā.

 

 

Aleksandrs Moškins    Eriksona hipnoze    muguras problēmās    seksuāli traucējumi    anoreksija    disku trūce    bulīmija    Igors Šeļegovs    attiecību problēmas    Ēšanas traucējumi    Svetlana Laputjko    traumu    Akupunktūra    Homeopātija    adatu terapija    galvassāpes    hipertonija    potes    bērnu saslimšanas    palīdzēs Akupunktūra    bērnu neadekvāta uzvedība    bailes    Adatterapija    ārstnieciska masāža    psiholoģiskā diagnostika      Aleksejs Radčenko    starpskriemeļu trūce    Freids    homeopātisko preparātu    akupunktūrā    muguras    osteohondroze    spondiloze    Aleksandrs Moškins    neiroze    disku trūce    migrēna    galvassāpes    ausu izdurstīšana    Igors Šeļegovs    spondiloze    Svetlana Laputjko    galvassāpes    Akupunktūra    adatu terapija    palīdzēs Akupunktūra    Akupunktūra       insulta ārstēšana    adatu terapija   Aleksejs Radčenko    miega traucējumi    menstruāla cikla traucējumi    Akupunktūra palīdzēt    Jogs    novājēt   Ģimenes psihoterapija    Eriksona hipnoze    Aleksandrs Moškins    seksuāli traucējumi    vielmaiņu normalizācija    anoreksija    Igors Šeļegovs    svara pazemināšana    diēta    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    adatu terapija    vesels uzturs   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта