Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


Ārstniecības augi
 
  AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ
 
  ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ
 
 
  Cidonija / Cydonia vulgaris Pers.  
 
Cydonia vulgaris Pers. / Cidonija

Apraksts

Cidonijas auga forma sastopama kā koks un krūms. Senatnē uzskatīja cidoniju par vienu no ābeles paveidiem. Vēsturnieki pieļauj, ka tieši cidonijas auglis bija tas ko Paris pasniedza mīlas dievietei -”Strīdus ābols”. Par cidonijas dzimteni uzskata Persiju. Senajā Grieķijā cidonija bija lielā cieņā, Solona likums paredzēja augļus obligāti lietot kāzu dienā, lai jaunlaulātajiem kopdzīve būtu tikpat jauka, kā cidonijas aromāts. Ieliek arī ledusskapī lai atsvaidzinātu gaisu. Senatnē augļus novietoja drēbju glabāšanas vietās, lai apģērbs gūtu patīkamu aromātu. Zinātniskais nosaukums cēlies no senās Kipras pilsētas Cidon vārda. Mūsdienās ir kultivētas aptuveni 400 cidoniju šķirnes. Ziedi līdzīgi ābeļu ziediem. Zied pavasara otrajā pusē. Augļi – bumbierveida. Savvaļā sastopamas Aizkaukāzā, Irānā, Afganistānā, Armēnijā. Cidoniju augļos ir daudz C vitamīna, apmēram 4 reizes vairāk nekā ābolos. Cidonijās satur pektīnvielas, skābes un minerālvielas. Cidoniju augļi labi uzglabājas arī bez īpašas konservēšanas. Sēklām ir viegla mandeļu garša. Agro šķirņu augļus ievāc septembrī, bet vēlākas līdz ziemas sākumam. Augļi glabājas līdz februārim, vēlams 0-1 C temperatūrā. Glabājot skābā garša mazinās, bet palielinās aromāts. Augļi satur A provitamīnu, B1 , B2, C (49-75mg/100g), E, PP vitamīnus, cukurus, organiskās skābes (ābolskābi, citronskābi), kāliju, kalciju, magniju, fosforu, nātriju, dzelzi, miecvielas, fruktozi. 100 g augļos ir 1.5-5 g pektīnvielas. Bioloģiski aktīvās vielas un vitamīnus cidonijas satur vairāk kā āboli un bumbieri. Enerģētiskā vērtība 100 g – 38 kkl. Visu cidoniju šķirņu augļus izmanto pārtikā, īpaši saldenās. Augļi izrāda labvēlīgu iedarbību uz psihi, tie uzmundrina, uzlabo garastāvokli, mazina galvas sāpes, stiprina sirdi, aknas, kuņģi, pastiprina apetīti, novērš nepatīkamu mutes aromātu. Salden-skābie augļi palīdz sliktas dūšas, vemšanas, sirdsritma traucējumu, caurejas, gastroenterītu, kollītu, hepatīta gadījumos. Skābākie augļi labāk nostiprina kairināta kuņģa darbību. Cidonijas sula labi palīdz spēcīgas aizdusas, asiņošanas, asiņu atkrēpošanas, slāpju, elpošanas ceļu saslimšanu, paģiru gadījumos. Lietojot augļu mīksto daļu aizcietējas vēdera izeja, tāpēc lieto nelielās devās vai vārītā veidā. Sēklu ekstraktu izmanto kā pretklepus, tonizējošu, sirds darbības uzlabojošu līdzekli. Ārīgi izmanto dažādu ādas kairinājumu un apdegumu gadījumos. Ieteicams lietot, ja darbs saistīts ar radioaktivitāti. Pielieto arī sklerozes profilaksei un ārstēšanai. Cidonijas spēj saistīt un izvadīt no organisma radioaktīvos elementus. Lapu novārījums pazemina asinsspiedienu, nostiprina asinsvadu sieniņas, aizkavē bronhiālās astmas lēkmes. Agļos un lapās esošajām miecvielām piemīt antibakteriāla īpašība. Sulai piemīt vispārspēcinoša, urīndzenoša, savelkoša un antiseptiska īpašība. Sulu lieto mazasinības gadījumā. Senā Austrumu medīcīna vēsta, ka cidonijas lietoja lai apturētu iekšējo orgānu asiņošanas. Tibetas medicīna vēsta, ka cidonijas ir labākais līdzeklis ausu saslimšanu gadījumos.

Pielietojums

Sēklu uzlējums. Veselas sēklas, ūdens (5:100). Uzlējumam piemīt mīkstinoša iedarbība elpošanas ceļu saslimšanu gadījumos. Izmanto ādas apdegumu un plaisājošas ādas, acu iekaisumu kopšanai un dziedēšanai. Iekšķīgi lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā. Lieto bronhītu, asins atkrēpošanas, dzemdes asiņošanas gadījumos. Izmanto arī kakla skalošanai angīnas gadījumā. Deserts. 550 g cidonijas, 25 g medus, Pildījums: 80 g mandeles, 50 g rozīnes, 5 g cukurs. Krēms. 40 g kondensēts piens, 50 g sviests. Cidonijas iztīra no sēklām un pilda ar saputotu sviestu un medu. Vāra ūdens peldē 35-40 min. Atdzesē un ievieto rozīnes un mandeles. Pārlej ar krēmu. Deserts. 3 cidonijas, 3 ēdamk. rīsi, 1-2 ēdamk. cukurs, 0.5 gl. rozīnes, 3 ēdamk. sviests, 0.5 gl. valrieksti. Rīsus izvāra. Rozīnes aplej ar karstu ūdeni un nostādina 30 min. Piepilda cidoniju ar komponentiem un cep cepeškrāsnī. Pasniedz karstā veidā ar ievārījumu. Gaļas ēdiens. 400 g gaļa, 400 g cidonijas, 1 sīpols, 2 ēdamk. sviests, sāls, pipari, pētersīļu un diļļu zaļumi. Gaļu apcep un sautē, pievieno cidonijas, apceptu sīpolu, piparus. Sautē līdz ir gatavs. Cidoniju siers. 1 kg cidoniju beizenis, 300-400 g cukurs, 2-3 g citronskābe, nedaudz mandeles vai valrieksti vai lazdu rieksti, citrona vai apelsīna miziņa. Vāra līdz masa kļūst bieza, pievieno cukuru, vārīšanas beigās pievieno pārējos komponentus. Salej formā, kura ieziesta ar sviestu un atdzesē. Ietītu pergamentā glabā sausā, vēsā vietā.


 
 
 
 
  Vilkābele sarkanā / Crataegus sanguinea Pall.  
 
Crataegus sanguinea Pall. / Vilkābele sarkanā

Apraksts

Augs uz mūsu planētas aug jau no mezozoja ēras krīta laikmeta. Vilkābeles latīniskais nosaukums cēlies no grieķu vārda „krataios” - stiprais, kas liecina par koksnes īpašībām. Vilkābele aug kā koks vai krūms. Zied ar baltiem, retāk ar sarkanīgiem ziediem. Ziediem ir specifisks aromāts. Augļi ir sarkani, retāk dzelteni – sarkanīgi ar miltainu mīkstumu. Zied maijā – jūnijā. Plaši izmanto kā dekoratīvu augu dzīvžogiem. Izmanto ziedus, lapas, augļus. Tautas medicīnā izmanto ziedus no tiem vilkābeles veidiem kas augs savvaļā. Ziedus ievāc ziedēšanas sākumā, kad visi ziedkopas ziedi vēl nav atvērušies. Ziediem ir vājš aromāts, rūgteni – skāba garša, viegli savelkoša. Svaigiem ziediem smarža nav patīkama, kaltētiem ziediem šī smarža zūd. Francijā plaši izmanto auga ziedus, lapas un augļus kā antispazmātisku, centrālās nervu sistēmas uzbudinātību mazinošu, sirdi tonizējošu līdzekli. Jauno zariņu mizu (ko ievāc agri pavasarī) izmanto kā pretdrudža līdzekli un arī pie caurejas. Austrijā auga preparātus izmanto sirds asinsvadu paplašināšanai. Ilgstoši lietojot preparāti labvēlīgi iespaido arteriālo asinsspiedienu. Vācijā preparātus izmanto pie sirds muskuļa vājuma un nepilnīgas asinsaprites tajā. Līdzekļi labvēlīgi iedarbojas uz sirdi īpaši vecākiem cilvēkiem, paplašina asinsvadus. Ziedu sastāvā ir konstatēta ēteriskā eļļa, holīns un acetilholīns, kafijas un hlorogena skābe, kvercitrīns un kvercetīns. Augļi satur flavonoīlus, organiskās skābes, askorbīnskābi, karotīnu, holīnu, ēterisko eļļu, fruktozi, krāsvielas, miecvielas, taukeļļu. Vilkābeles preparāti pazemina centrālās nervu sistēmas uzbudinātību, izrāda tonizējošu iedarbību uz sirds muskuli, pastiprina asinsriti sirds un galvas smadzeņu koronārajos asinsvados, novērš tahikardiju un aritmiju, mazina nepatīkamu sajutu sirds rajonā, nedaudz pazemina arteriālo asinsspiedienu, Uzlabo miegu un vispārējo slimnieka stāvokli. Ziedu uzlējums ir iedarbīgāks pie asinsvadu spazmām nekā augļu preparāts. Komulatīva iedarbība vilkābeles preparātiem nepiemīt. Preparātus pielieto pie pastiprinātas vairogdziedzera darbības. Ekstrakts būtiski pazemina holesterīna līmeni asinīs. Augļi satur mikroelementu selēnu, kam piemīt pretvēža īpašības un palielina organisma imunitāti. Augļi satur arī sorbītu – cukura aizvietotājs, kas noder cukura diabēta slimniekiem. Vilkābeles augļi C vitamīnu satur vairāk kā apelsīni. Tajos pietiekošā daudzumā (ārstnieciskiem un profilaktiskiem mērķiem) ir karotīns un pektīnvielas. Pēktīni izvada no organisma radioaktīvos savienojumus. Daudzās valstīs auga labo ārstniecisko īpašību dēļ to audzē piemājas dārzos, Dienvidķīnā dārzos augam atvēl pat līdz 40% no visas platības. Kardiotoniskie savienojumi vairāk ir augļos un ziedos šķirnēm ar maziem augļiem.

Pielietojums

Vilkābele ir lielisks sirds līdzeklis. Preparātus var izmantot pie visdažādākajām mūsdienu sirds – asinsvadu sistēmas saslimšanām. Preparātu gan īslaicīga, gan regulāra lietošana ir absolūti nekaitīga, to iedarbība ir iespaidīga un brīnišķīga. Pirmkārt jāpiemin preparātu labā iedarbība uz vecuma sirdskaitēm, tie atdzīvina un nostiprina. Cilvēka novecošana veicina sirds muskuļa deģenerāciju un sirds koronāro asinsvadu sklerotiskas izmaiņas ar pazeminātu asins pieplūdi. Tas labi novērojams vecākiem cilvēkiem, kuriem labi var palīdzēt vilkābeļu ziedu tējas lietošana. Līdzīgas sūdzības ir jaunākiem cilvēkiem, kuriem ir pastāvīgas pārslodzes, kuru rezultātā parādās vispārējs spēku izsīkums un organisma nolietojums. Vilkābeles preparāti var palīdzēt mazināt šos simptomus un iedarboties kā lielisks profilaktisks līdzeklis. Daudzas sirds saslimšanas sākuma stadijā, kuras nevar pat par tādām uzskatīt, bet tomēr bez uzmanības nevar atstāt, piemēram – tad šie preparāti ir lielisks palīgs. Novājināta sirds muskuļa pazīmes novēro pie smagām infekcijas slimībām vai pēc tām. Arī šajos gadījumos nevajadzētu aizmirst par vilkābeli. Ar šī ārstnieciskā auga palīdzību var sasniegt sirds darbības uzlabošanos arī pie sirds aritmijas, kā arī gadījumos kad nepieciešams normalizēt augstu arteriālo asinsspiedienu. Tikai kā asinsspiedienu pazemošu līdzekli vilkābeles preparātus nav vēlams izmantot, ir pat novērots, ka pie pazemināta asinsspiediena preparātu lietošana izsauca tā paaugstināšanos. Īpaša nozīme ir preparātu lietošanai slimnieka ārstēšana pēc miokarda infarkta periodā, kad nepieciešama asins aprites uzlabošana koronārajos sirds asinsvados, kas izrāda labvēlīgu iedarbību uz sirds muskuļa šūnām paaugstinot to aktivitāti. Jāatceras, ka ātrs uzlabojums nebūs. Tikai ilgstoša lietošana novedīs pie laba rezultāta. Ir daudzi farmakoloģiski preparāti, kas satur vilkābeles aktīvās vielas, bet pašu pagatavota tēja nebūt nav sliktāka. Ziedu uzlējums. 5 g (1 ēdamk.) ziedi, 200 ml vedošs ūdens. Karsē ūdens peldē 15 min. Iegūtajam uzlējuma pievieno ūdeni līdz kopējam tilpumam 200 ml. Lieto pa ½ glāzei 2-3 reizes dienā 30 min pirms ēšanas. Ziedu novārījums. 3 ēdamk. ziedi, 3 glāzes ūdens. Vāra. Lieto pa 1 glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Augļu uzlējums. 1 ēdamk. sasmalcināti augļi, 1 glāze ūdens. Pagatavo kā ziedu uzlējumu. Lieto pa ½ - 1/3 glāzei 2-3 reizes dienā pirms ēšanas. Augļu uzlējums. 25 g augļi, 100 ml degvīns vai spirts. Lieto pa 50-60 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas. Augļu novārījums. 20 augļi, 1 glāze ūdens. Pagatavo un lieto kā tēju. Uzlējums. 3 ēdamk. ziedi, 3 glāzes verdošs ūdens. Lieto pa 1 glāzei dienā pie sirds saslimšanām, īpaši pie saaukstēšanās, pie lieliem pārdzīvojumiem (bērniem arī var dot, tikai mazākās devās). Palīdz pie galvas reiboņiem, smakšanas sajūtas (ko izsauc sirds darbības traucējumi), klimaktērijas periodā. Spirta uzlējums. Svaigu ziedu sulu sajauc ar dubultdevu 90 grādu stipru spirtu. Nostādina 15 dienas. Lieto pa 3 reizēm dienā pa 40 pilieniem uz 1 ēdamk. ūdens. Tēja. 2 tējk. ziedi vai ziedi ar lapām, 11/4 litrs verdošs ūdens. Nostādina 20 min. Lieto pa 1 tasītei 2-3 reizes dienā. Tēju var saldināta ar medu vai smilšērkšķu sulu (ar cukuru). Sulu iegūst praktiski no visas auga virszemes daļas. No ziediem to ziedēšanas laikā. No lapām un augļiem - rudenī. Sula normalizē miegu, veicina atlabšanu pēc smagām saslimšanām, pazemina holesterīna līmeni asinīs. Rekomendē lietot pie barības vada neirozēm, ādas saslimšanām, aknu un žultsceļu saslimšanām, galvas reiboņiem un bezmiega. Pazemina cukura līmeni pie diabēta. Augļus var lietot svaigā veidā 50-100 g 4 reizes dienā pēc ēšanas. Ziedu sulu lieto pa 1 tējk. vai augļu sulu pa ½ glāzei sajaucot ar 1 medus 3 reizes dienā 30 min pirms ēšanas.


 
 
 
 
  Skābais ķirsis / Cerasus vulgaris Mill.  
 
Cerasus vulgaris Mill. / Skābais ķirsis

Apraksts

Skābais ķirsis (Cerasus vulgaris) kā suga savvaļā nav sastopams. Tas cēlies, krustojoties stepes ķirsim Cerasus fruticosa ar saldo ķirsi (Cerasus avium L.). Visdrīzāk notikusi šo sugu nejauša krustošanās vietās, kur sugu savvaļas areāli saskaras. Vispirms tie izplatījās Dienvideiropā. Arī Kijevas Krievzemē tie jau bija pazīstami un no turienes tālāk izplatījās pa visu tagadējās Krievijas Eiropas daļu, izņemot ziemeļu apgabalus. Latvijā tie visdrīzāk ienāca gan no Rietumeiropas, gan no Krievijas un mūsu teritorijā tiek audzēti vismaz 300 gadu. Visilgāk no vietējām šķirnēm pazīstamas ‘Latvijas Augstais’ un ‘Daugmales Stikla ķirsis’. Šāda tipa ķirši aug arī mūsu kaimiņvalstīs, protams, tiem ir vietējie nosaukumi.

Pielietojums

Skābais ķirsis satur botāniskas izcelsmes sastāvdaļu, ko sauc par fenoliem un kuram piemīt pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība. Tajā ir arī augsts melatonīna saturs un tas palīdz uzlabot ķermeņa dabīgo diennakts ritma un miega procesu. Ķirši satur maz kaloriju, maz tauku, taču tajos ir daudz ūdens. Pētījumi liecina, ka ķiršiem var būt ļoti labvēlīga ietekme cīņā pret dažu veidu vēzi. Tie satur noteiktu daudzumu antioksidantu, kas palīdz uzveikt brīvos radikāļus. Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka skābie ķirši satur nozīmīgu daudzumu melatonīna – hormona. To atzīst par būtisku vielu, kas aizkavē organisma novecošanos un palīdz arī tad, ja nomoka bezmiegs. Ķiršiem piemīt daudzas ārstnieciskas īpašības – tos lieto, ja raksturīgi elpošanas ceļu iekaisumi, nervu slimības, podagra, caureja, kuņģa čūla, aptaukošanās, mazasinība, impotence. Ogas tīra asinis, palīdz pret krūšu slimībām. Ogas var ēst ar pienu, lai ārstētu iekaisušas locītavas. Saberztas ķiršu lapas lieto, ja ir ādas iekaisumi. No ķiršiem gatavo kompotu, spiež sulu, vāra ievārījumu. Tos iesaka, ja ir mazasinība, drudzis.


 
 
 
 
  Ālante, helēna / Conyza squarrosa L // Inula conyza DC  
 
Conyza squarrosa L // Inula conyza DC / Ālante, helēna

Asteraceae

Apraksts

Divdadīgs zaļaugs ar 50-120 cm garu apaļu zarotu stublāju. Lapas   iegarenatas-lancetiskas, pūkaini sašaurināti spalos. Ziedu grozi mazie,sāvakti   bieza skara.Lapiņas lancetiskas,ar atlocītu augšdaļu. Apmales ziedi grožos šauri, sarkanīgi, īsi,daudzrindu, mazpamanāmie. Vidusziedi cauruļveidi,brūngani . Auglis -  pūkains sēklenis. Tām ir nepatīkama smaka. Zied jūnijā - jūlijā. Aug  pie upes piekrastiem, sējumos un krūmos, uz kaļķakmens vai akmeņainas augsnes dienvidu joslas Eiropas daļa no Krievijas, Krimā un Kaukāzā. Sagatavo zāle ziedēšanas laikā. Satur ēteriskās eļļas. 

Pielietojums

Tas ir diurētiķis, insekticīds,kā arī veic antiseptisku, pretiekaisuma, sāpes un bruču dziedinošas rīcības. 1 ēdk.sauss zāles uz 300 ml verdoša ūdens uzstāt 20 minūtes, jafiltrē. Iedzert pa 1 ēdk.  4 reizes dienā pirms ēdienreizēm ar elpas trūkumu, sāpes krūtīs,kā diurētiķis līdzeklis. Ar uzlējumu var skalot ādu ar ādas izsitumiem.


 
 
 
 
  Melone / Cucumis melo L  
 
Cucumis melo L / Melone

Apraksts

Par meloņu dzimteni uzskata Āziju, kur tās augušas savvaļā jau pirms apm. 4000 gadiem, tikai to garša gan bijusi ļoti rūgta. Dažādas krustošanas būtiski uzlabojušas to salduma īpašības. Melones, līdzīgi gurķim un kabačiem, pieder pie ķirbju dzimtas un aug uz stīgojošā stublāja. Ir daudz dažādu šķirņu un lielumu melones. Dažu šķirņu melonēm mizai ir tīklveida raksts, citām miza ir pavisam gluda. Parasti miza ir cieta un izskatās skaista, iekšā ir sulīgs mīkstums ar daudz sēkliņām. Melonēs ir maz kaloriju, tāpēc šis auglis ir iecienīts. Melones vislabāk ēst svaigas, vēsas, glīti sagrieztas šķēlēs, kubiņos vai apaļās lodītēs. Mazāka izmēra melones vienkārši pārgriež uz pusēm. Galdā var pasniegt ar ogām, saldējumu, sieru. Dažreiz garšu var izcelt ar sāli un pipariem. 

Pielietojums

Tautas medicīna iesaka melones novārījumu izmantot sejas balināšanai, ja ir vasaras raibumi, pigmentu plankumi un pinnes. Melone ir ne vien gards un slāpes remdējošs auglis, bet arī lielisks skaistumkopšanas līdzeklis tavai sejas ādai.  Melone turklāt arī ir ļoti labi izmantojama veselības uzlabošanai. Sastāvs: slāpekļvielas, ekstraktvielas, cukuri (galvenokārt saharoze), taukvielas, celuloze, gaistošas aromātiskas vielas, minerālsāļi, dzelzs, kālijs, nātrijs; askorbīnskābe, karotīni, daudz folijskābes, tiamīns, riboflavīns, nikotīnskābe. Dziedniecībā melones izmanto: kā vispārēju spēcinošu līdzekli; pret mazasinību; pret sirds un asinsvadu slimībām; nervu sistēmas un psihiskiem traucējumiem; pret aknu un nieru slimībām; pret vēdera aizcietējumiem; uzlabo vielmaiņas procesus. Sevišķi melones ieteicamas gados vecākiem cilvēkiem, kuri cieš no sirds un galvas smadzeņu asinsvadu aterosklerozes. Ja katru dienu apēd vismaz 300 g meloņu mīkstuma, tas kalpo aterosklerozes profilaksei.


 
 
 
 
  Kliņģerīte / Calendula officinalis L  
 
Calendula officinalis L / Kliņģerīte

Apraksts

Kliņģerītes ir viengadīgs augs. Tās veido 40-50 cm augstu lapu rozeti ar ziedstublāju. Stublājs augšdaļā ar īsiem cietiem matiņiem un dziedzermatiņiem. Lapas vienkāršas, veselas, iegarenas, olveidīgas vai lancetiskas. Ziedi platos kurvīšos tumši vai gaiši oranždzelteni vai citrondzelteni. Ir varietātes ar pildītiem ziediem. Ziedēt sāk jūnijā, zied līdz vēlam rudenim. Augļi (sēklas) dažāda veida, sirpjveidīgi vai gredzenveidīgi sēkleņi. Audzē galvenokārt kā krāšņumaugu un ārstniecības augu, izmanto arī kā garšaugu.

Pielietojums

Klinģerīšu ziedlapiņās ir daudz karotīna — 7,6-31,3 mg%, arī likopīns, citroksantīns, ēteriskās eļļas, gļotvielas (4%), organiskās skābes, triterpēni, bioflavonoīdi. Kliņģerīšu lapās sastopama rūgtviela kalendīns, saponīni, miecvielas (6,4%). Sēklās ir augu eļļa, alkaloīdi. Augam izteiktas fitoncīdu īpašības. Ir pretaudzēju aktivitāte. Uzturā izmanto galvenokārt ziedlapiņas. Kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri lieto kulinārijā mīklu iekrāsošanai. To izšķīdina karstā eļļā, pievieno dažādiem mīklas izstrādājumiem, var arī kliņģerīšu ziedlapiņas pavārīt pienā un pēc tam pienu pievienot mīklai. Dažās zemēs kliņģerīšu ziedlapiņu pulveri izmanto sviesta un siera iekrāsošanai, sevišķi sviests tad iegūst tīkamu nokrāsu un aromātu. Ziedus vai tikai ziedlapiņas izmanto ziedu salātos (ar kresēm, rudzupuķēm, gurķeni u.c.) un ēdienu dekorēšanai. Kokteiļiem pievieno ledus kubikos iesaldētus klinģerīšu ziedus. Ļoti plaši kliņģerītes, kliņģerīšu tēju, tinktūru, sulu ziedi, tabletes izmanto medicīnā. Ar tiem ārstē čūlas, gastrītu, kolītus . Klinģerītes veicina ēstgribu un gremošanu. Tējas izmanto kā sviedrēšanas un atkrēpošanas līdzekli, saaukstēšanās gadījumos, pret krampjiem, galvassāpēm un reiboņiem. Ārīgi lieto kliņģerīšu lapas vai sulu, ja ir augoņi, ekzēmas, arī vasaras raibumu un kārpu iznīdēšanai. Kliņģerīšu iedarbība ir antiseptiska, baktericīda, sāpju remdinoša. Kliņģerīšu preparāti pazemina arteriālo asinsspiedienu, sekmē žults sekrēciju. Tas ir viens no vecākajiem un populārākajiem ārstniecības augiem tautas medicīnā. Novākšana. Vāc izplaukušus ziedus vai tikai ziedlapiņas. Lieto svaigas vai kaltētas. Ziemai uzglabā kaltētā vai sasaldētā veidā. Jo biežāk vāc ziedus, jo vairāk tos veģetācijas sezonā var iegūt.


 
 
 
 
  Ipekakuāna / Cephaelis ipecacuanna Will. Uragoga ipecacuanna Baill.  
 
Cephaelis ipecacuanna Will. Uragoga ipecacuanna Baill. / Ipekakuāna

Apraksts

Ipekakuāna - mūžzaļš krūmājs ar augstumu 15-60 cm. Saknenis ir tievs, ar diametru 2-3 mm, gludens, zarains, horizontāls, ar atejošajiem tievajiem liela skaita sakņojumiem pa visu viņa garumu. Mežonīgā veidā aug Brazīlijā, ēnainos, mitros tropiskos mežos. Kultivējama Dienvidamerikā, Indijā, Indonēzijā. Tiek izmantoti sakņojumi.

Pielietojums

Medicīnā  ipekakuanu (saknes, pulveris un  preparāti)mazās dēvās lieto kā atkrēpojošo līdzekļu elpošanas ceļu saslimšanu gadijumos, lielās devās kā pretvemšanas līdzekļu saindēšanas gadījumā.


 
 
 
 
  Kizils / Cornus florida L.  
 
Cornus florida L. / Kizils

Apraksts

Kizils(Cornus florida L.).  Augstums 4-5m. Platums 3m. Ziedēšanas laiks IV-V. Ziedu krāsa dzeltena. Lapojuma krāsa gaiši zaļas vai zilganzaļas. Augļi tumši sarkani, ēdami. Augšanas forma noapaļota. Ziedi čemuros. Dekoratīvs agri pavasarī, zied pirms lapu plaukšanas. Dekoratīvi ziedi. Ieteicams stādīt piemājas dārzos kā augļu krūmu, parkos.

Pielietojums

Kizila augļi, lapas, miza, saknes – pretiekaisuma, baktericīda, žultsdzenoša, urīndzenoša, hipoglikēmiska darbība.


 
 
 
 
  Ķimenes / Cuminum cyminum L.  
 
Cuminum cyminum L. / Ķimenes

Apraksts

Ķimenes ir čemurziežu dzimtas ģints. Divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi. Lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas. Ķimenes vislabāk aug un vienmērīgu zelmeni veido irdenā, neitrālā, trūdvielām bagātā augsnē, kur noregulēts ūdens režīms. Blīvā mālā, plikā smiltī vai kūdrā augi nīkuļo un slimo. Tās jāizvairās sēt vietās, kur ilgstoši uzkrājas sniega kušanas ūdeņi. Priekšaugi var būt dažādi, vislabāk graudaugi (ziemāji) un rušināmaugi (kartupeļi), kas mēsloti ar kūtsmēsliem. Ilgstoši audzējot ķimenes monokultūrā un neievērojot augu seku, nav iespējams izvairīties no kaitēkļiem un slimībām.

Pielietojums

Augļus lieto kā garšaugus. Tajos ir 3 – 7 % ēteriskās eļļas, ko izmanto arī parfimērijā, medicīnā, liķiera un degvīna ražošanā.


 
 
 
 
  Koriandrs / Coriandrum sativum L.  
 
Coriandrum sativum L. / Koriandrs

Apraksts

Tas ir līdz 1 m augsts viengadīgs augs, kura dzimtene ir Vidusjūras apgabala austrumdaļa. Sastopams arī Dienvidāzijā un Eiropas dienvidos. Latvijā to audzē kā garšaugu un ārstniecības augu . Kaltētas koriandra sēklas ir atrastas jau seno ēģiptiešu kapenēs. Tas tiek dēvēts arī par Āzijas pētersīli, jo tur to izmanto visbiežāk svaigā veidā. Koriandrs ir viengadīgs augs, kura lapas ir sakārtotas pamīšu, tās ir ļoti līdzīgas pētersīlim, bet saknes gaiši brūnas, burkānveidīgas. Ziedi sīki, balti vai iesārti, sakopoti čemurā. Sēklas – apaļīgas, gaiši brūnas – dzeltenīgas. Visām svaiga auga daļām ir nepatīkama blakšu smaka. Augs zied jūnijā, jūlijā. Koriandrs ir viens no vissenāk pazīstamajiem garšaugiem. Izmanto gan lapas, gan sēklas svaigā un kaltētā veidā. Kaltētas koriandra sēklas ir atrastas jau seno ēģiptiešu kapenēs. Sējas koriandrā ir 0,4–0,8% ēteriskās eļļas (sēklās pat līdz 3%), pektīni, miecvielas, C vitamīns. Sēklām ir patīkama, asa smarža un garša. Tās ļoti plaši tiek izmantotas liķieru, desu, pastilu gatavošanā, parfimērijas rūpniecībā, bet Anglijā un Vācijā arī alus ražošanā. Kulinārijā izmanto gan lapas, gan sēklas salātu, rīsu, kompotu, zivju, konditorejas izstrādājumu, maizes, marcipāna, pupiņu un zirņu, kāpostu, biešu un burkānu pagatavošanā.

Pielietojums

No koriandra sēklām iegūst aromātisku vielu – citrolu, ko lieto gremošanu stimulējošu preparātu ražošanā. Koriandra eļļu izmanto bezmiegu un nogurumu ārstēšanai.


 
 
 
 
  Arābijas kafija / Coffea arabica L.  
 
Coffea arabica L. / Arābijas kafija

Apraksts

Oficiālais kultūras nosaukums – Kafijas Koks Arābijā (Coffea arabica). Arabika – galvenais kafijas veids pasaulē – atšķiras ar sarežģītu aromātu. Optimālie arabikas eksistences nosacījumi - kalnu tropi augstumā no 900 līdz 2100 m virs jūras līmeņa. Vidējā temperatūra augšanas vietā – 15 - 24°C. Pamatnosacījums ir pilna salu neesamība. Arabikas koka šķirņu skaits, kas šodien tiek izmantoti kafijas ražošanā, – 45 – 50 veidi. Laiks no ziedēšanas brīža līdz augļu nogatavošanās momentam 6 – 7 mēneši. Ražas daudzums – 1 – 2 reizes gadā. Galvenais ražas daudzuma kritērijs – sausuma un lietus sezonu mija. Kafijas pirmsākumi meklējami pirms 1500 gadiem Arābijas pussalā, tagadējā Jemenā, un Abesīnijā jeb Etiopijā , kur eiropieši to pirmo reizi ieraudzīja augam brīvā dabā. Tur augstās plakankalnēs tropiskajos mežos coffea arabica sastopama savvaļā arī šodien. Komerciāliem nolūkiem kafiju audzē pēdējos 500 gadus, bet Eiropa kafiju iepazina tikai 17.gs. sākumā. Kultivēt kafiju pirmie sāka arābi. Viņi šo mākslu prasmīgi attīstīja un rūpīgi sargāja, lai neviena sēkla neizkļūtu no valsts. Līdz 13.gs. kafija Arābijā bija ikdienas dzīves sastāvdaļa - parādījās pirmās kafejnīcas, kurās varēja baudīt ne tikai kafiju, bet arī klausīties mūziku vai vienkārši patīkami pavadīt laiku ar draugiem. Pirmais kafijas pupiņu sūtījums no Turcijas Eiropu sasniedza Venēcijā 1615.gadā. No turienes dzēriens drīz nokļuva Romā, kur garīdzniecība to sākumā nosodīja, bet pēc tam pieņēma. Pāvests Klements VIII to pat svētīja. Kafija ātri izplatījās pa visu Itāliju un drīz arī uz pārejām Eiropas valstīm. Kafijas pircējs var pārliecināties, ka pērk izcilas kvalitātes pupiņas, izmantojot savu redzi un ožu! Vispirms pupiņas apskatiet – tām jābūt nevainojamām! Labas pupiņas arī izskatās kā labas pupiņas! Pavērojiet, vai to vidū redzamas nekvalitatīvas, mazas, nevienādas pupiņas vai pat to čaulas. Izcilas kvalitātes pupiņām (ar ļoti retiem izņēmumiem) šādu defektu nav. Ja grauzdētām pupiņām nesajūtat izteiktu, spēcīgi manāmu aromātu, tad tās ir zemākas kvalitātes vai arī novecojušas pupiņas, kas vairs nav izmantojamas garšīgas kafijas pagatavošanai. Ja pupiņu grauzdējums ir nevienāds, tad, iespējams, tās jauktas no dažādu valstu sūtījumiem un tām ir dažādas kvalitātes pakāpes. Kaut gan šis fakts vien neliecina par pupiņu slikto kvalitāti.

Pielietojums

Tiem, kuriem ir hipotonija jeb pazemināts asinsspiediens, kafija to paaugstina jūtami, bet hipertonijas slimniekiem - pavisam nedaudz. Neierobežotā daudzumā kafiju lietot nevajadzētu nevienam, arī hipotoniķiem. Lielās devās tā ir kā pātaga sirdij un asinsvadiem - varmācīgi paaugstina asinsspiedienu, radot intensīvāku sirdsdarbības ritmu, bet nelikvidē hipotonijas cēloni.  Savu brīnišķīgo garšu un īpašo aromātu kafijas pupiņas iegūst pēc grauzdēšanas. Tiesa, gruzdušas uzturvielas ir veselībai nevēlamas. Taču kaitīgās vielas lielākoties paliek kafijas biezumos, ko mēs neēdam. Šķidrumā tās nokļūst pavisam nedaudz. Kafijai ir arī mazliet kaloriju, jo pupiņas satur nedaudz tauku. Kafijas tauki nav "labi", jo satur piesātinātās taukskābes, taču to kafijā ir pārāk maz, lai nopietni kaitētu veselībai. Kofeīns normālās devās (0,1-0,2 grami) paaugstina asinsspiedienu, īpaši hipotoniķiem, nedaudz uzbudinot nervu sistēmu, palielina uztveres spēju, rada možumu, novērš nogurumu un miegu. Savus asinsvadus var pieradināt pie kafijas tā, ka tiem būs zems tonuss un cilvēks jutīsies slikti, kamēr nesaņems kārtējo kafijas devu. Šāds pieradums gan nav pielīdzināms narkomānijai. Nedzerot kafiju, asinsspiediena paaugstināšanai kafijas vietā būtu jālieto citramons vai askofēns. Toksiski – radot uzbudinājumu, vemšanu, caureju, reizēm pat krampjus – uz organismu iedarbojas tikai liela kofeīna deva - 0,5-1 grams (g). Lietojot kafiju normālā daudzumā, šādu devu nav iespējams uzņemt, jo kilogramā Arābijas kafijas ir 14 g kofeīna. Kofeīns maldīgi tiek saistīts ar kafiju, jo tējā tā ir daudz vairāk. Cilvēkiem, kas nevēlas sajust kofeīna radīto efektu gammu (asinsspiediena paaugstināšanos, asins cirkulācijas paātrināšanos, papildu tonusu), bet grib baudīt kafijas garšu, aromātu, kā arī dzeršanas rituālu, labāk izvēlēties kafiju bez kofeīna. Kofeīnam nav specifisku garšas īpašību. Tādēļ pēc garšas kafija ar kofeīnu un bez tā neatšķiras.


 
 
 
 
  Kurkuma / Curcuma longa L. et redoaria  
 
Curcuma longa L. et redoaria / Kurkuma

Apraksts

Dzimtene – Austrumindija un Vjetnama, audzē Indijā, Ķīnā, Indonēzijā, Japānā, Šri Lankā, Kambodžā, Madagaskarā un Karību baseina rajonos. Eiropā kurkuma nonāca jau senos laikos, visdrīzāk to ieveda arābi. Kurkuma – daudzgadīgs tropu augs (dažreiz izaug kā krūms līdz 60 cm augstumam), ārēji līdzīgs ingveram, par cik tie abi pieder vienai saimei. Daļa zem zemes resnām saknēm, pat resnākām un apaļākām nekā ingveram. Saknēs ir 2- 5 % dzelteno pigmentu, tajā skaitā kurkuminu. Augļi kurkumai parādās ļoti reti. Kurkumu izmanto par ārstniecības augu un garšvielu un no tās sakneņiem iegūst dzelteno un zaļo krāsvielu. Indijā kurkuma jau izsenis pazīstama kā krāsviela ne tikai pārtikas rūpniecībā, bet arī tekstilrūpniecībā. Saknes tiek novāktas kad nodzeltē lapas. Izraktās saknes attīra no zemes un sīkām saknēm, aplej ar verdošu ūdeni un kaltē 5 – 7 dienas. Tad šīs saknes kļūst ļoti cietas, spīdīgas griezuma vietās un grimst ūdenī. Satur aromātiskās ēteriskās eļļas, kuru sastāvā ir cingiberens, borneols un citi terpenoīdi. Kurkuma piešķir ēdienam dzeltenu krāsu, kas veicina ēstgribu. Kurkumu izmanto kā krāsvielu un garšvielu. Pārtikas rūpniecībā izmanto sviesta, margarīna, sieru krāsošanai. Kā garšvielu izmanto pudiņiem, gaišajām mērcēm, salātiem, biezeņzupām, etiķim, kuru izmanto dārzeņu marinādēm. Ļoti laba piedeva  rīsu, makaronu ēdienos. ziedkāpostiem, kartupeļiem, īpaši plovam. Nelielā daudzumā kurkuma ēdienam piešķir ļoti maigu garšu, bet lielākā daudzumā tā ir asa, dedzinoša. Kurkuma ir viena no nedaudzajām garšvielām, kuru izmanto gan par garšvielu, gan par krāsvielu. Pievieno olu ēdieniem, mērcēm, jūras delikatesēm, vistas buljonam u. c. Tā kā līdz šim kurkuma pie mums ir samērā maz pazīstama garšviela, tad noderēs ieteikums: uz 4 porcijām ēdiena ieteicams pievienot 1/8–1/4 tējkarotes kurkumas. Viduslaikos kurkumu izmantoja kā krāsvielu lai krāsotu cimdus, metālus, koku, zīdu un kokvilnu. Kurkumas eļļu izmanto parfimērijā un kosmētikā. Dienvidaustrumu Āzijā plaši izmanto reliģiozos rituālos.

Pielietojums

Labi iedarbojas uz kuņģa darbību un žultspūsli, izmanto aknu, žulstpūšļa, nieru un kuņģu slimību ārstēšanā. Tā uzlabo žultspūšļa iztukšošanos un gremošanas sulu veidošanos. Daudzu gadsimtu garumā tā ir tradicionāli izmantota mājsaimniecībā un bieži ir lietota kopā ar nīmu, kas ir normālas un veselīgas ādas līdzeklis. Tās pretalerģiskā, pretiekaisuma un pretmikrobā iedarbība palīdz mazināt ādas problēmas.


 
 
 
 
  Maijpuķīte / Convallaria majalis L.  
 
Convallaria majalis L. / Maijpuķīte

Apraksts

Maijpuķīte. Liliju dzimta. Aug ēnainos mežos, mežmalās, birzīs un krūmājos. Lapas- eliptiskas, 20- 30 cm garas, 3-8 cm platas. Stumbrs īss, 10- 20 cm garš. Ziedi- balti. Ziednesis bez lapām. Ķekarā 6- 20 smaržīgi, zvanveida ziedi. Maijpuķīte – tā ir unikāla puķe ar neatkārtojamu aromātu. Auglis- apaļa, sarkana oga ar 2- 6 sēklām. Sakne- bārkšsakne. Satur glikozīdus, saponīnu konvallarīnu. Drogās izmantojamās auga daļas: Convallariae floris, Convallariae herba, Convallariae radix/rhizoma.

Pielietojums

Maijpuķīte satur sirds glikozīdus, tātad tonizē sirds muskuli sirds mazspējas gadījumā. Vajadzētu uzmanīties cilvēkiem, kas lieto citus sirds glikozīdu preparātus, piemēram, Digoksīnu.


 
 
 
 
  Citrons / Citrus limon Burm. // Citrus limonia Osbeck.  
 
Citrus limon Burm. // Citrus limonia Osbeck. / Citrons

Apraksts

Citronkokus audzē gan tropu, gan subtropu apgabalos. Koks ir diezgan liels, ar mūžzaļām, spīdīgām ādveida lapām. Augļus novāc nogatavojušos, dažreiz to miziņa ir iezaļgana, taču tas nenozīmē, ka auglis nav nobriedis. Citronu var izmantot ļoti daudzveidīgi. Tie ir neaizstājami gan ēdiena gatavošanā, gan cepšanā, jo izmantojams ir gan mīkstums, gan miziņa, gan sula. Augstais askorbīnskābes saturs aizkavē oksidēšanos, tādēļ daudzi sagriezti augļi un baltie dārzeņi nekļūst brūni, ja tos aprasina ar citrona sulu. Citrona miziņa var būt plāna vai bieza, līdzena vai poraina. Tā satur aromātiskās eļļas, kas dod īpatnējo smaržu.

Pielietojums

Citroni ir bagāti ar C, P, PP vitamīniem. Tajos ir daudz kālija sāļu un vara. Lai saglabātu citrona vērtīgās īpašības, tos uzturā ieteicams lietot nekarsētus. Izmantojams ir gan augļa mīkstums, gan sula, gan miziņa. Aromātiskās vannas ar piparmētru un citronu ēteriskajām eļļām veicina organisma attīrīšanu no sārņiem, noņem emocionāla rakstura traucējumus (depresija, bezmiegs, nervozitāte, stress), balina pigmenta plankumus, likvidē ādas asinsvadu zīmējumus. Baktericīdas, pretvīrusu, antiseptiskas, pretiekaisuma, atsāpinošas, spazmolītiskas, žultsdzenošas īpašības. Mazina drudzi, veicina atkrēpošanu, aptur asiņošasnu, paaugstina imunitāti, nostiprina sirds muskuli un asinsvadu sieniņas, uzlabo asinscirkulāciju, pazemina asinsspiedienu, ja tas ir paaugstināts. Regulē kuņģa un zarnu trakta darbību, veicina žultsakmeņu, nierakmeņu un urīnpūšļa akmeņu izšķīdināšanu, sekmē šlakvielu izvadīšanu no organisma, regulē tauku vielmaiņu.


 
 
 
 
  Mandarīni / Citrus unshinu Marc.  
 
Citrus unshinu Marc. / Mandarīni

Apraksts

Mandarīni Eiropā tika iepazīti tikai XIX gadsimta sākumā. Pirmos divus kokus atveda no Indoķīnas kā dāvanu Napoleonam I. Vienu no tiem iedēstīja Parīzē, otru - Malmezonē - imperatrises Žozefīnes iemīļotajā muižā. XIX gadsimta vidū mandarīni vēl bija liels retums, tos kultivēja Maltas salā. Krievijā mandarīnus sāka lietot XIX gadsimta beigās. Mandarīnus plaši audzē mitrajos subtropu rajonos Melnās jūras Kaukāza piekrastē. Mandarīni aug arī Vidusāzijā. Galvenokārt audzē trīs metrus augstus kokus, kuru zari ir bez dzeloņiem un lapas lielas, ādainas. Šie madarīni ir izturīgi pret salnām. Lapas apsalst tikai tad, ja temperatūra ir zemāka par 6oC. Bez tam, Melnās jūras piekrastē audzē arī Itālijas mandarīnu - kuplu krūmu, kura zaros ir milzums dzeloņu.

Pielietojums

Mandarīnus izmanto galvenokārt svaigā veidā. Samērā reti gatavo džemu, sulu, ievārījumu vai kompotu. Mandarīnu miza ir bagāta ar pektīnvielām un ēteriskajām eļļām. Mandarīni no citrusaugļiem satur vismazāk C vitamīna – aptuveni 20 – 30 mg. Tie gan ir visaromātiskākie, jo satur visvairāk organisko skābju, un tiem ir arī vismaigākā garša, kas visticamāk, patiks bērniem. Jāatceras, ka daudziem bērniem no citrusaugļiem mēdz būt alerģijas, tāpēc ar tiem apiesimies uzmanīgi! Visvairāk C vitamīns ir tieši augļu miziņās, taču tās diemžēl nevar ēst, ja vien augļi un dārzeņi nenāk no pašu dārza.


 
 
 
 
  Smilts grīslis / Carex arenaria L.  
 
Carex arenaria L. / Smilts grīslis

Apraksts

Smilts grīslim raksturīgi gari, ložņājoši sakneņi, uz kuriem ik pēc posma veidojas jauns augs un kuri palīdz grīslim noturēties jūras krastā. Šādā veidā augot, grīslis veido rindas, kas labi pamanāmas kāpu smiltīs, it īpaši vietās, kur augājs skrajāks.

Pielietojums

Tautas medicīnā smilts grīsli pielieto hronisku bronhītu,  reimatismu un podagras ārstēšanai.


 
 
 
 
  Ganu plikstiņš / Capsella bursa-pastoris (L.) Medic.  
 
Capsella bursa-pastoris (L.) Medic. / Ganu plikstiņš

Apraksts

Ganu plikstiņš (Capsella bursa-pastoris) ir viena no biežāk sastopamajām nezālēm tīrumos, dārzos, nezālienēs u.c.. Tas ir viengadīgs, dažreiz pārziemojošs augs ar 20 - 30 cm garu zarotu vai nezarotu stublāju. Apakšējās lapas rozetē, iegareni lancetiskas, veselas vai plūksnaini dalītas. Ziedi ķekaros, sīki, balti. Augļi – otrādi trīsstūraini, sirdsveidīgi pākstenīši (bursa-pastoris – ganu somiņa). Zied visu vasaru. Sastopams kā nezāle dārzos, tīrumos, ceļmalas. Ievāc lakstus ziedēšanas sākumā, žāvē caurvējā. 

Pielietojums

Droga satur holīnu, acetilholīnu, tiramīnu, organiskās skābes, saponīnus u.c. Gatavo uzlējumu un šķidro ekstraktu. Lieto ginekoloģijā par dzemdes muskulatūras saraušanās stimulētāju un asins apturēšanas līdzekli.


 
 
 
 
  Purva vārnkāja / Comarum palustris L.  
 
Comarum palustris L. / Purva vārnkāja

Apraksts

Purva vārnkāja (Comarum palustre L.) syn. Potentilla palustris (L.).  Daudzgadīgs, vidēja lieluma (ga 30-80 cm) rožu dzimtas lakstaugs. Saknenis koksnains, ložņājošs. Stublājs pacils, klāts ar matiņiem, mezglos sakņojas, zaro maz. Lapas uz stublāja pamīšus, no trīslapiņu staraini saliktām (augšējās) līdz septiņlapiņu nepāra plūksnaini saliktām. Lapiņas sēdošas, iegareni eliptiskas (ga 4-10 cm, pl 1-3 cm), gals smails, mala smaili zāģzobaina. Plātnes virspuse zaļa, apakšpuse zilganzaļa, blāvāka. Ir garas, šauri lancetiskas pielapes (ga līdz 4 cm), kas visā garumā saaugušas ar lapas kātu. Ziedi stublāja galotnē skrajā skarā. Ārkausa lapiņas zaļas vai zaļsārtas, sīkas. Kauslapas purpursarkanas (ga ap 1-1.5 cm), nosmailotas, daudz garākas un platākas nekā šauri lancetiskās un purpursarkanās vainaglapas, kas atrodas pamīšus kauslapām. Putekšņlapas melnsarkanas. Auglis - riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija līdz augustam. Plaši izplatīta suga ziemeļu puslodē polam tuvos apvidos. Latvijā bieži visā teritorijā.

Pielietojums

Izmanto vārnkājas zāli un  sakneņus. Lieto saaukstēšanas gadījumā. Ārīgi - brūces gadījumos,  plaši tiek pielietots kā pretiekaisuma un pretsāpju līdzeklis.


 
 
 
 
  Melnie graudi / Claviceps purpurea Tul.  
 
Claviceps purpurea Tul. / Melnie graudi

Apraksts

Vasaras beigās inficēto graudzāļu ziedos attīstās melnvioleti veidojumi – sklerociji ar kuriem sēne ziemo. Pavasarī uz šiem sklerocijiem attīstās nelielas lodveida sarkanīgas galviņas uz īsiem kātiņiem. Tās ir stromas, kurās izveidojas askusporas, kuras ar vēja palīdzību nonāk graudzāļu ziedos un tur veido anamorfu (konīdiju stadiju). Konīdijas serkmē sēnes izplatīšanos. Vēlāk visos inficētajos ziedos notiek intensīva micēlija šūnu dalīšanās un veidojas jauni sklerociji.  Sporas 100 × 1 µm, tievas, pavedienveida. Parazītiska sēne, kas vairāk pazīstama uz rudziem, lai gan sastopama visdažādāko graudzāļu ziedos. Izraisītie ražas zudumi niecīgi. Vispārējā izplatība: Eiropa, Āzija, Ziemeļamerika, atsevišķi rajoni Dienvidamerikā, Austrālijā. 

Pielietojums

Senatnē cilvēki smagi saindējās lietojot pārtikā miltus, kuri saturēja samaltus sklerocijus. Sklerociji satur daudzus toksiskus alkaloidus, kuru preparātus izmanto medicīnā. Satur apm. 30 dažādu alkaloīdu (svarīgākie — ergotamīns, ergozīns, ergokristīns, ergokriptīns, ergokornīns, ergometrīns), kā arī holīnu, acetilholīnu, histamīnu u.c. Gatavo pulveri, preparātus dihidroergotoksīna etānsulfonātu, ergotālu, sekalēnu, ergometrīnu, ergotamīnu. Lieto tikai saskaņā ar ārsta norādījumiem pret dzemdes atoniju un ar to saistīto asiņošanu un pēcdzemdību periodā dzemdes involūcijai. Dažus MELNIE GRAUDI alkaloīdus (ergotamīnu, ergotoksīna grupu) kopā ar barbiturātiem un beladonnas alkaloīdiem (preparāti beloīds, belaspons, aklimans) lieto veģetatīvās distonijas, neirozes, hipertireozes ārstēšanā.


 
 
 
 
  Ķirbis / Cucurbita реро L.  
 
Cucurbita реро L. / Ķirbis

Apraksts

Ķirbji ir ogas, apgalvo botāniķi.Taču mēs šodien atmetīsim jebkādu zinātnisku funktieri un runāsim, domāsim un priecāsimies par to, ka ķirbji ir ēdami! Ķirbji ir ķirbju dzimtas augs (un šī ir gandrīz vai pēdējā botāniskā informācija), kura tuvākie radinieki augu pasaulē ir melones, arbūzi, gurķi un kabači. Ķirbju dzimtene ir Dienvidamerika, un tas vien jau liecina, ka ķirbjiem patīk saule un siltums. Lai iegūtu labu ķirbju ražu, nepieciešamas 80 līdz 120 (atkarībā no šķirnes) siltas dienas, kad vidējā temperatūra nenoslīd zem 18 grādiem. Tālab Latvijas apstākļos nevajadzētu ķirbjus stādīt ātrāk par maija vidu vai otro pusi. Labā ziņa – ķirbji nav īpaši jutīgi pret slimībām un kaitēkļiem, tālab labus panākumus ķirbju audzēšanā var gūt arī tie, kas līdz šim uzrādījuši arī pieticīgus panākumus lauksaimniecībā. Jārēķinās vien ar to, ka ķirbim nepieciešams daudz vietas un barības vielām bagāta augsne. Kurš gan no mums nav redzējis īstu lauku kompostkaudzi, kas daiļi noaugusi milzīgām, zaļām lapām, no kuru apakšas laukā lūr omulīgi apaļvaidži dzeltenā, koši oranžā vai zaļā krāsā? Ķirbji ir lielākie ķirbjveidīgie, milzu ķirbji var sasniegt pat 600 kg svaru. Tomēr neskatoties uz savu svarīgumu tiešā un pārnestā nozīmē, mūsu ikdienas uzturā tie līdz šim ieņēmuši nepelnīti mazu lomu. Viens no iemesliem – mums zināmo un pieejamo šķirņu izvēle varētu būt bijusi lielāka. Lai nu kā, pasaule tomēr mainās, un šobrīd arī Latvijā ir ķirbju audzētāji, kuru kolekcijā ir pat 200 dažādas ķirbju šķirnes.

Pielietojums

Ķirbis — pasaules lielākā oga — ir neizsīkstošs veselības avots. Tā attīra organismu un palīdz dziedēt locītavas. Ķirbja veselīgās īpašības zūd, ja to cep vai vāra. Jo vairāk to apstrādā, jo nevērtīgāks tas kļūst. Kā jau visos dārza labumos, arī šajā auglī ir daudz vitamīnu un minerālvielu — aminoskābes, C vitamīns, B grupas vitamīni, karotīns, pektīnvielas, fosfors, silīcijs, kobalts, magnijs, varš. Uzturā lietojamas ir visas ķirbja sastāvdaļas, ieskaitot ziedus un stīgas.  Ziedus var izmantot salātos kopā ar citiem augļiem un ogām, sajaucot tos ar labu eļļu. Tā organisms saņem ēteriskās eļļas, kas palīdz pretoties saaukstēšanās slimībām rudenī. Stīgas palīdz sirds un nervu mazspējas gadījumā, tām ir arī urīndzenoša iedarbība. Ķirbis – tā ir saule no iekšpuses! Par ķirbja renesansi virtuvē lielā mērā jāpateicas tieši vērtīgajām uzturvielām. Karotīnam piemīt jaukā īpašība saistīt organismā brīvos radikāļus. Jo īpaši provitamīns A pozitīvi ietekmē ādu, matus un kaulus. Atkal labā ziņa – arī termiski apstrādāts ķirbis nezaudē daudz no savām pozitīvajām īpašībām veselīga uztura cienītājiem. Ievērojams ir kālija saturs ķirbjos, kas nodrošina dažādu indu un šlakvielu izvadīšanu no organisma. Vēl viena pieminēšanas vērta lieta – fitosterīns, kas pazemina holesterīna līmeni asinīs. Ķirbjos atrodamais fitosterīns tiek izmantots, piemēram, prostatas saslimšanu profilaksei. Kombinācijā ar kariju vai čilli ķirbis dod impulsu ķermeņa termoregulācijas procesiem, tāpēc aukstā ziemas dienā mūs spēj sasildīt ne vien karstvīns vai tēja ar medu, bet arī maiga ķirbju biezzupa!
Ķirbis noderēs arī tiem, kas vēlas samazināt svaru. 100 gramos ķirbja „miesas” ir tikai 27 kalorijas! Ķirbis galvenokārt sastāv no ūdens, tam ir augsts kālija saturs, bet gandrīz nemaz nātrija, tāpēc tam piemīt urīndzenošas īpašības. Jāpiemin arī ķirbju sēklas, lai gan patiesības labad tām būtu jāvelta atsevišķs raksts. Tajās esošās vērtīgās vielas, piemēram, taukskābes (t.sk., linolskābi, kas ir viena no vērtīgākajām omega-6 taukskābēm) mēs varam uzņemt, gan graužot pašas sēkliņas, gan ar ķirbju sēklu eļļu.


 
 
 
 
  Cigoriņš parastais / Cichorium intybus L.  
 
Cichorium intybus L. / Cigoriņš parastais

Apraksts

Parastais cigoriņš (latīņu: cichorium intybus) ir daudzgadīgs, 15 - 150 cm augsts kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Diezgan bieži sastopams ceļmalās, nezāļainās vietās, norās, pa lielākai daļai mālainās vai smilšainās augsnēs. Bieži arī kultivē. Sakne cilindriski vārpstveidīga, resna. Stumbrs stāvs, ciets un šķautņains, kails vai biežāk spilvains, augšdaļā atstāvoši zarains. Lapas pamīšus, vienkāršas, uz stumbra 6,5 - 12 cm garas, 2-3 cm platas, kailas vai apakšpusē ar sarainiem matiņiem. Piezemes un apakšējās stumbra lapas jomaini šķeltas, ar lielu galotnes daivu, kāts īss, spārnains, pamats strups vai sirdsveida. Vidējās stumbra lapas sēdošas, ar bultveida pamatu. Augšējās lapas iegarenas vai lancetiskas, pa pusei skaujošas. Zied no jūnija līdz oktobrim. Ziedu kurvīšu daudz, tie stumbra galotnē vai uz sānzariem pa vienam vai vairākiem; kurvīši 3-4 cm plati, kurvīša gultne kaila. Vīkala lapas 2, skropstainas un bieži dziedzeraini spilvainas, iekšējās stāvas, ārējās atliekušās. Kauss īsu plēksnīšu veidā. Ziedi divdzimumu, gaišzili, retumis balti vai rožaini, atveras tikai priekšpusdienas stundās, vainags mēlveida. Auglis - kails, iedzeltens olveida sēklenis.

Pielietojums

Tautas medicīnā saknes un lakstus lieto kuņģa sekrēcijas un ēstgribas veicināšanai, kā diurētisku vai vieglu caurejas līdzekli, aknu un žultspūšļa slimību ārstēšanai. Jaunas, svaigas cigoriņu lapas lieto salātiem, tie ieteicami, slimojot ar mazasinību, jo satur dzelzi. Grauzdētas cigoriņu saknes plaši izmanto kā kafijas surogātu.


 
 
 
 
  Arbūzs / Citrullus vulgaris Schrad.  
 
Citrullus vulgaris Schrad. / Arbūzs

Apraksts

Viengadīgs augs. Zied no maija līdz augustam. Mizas biezums 0,5-1,5 cm un vairāk. Mīkstums ir rozā vai iesarkanā krāsā, sulīgs un salds. Dažām šķirnēm mīkstums ir bālgani - iedzeltenā krāsā. Arbūza dzimtene ir Dienvid Āfrika, kur mūsdienās sastopamas savvaļas arbūzu šķirnes. Senajā Ēģiptē to zināja jau 4000 gadus pirms mūsu ēras. Arābiem arbūzs bija pazīstams jau 1500 gadus pirms mūsu ēras. Ķirbim līdzīgi augļi ar sulīgu (90% ūdens), sārtu mīkstumu, atsvaidzinošu garšu, maigām šķiedrvielām. Arbūzi "izskalo" no organisma kaitīgās atkritumvielas. Arbūzu kaloritāte ir zema (100 g arbūzu ir 40 kalorijas), tāpēc tos droši var ēst cilvēki, kas vēlas samazināt ķermeņa masu. Mīkstums satur 0,7% olbaltumus, 0,5% šķiedrvielas, 224 mg/% magniju, kāliju, dzelzi, 5,5-10,6% dabiskos cukurus, B1, B2, PP, C vitamīnus, folijskābi un karotīnu. Sēklas satur taukskābes. Arbūzus parasti lieto svaigā veidā. Par cik mīkstums satur daudz ūdeni arbūzi lieliski mazina slāpju sajūtu. Tautas medicīnā izmanto sulu slāpju remdināšanai drudža stāvoklī. Labi zināma ir arbūza urīndzenošā īpašība. Ieteicams lietot tūsku gadījumā, kuras saistītas ar sirds – asinsvadu sistēmas un nieru darbības traucējumiem. Nieru saslimšanu gadījumā arbūzs sekmē ne tikai urīna izvadīšanu, bet arī baro nieru audus ar cukuriem, kuri viegli uzsūcas. Arbūzs veicina zarnu trakta mikrofloras darbību, holesterīna izvadīšanu, uzlabo gremošanas procesus, pastiprina zarnu perestaltiku. To sastāvā esošā folijskābe un C vitamīns izrāda pretsklerotisku iedarbību. Ieteicams lietot uzturā pie mazasinības, žultspušļa un urīnpūšļa akmeņiem. Pazemina paaugstinātu ķermeņa temperatūru, veicina šlaku izvadīšanu no organisma. Var lietot cukura diabēta slimnieki. Izmanto kā urīna dzenošu līdzekli hepatīta gadījumā. Arbūzus nav vēlams lietot čūlas saslimšanu paasinājuma brīžos, kollītu gadījumos, ko pavada caureja. Diabēta slimniekiem jāievēro paredzamā diennakts cukura deva.

Pielietojums

Arbūzu piens. Pagatavo no saberztām arbūzu sēklām ūdeni (1:10). Garšai var pievienot augļu sīrupu vai cukuru. Mizu novārījums. Lielisks urīna dzenošs līdzeklis. Var izmantot kaltētās mizas. Mizas kaltēšanai sagatavo – no arbūza mizas ar asu nazi atdala plānu virsējo kārtiņu un kaltē. Pagatavo attiecībā 1:10. Pielieto bērniem kollītu gadījumā. Lieto pa 5 g 3 reizes dienā pirms ēšanas, uzdzerot medus ūdeni. Diennaktī ieteicams apēst 2-2,5 kg arbūzu. Arbūzu sula. Ieteicama nierakmeņu gadījumā lietot regulāri. Ieteicams lietot arī aknu cirozes, intoksikāciju, hepatīta, žultsakmeņu gadījumos, mazasinības, asins slimību un asinsrades orgānu saslimšanu gadījumos, pat pie staru slimības. Arbūzu atslodzes diēta. 1,5 litri sulas vai mīkstumu diennaktī. Atslodzes dienas paredz 1-2 nedēļā. Bez arbūza šajās dienās neko citu uzturā nelieto. Dzer tikai vārītu ūdeni. Lieto pa 1 gl. ar 1 ēdamk. medus 3-5 reizes dienā. Šādas atslodzes dienas ieteicamas pie aterosklerozes, podagras, artrītiem, aptaukošanās. Ar īpašu garšu atšķiras sālīti arbūzi. Veseliem arbūziem daudzās vietās caurdur mizu un liek sālītā ūdenī (800 g sāls uz 10 l ūdens). Nostādina (sāla) 1 mēnesi. Arbūzu sulu ilgāk pavārot iegūst attiecīgās konsistences arbūzu medu, ko ir iespējams daudz ilgāk uzglabāt. Šādā medū ir aptuveni 89% cukurs. No mizas pagatavo cukādes. Arbūzus var saglabāt vairākus mēnešus. Šim nolūkam tos pakar tīkliņos sausās un vēsās telpās vai saliek kastēs kuras pildītas ar koku skaidām. No sēklām iegūst augu eļļu.


 
 
 
 
  Pļavas dzelzene / Centaurea jacea L.  
 
Centaurea jacea L. / Pļavas dzelzene

Apraksts

Daudzgadīgs, vidējs līdz liels (ga 30-120 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, stīvs, klāts ar tīmekļmatiņiem vai kails, šķautņains, vienkāršs vai zaro. Lapas no eliptiskām līdz lancetiskām (ga 2-10 cm, pl 0.5-3 cm), stīvas, mala gluda vai attāli zobaina, apakšējās ar kātu, augšējās sēdošas. Nereti apakšējās lapas pie pamata daivainas. Ziedu kurvīši pa vienam stublāja un zaru galā. Vīkallapas vairākās rindās, gals vesels vai strupi plūksnains, plūksnas vienādas, platas, plūksnas gals sīkzobains; vidējo vīkallapu gals ieapaļš, rūsgans. Kurvīši diezgan lieli (pl 2-3.5 cm). Ziedi violeti sārti, ārmalā lielāki neauglīgi piltuvziedi, centrā auglīgi stobrziedi. Kausu veido plēvjaina apmale. Auglis - pelēks sēklenis bez matkausa. Zied no jūnija līdz septembrim. Eiropā plaši izplatīta suga, ieviesta Ziemeļamerikā. Latvijā ļoti bieži visā teritorijā. Visbiežākā no sastopamajām dzelzenēm.  Atsevišķi eksemplāri un grupas visdažādākajās atklātās un mežainās augtenēs mēreni sausās un mēreni mitrās vietās.

Pielietojums

Augam ir  pretiekaisuma un pretsāpes ietekmi. Pļavas dzelzenes saknes izmanto caurejas gadījumā.


 
 
 
 
  Tīruma tītenis / Convolvulus arvensis L.  
 
Convolvulus arvensis L. / Tīruma tītenis

Apraksts

Daudzgadīgs, liels (ga 30-150 cm) tīteņu dzimtas lakstaugs. Saknenis dziļi zemē. Stublājs vijīgs, augšdaļā apmatots. Lapas uz stublāja pamīšus, plātnes apveids no olveidīga līdz šauri eliptiskam (ga 2-7 cm, pl 0.8-5 cm), dažreiz lapas trīsstūrainas. Plātnes pamats šķēpveida, mala gluda, gals smails. Ziedi pa vienam lapu žāklēs. Vainags piltuvveidīgs, saaudzis, balts vai gaišsārts (ga 1.5-2.5 cm), ārpusē ar 5 tumšākām svītrām. Kauss zaļš, īss. Uz ziedkāta attālu no kausa ir 2 sīkas pieziedlapas. Auglis - divcirkņu pogaļa (ga 0.6-0.8 cm). Zied no jūnija līdz septembrim.  Mainīga izskata, Vidusjūras reģiona izcelsmes suga, kas mūsdienās plaši ieviesusies Eirāzijā. Latvijā bieži visā teritorijā. Grupas dārzu un ceļu malās, dažādās nezālienēs, gar dzelzceļiem, kāpās un pieupju krūmājos. Tīruma tīteņa sakņu sistēma sniedzas līdz pat 4 m dziļumam. Sēklas, kas spēj izdīgt pat no 15 cm dziļuma, savu dīgtspēju saglabā apmēram 50 gadu.

Pielietojums

Tīruma tītenis lieto drudzi gadījumā. Vidusāzijā auga lapu  pieliek pie indīgu čūsku kodienu vietām, bet ar lapas pulveri uzrauš brūces.


 
 
 
 
  Greipfrūts / Citrus paradise Macf.  
 
Citrus paradise Macf. / Greipfrūts

Apraksts

Greipfrūts (Citrus paradise). Tos audzē lileās plantācijās un iegūst un iegūst augļus, ko plaši lieto visā pasaulē. Greipfrūts, iespējams, ir apelsīna un pampelmūzes krustojums. Nosaukums cēlies no tā, ka tie aug ķekaros, līdzīgi vīnogām (grapes). Vairums šķirņu ir ar dzeltenu, diezgan biezu mizu un gaišdzeltenu, saldskābu mīkstumu. Ir arī sarkani greipfrūti, kas parasti ir saldāki. Augļos ir daudz citronskābes un C,A, B un P vitamīnu, bet augļu mizās -1-2 % ēteriskās eļļas.  Pasaulē ļoti daudz tiek lietotas tieši citrusaugļu sulas (līdz 80% no visus sulu daudzuma). Tās izmanto uzturā gan svaigā veidā, gan konservētā veidā. Citrusaugļu mizas tiek izmantotas par piedevām gan kondetorejas izstrādājumu un liķieru ražošanā, gan arī daudzos garšvielu maisījumos. Svaigus citrusaugļus var peivienot dažžadiem salātiem.

Pielietojums

Citrusaugļi ļoti labvēlīgi ietekmē gremošanas trakta darbību. Greipfrūts satur folijskābi (B grupas vitamīnu), vitamīns piedalās šūnu veidošanās procesā. Ārsti iesaka greipfrūta sulu lietot īpaši bērniem un pusaudžiem. Pastāv uzskats, ka "paradīzes citruss" samazina holesterīna līmeni asinīs un tam piemīt antibakteriāls, pretsēnīšu un taukus dedzinošs efekts. Tomēr ar greipfrūtu ēšanu nevajadzētu pārlieku aizrauties, jo tie lielā daudzumā var kaitēt kuņģim, zobiem un smaganām. It sevišķi jāuzmanās, ja ārsts izrakstījis kādas zāles.


 
 
 
 
  Kaņepe / Cannabis sativa L.  
 
Cannabis sativa L. / Kaņepe

Apraksts

Botāniķu vidū par kaņepju klasifikāciju nav vienprātības. Vieni tām min vairākas pamatsugas, citi izšķir vienu kaņepju sugu ar vairākām pasugām (varietātēm): sējas kaņepes (Cannabis sativa L.), kas aug Eiropas un Ziemeļamerikas ziemeļos un Krievijā, savvaļas kaņepes (Cannabis ruderalis), kas izplatītas turpat un ir vienkārši nezāles, un dienvidu klimatisko zonu augi – Indijas kaņepes (Cannabis indica). Pēdējās dažkārt dēvē arī par parastās sējas kaņepes varietāti (Cannabis sativa var. indica Ham.). Pastāv vēl t. s. dekoratīvās kaņepes (Cannabis sativa var. gigantea), kuras ir līdz četrus metrus garas un kuras audzē tikai kā krāšņumaugus. Minētajām kaņepju pasugām ir izveidots milzum daudz selekcionēto formu («šķirņu»), kopā vismaz 400. Visas kaņepes vairāk vai mazāk satur īpašas aromātiskas organiskas vielas, t. s. kanabinoīdus (turpmāk – KB), pēc skaita vismaz 27, no kuriem tikai viens – tetrahidrokanabinols (turpmāk – THB) – ir psihi iespaidojoša, halucinogēna viela, un vēl pāris KB ir vielas – pavadoņi, kas šo THB darbību modificē. Vēl būtu pieminams tas, ka narkotisko vielu attīstībai augos nepieciešams silts klimats un pat Indijas kaņepes, kas audzētas uz lauka Latvijā, narkotiskās īpašības daļēji vai pat pilnīgi zaudē. Beidzot – narkotiskās vielas hašiša kaņepēs uzkrājas lapās, bet tās Amerikas formai, marihuānas augam – arī negatīvās ziedkopās; tomēr pat šo formu sēklās to ir vismazāk.Marihuāna (kanabiss, anaša, "zālīte", gandža u.c.) ir narkotisks preparāts, ko gatavo no izžāvētām kaņepju (Cannabis sativa, Cannabis indica) virszemes daļām (it sevišķi ziedošām galotnēm). Tas ir zaļpelēks maisījums, kas satur psihoaktīvas vielas (kanabioīdus), galvenokārt tetrahidrokanabinolu (THC). Marihuāna ir viena no visplašāk lietotām narkotikām.Satura rādītājs [paslēpt] Vēsture. Eksistē vairākas marihuānas nosaukuma izcelsmes versijas. Pēc vienas no tām, vārds cēlies no portugāļu valodas mariguango - "reibinošs". Pēc citas, nosaukums cēlies no spāņu personvārdiem Marija un Huans, kuros it kā sauktas cigaretes ar žāvētu kaņepju piedevu. Kaņepes medicīniskos nolūkos tikušas izmantotas jau Senajā Indijā un Tuvajos Austrumos, kur tās izmantoja kā pretsāpju, pretepilepsijas, pretkrampju līdzekli, kā arī pret vemšanu. 19. gadsimtā angļu kara mediķi, Anglijai kolonizējot Indiju, marihuānas preparātus lietoja līdzīgos nolūkos - kā pretsāpju līdzekli un muskuļu spazmu noņēmēju. Iegūšana Marihuānu iegūst, izžāvējot un sasmalcinot kaņepju lapas un ziedus. Visvairāk psihoaktīvo vielu satur speciāli selekcionētas Indijas kaņepju šķirnes. Kaņepes bieži audzē ar hidroponikas metodi - bez augsnes, ūdens šķīdumā ar minerālvielām un zem intensīvas mākslīgās gaismas. Ķīmiskais sastāvs Δ9-tetrahidrokanabinola struktūrformula Galvenā marihuānas aktīvā viela ir THC jeb tetrahidrokanabinols (precīzs ķīmiskais nosaukums - delta-9-tetrahidrokanabinols). Parasti marihuāna satur 2-4% THC. Speciāli selekcionētās kaņepju šķirnēs THC saturs var sasniegt pat 20% no sausnes (vai arī praktiski vispār nebūt, atkarībā no selekcijas mērķiem). Marihuāna satur arī citus aktīvus savienojumus (kanabinolus un kanabinolskābes atvasinājumus). Spriežot pēc izmēģinājumiem ar dzīvniekiem un cilvēkiem, kaņepju ekstrakti izsauc daudz ilgstošāku efektu, nekā tāds pats daudzums tīra tetrahidrokanabinola. Izmantošana Marihuānas likumīgais statuss pasaulē (informācijas avotus sk. en:Image talk:World-cannabis-laws.png). Zilā krāsā apzīmētajās valstīs marihuāna ir legāla; gaišzilā - "dekriminalizēta"; oranžā - nelegāla, bet ne vienmēr likums tiek pielietots; sarkanā - nelegāla; rozā krāsā - tiek uzskatīts, ka nelegāla; melnā - atšķiras dažādos reģionos; pelēkā - trūkst informācijas. Marihuānu parasti smēķē tīrā veidā vai sajaucot ar tabaku (cigaretēs vai caur pīpi). Tā kā marihuānas smēķēšana ir visai kaitīga (izdalās daudz sveķu un citu kancerogēnu vielu), bieži lieto ūdenspīpes, lai filtrētu dūmus. Dažreiz lieto arī perorāli - tējas veidā vai pievienojot konditorejas izstrādājumiem (psihoaktīvās vielas šķīst taukvielās).Gandrīz visās pasaules valstīs marihuāna ir aizliegta ar likumu (pazīstamākais izņēmums ir Nīderlande, kur atļauta nelielu marihuānas daudzumu izaudzēšana vai iegāde personīgām vajadzībām). Latvijā marihuānas izgatavošana, izplatīšana un lietošana arī ir pretlikumīga (marihuāna (kanabiss) ir ietverta Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I sarakstā - Aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas).

Pielietojums

Marihuānas psihoaktīvā iedarbība izskaidrojama tās aktīvo vielu iedarbību uz neironu sinapšu membrānu receptoriem, kas izsauc nervu darbības bremzēšanos. Efekts parādās tūlīt pēc marihuānas smēķēšanas, pusstundas laikā sasniedz maksimumu un turpinās 2-4 stundas (perorāli uzņemtam preparātam iedarbība ir lēnāka un ilgāka, līdz pat 12 stundām). Lielākā daļa kanabioīdu metabolisma produktu izdalās no organisma 3-4 dienu laikā (pēc ilgstošas marihuānas lietošanas šie produkti atrodami urīnā vairākas nedēļas). Marihuānas lietošana fizioloģiski izpaužas kā: acu ābolu konjunktīvas nosārtums; sirdsdarbības paātrināšanās (tahikardija); asinsspiediena paaugstināšanās; mutes gļotādas izžūšana (sausums mutē); paaugstināta apetīte. Marihuānas iedarbības psiholoģiskās parādības Lietojot marihuānu, rodas eiforija, oneiroīds stāvoklis, miegainība (dažkārt bezmiegs). Paaugstinās jutība pret ārējiem stimuliem (izmainās skaņu, krāsu, garšas uztvere), rodas laika izjūtas traucējumi (laiks it kā stipri palēninās). Dažkārt rodas pastiprināta baiļu sajūta, taču paškontrole parasti saglabājas (narkotikas lietotāji bieži spēj normāli uzvesties sabiedriskās vietās). Var būt apziņas sašķelšanās sajūta. Lielu dozu uzņemšana var izsaukt delīriju. Iedarbības negatīvās sekas. Pārdozējot marihuānu, veselu (bez sirds slimībām) cilvēku nāves gadījumi nav konstatēti. Ņemot vērā eksperimentus ar dzīvniekiem, tetrahidrokanabinola letālā deva 70 kg smagam cilvēkam būtu ap 3 g (ieelpojot), kas atbilst ne mazāk kā 60 g tīras marihuānas izsmēķēšanai, vai 1-2 kg perorālai uzņemšanai, kas ir praktiski nereāli. Tādēļ marihuāna ir relatīvi maz bīstama psihoaktīva viela (tās letālā doza ir vismaz 20 000 reižu lielāka nekā iedarbīgā deva; alkoholam - tikai ap 10 reižu lielāka). Ilgstoši lietojot marihuānu, rodas dažādi veselības traucējumi, galvenokārt plaušu slimības (smēķētājiem). Hroniskās plaušu slimības (bronhīts, emfizēma, plaušu vēzis) ir analoģiskas tabakas smēķēšanas izraisītajām. Atkarība no marihuānas lietošanas ir relatīvi neliela, taču, ilgstoši to lietojot, rodas tolerance un vajadzība pēc lielākām devām. Narkologi uzskata, ka cilvēku, kas vismaz reizi dienā lieto marihuānu, var viegli atšķirt pēc tūskainas sejas, sausām grumbām uz pieres, stiklainām acīm ar lēnām kustībām, palēninātas runas. Bieža marihuānas lietošana rada intravertumu, izmaiņas cilvēka psihikā, sociālajā orientācijā. Attiecīga sociālā vide var novest pie cilvēka pāriešanas uz "smagākām" narkotikām.


 
 
 
 
  Lazda / Corylus avellana L.  
 
Corylus avellana L. / Lazda

Apraksts

Lazda ir pirmais pavasara vēstnesis, tā zied no pašas saknītes sīkiem, gandrīz nepamanāmiem sarkaniem ziediņiem - pirmajiem aukstajā un pelēkajā mežā. Agri, agri, pieticīgi. Toties vēlāk, kad saulīte sāk sildīt spurdzes, pieputina mežu ar zeltainiem putekšņu mākoņiem. Lazdas ir vasarzaļi krūmi, retāk koki. Ģintī ir ap 20 sugu, Latvijā savvaļā sastopama viena suga - parastā lazda (Corylus avellana). Pēc nostāstiem lazdu no Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī senais nosaukums Pontijas rieksts - Nux Pontica. Lazdu ģints pārstāves plaši sastopamas gan Eiropā, gan Ķīnā, Japānā, Irānā, Ziemeļamerikā Atlantijas piekrastē, kalnos var augt pat 2000 metrus virs jūras līmeņa. Latvijā lazdām "patīk ieviesties" auglīgās, kaļķainās augsnēs. Var būt gan atsevišķi krūmi, gan dažāda lieluma audzes pamežā, īpaši bagātīgi upju gravās un krastos. Lazdas dabā pavairojas veģetatīvi - ar sakņu un celmu atvasēm. Ātri ieviešas izcirtumos, degumos, gravās, mežmalās, taču aug samērā lēni. Jaunie krūmi sāk ražot pēc 5-10 gadiem. Lazdas mūža ilgums ir 60-80 gadi.    Ļoti aukstās ziemās ar ilgstošu salu var izsalt. Lazdas zied martā, aprīlī, rieksti nogatavojas septembrī, oktobrī. Raža ir katru gadu, taču īpaša ik pēc 3-4 gadiem.

Pielietojums

  Īrijā vēl tagad tic, ka kabatās nēsāti lazdu rieksti novērš reimatismu. Lazda ir ķeltu svētais koks. Teikas vēsta, ka ar tās rīkstēm no salas padzītas čūskas. Lazda zied gavēnī - cietajā mēnesī. Latviešu tautas ticējumos ieteikts - tautās vai tumšā naktī ejot, ņem līdzi lazdas zaru vai nūju. Lai justos drošāk, var skaitīt šādus vārdus: "Lazda netura blēņu, nevēl ļauna, pat velna nebēdā!"   Latviešu tautas ticējumos norādīta sakarība: "Kad lazdām daudz riekstu, to gadu dzims daudz bērnu." Neiesaka apēst riekstu jumi ar diviem kodoliem - tas nozīmē apēst savu nelaimi. Šādu riekstu drīkstēja glabāt tikai zintnieki. Jumis kā augļa dubultnieks simbolizēja auglību, tomēr iepriekš minētajā ticējumā saglabājušies vēl senāki pasaules uzskati. Dvīņu piedzimšana, augļu vai riekstu Jumis bija atkāpe no dabas noliktās kārtības. Tas tika uzskatīts par kaut ko nedabisku un tāpēc iznīcināmu.  Lazdu rieksti ir vērtīgs uzturlīdzeklis, bagāti ar minerālvielām, B un E grupas vitamīniem, taukvielām 58-71%, ogļhidrātiem un celulozi. Lai gan modernās medicīnas speciālisti lazdas dziednieciskās spējas īpaši nevērtē, tautas medicīnā no seniem laikiem plaši lieto gan riekstus, gan lazdas mizu, saknes un lapas, arī ziedputekšņus, sajauktus ar medu. Glāzē ūdens iemaisīti samalti rieksti - "riekstu piens" vai riekstu krējums" ārstē plaušu slimības, drudzi, spēcina organismu. Riekstu kodoli bez brūnās miziņas kopā ar medu ieteikti kā uzturlīdzeklis mazasinīgajiem, ārstē reimatismu.


 
 
 
 
  Balanda ārstniecības / Chenopodium ambrosioides L Chenopodium anthelminticum L.  
 
Chenopodium ambrosioides L Chenopodium anthelminticum L. / Balanda ārstniecības

Apraksts

Ārstniecības balanda. Chenopodium ambrosioides L Chenopodium anthelminticum L. Viengadīgs augs  - līdz 1 metra augstumā. Jauni augi ir zilgani – zaļā krāsā, vecāki – gaiši zaļā krāsā. Zied jūlijā, augustā. Aktīvās vielas ir sapanīni, alkoloīdi, minerālvielas. Jaunās lapas un dzinumi ir bagāti ar olbaltumu, askorbīskābi (93,6%), rutīnu (113mg%), minerālsāļiem. Šis augs ir bagāts ar proteīnu.

Pielietojums

Ārstniecības balanda (pretcērmju). Par auga izmantošanu tautas medicīnā ir minēts pirmajā augu aprakstu grāmata vācu valodā, kas datējama ar 1485. gadu. Kā piemērs izmantošanā tur ir minēta auga lietderība pie apsaldējumu uztūkumu mazināšanas. Lieto augļus kopā ar mīkstajām galotnēm. No šā auga iegūst eļļu, kas ir efektīvs pretparazitārs līdzeklis. Eļļa iznīcina gan pieaugušos parazītus, gan to dažādās attīstības stadijas. Jaunās lapas vai kopā ar skābenēm izmanto zupu, biezeņu, mērču gatavošanai. Kaltētas balandas lapas pievieno miltiem, tādā veidā palielinot maizes uztura vērtību. Šāda maize arī labāk izcepas un ilgāk glabājas svaiga. No balandas sēklām pagatavo biezputru, kas pēc garšas un sātīguma līdzīga griķu biezputrai. Auga sastāvā esošie saponīni iedarbojas pie traucējumiem organisma vielu maiņas procesos. Tēja. 1 tējk. auga masa, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 10 min. lieto pa 1-2 tasītēm katru dienu.


 
 
 
 
  Krizantēma Indijas / Chrysanthemum indicum L. Dentramthema indica L.  
 
Chrysanthemum indicum L. Dentramthema indica L. / Krizantēma Indijas

Apraksts

Krizantēmas (Chrysanthemum indicum) ir daudzgadīgi ziedi – ziemcietes, kas zied no jūlija beigām līdz par vēlam oktobrim, sasniedzot augstumu no 30 centimetriem līdz par metram un vairāk. Krizantēmas iedala lielo un sīko ziedu krizantēmās, pie kurām pieskaitāmas mārtiņrozes, pateicoties to smalkajiem ziediem. Krizantēmas ir izturīgas pret salnām un tās var ilgi uzglabāt arī grieztas.

Pielietojums

Agrākos laikos krizantēmas izmantoja ārstēšanā, jo tās tiek saistītas ar pozitīvo enerģiju un ir arī mīlestības simbols. Krizantēmas ekstrakts lieto  migrēnas un premenstruālā  sindroma gadījumos, palīdz apturēt asiņošanu.


 
 
 
 
  Krizantēma Sējuma / Chrysanthemum esculentum L. Chrysanthemum segetum L.  
 
Chrysanthemum esculentum L. Chrysanthemum segetum L. / Krizantēma Sējuma

Apraksts

Sējuma Krizantēma (Chrysanthemum esculentum).

 1.Viengadīgs zālains augs līdz 80 cm augstumā. Lapās dziļisašķelti.Ziedkopa -  grozs baltā, zilā vai rozā krāsa. Auglis - neliels sēklenis bez lidpūka. Zied un augļo augustā - septembrī. 2.Aug uz ceļmalām un ciematu nomale Eiropas dienvidos. 3.Ziedus sagatavo visintensīvākā ziedēšanas laikā. Tos apstrāda ar sēru tvaiku vairāk nekā 3-4 stundas un tad, kad tie kļūst mīksti, nospied, lai pilnīgi noņemtu ūdeni, tad kaltē saulē. 4. Ziedi satur adenīnu, holīnu, stahidrinu, antosionu, hrizanteminu, karotinoīdu un vitamīnu A; sēkli - cukuru, tanīnus, eļļu. 5. In vitro izmēģinājumos hrizantēmas preparāti apslāpē zarnu traktu baktēriju aktivitāti un izrāda vāju iespaidošanu uz tuberkulozes kociņu, kā arī veic gipotenzivu, pretiekaisuma, pretsāpju,brūču dziedošu un mierinošu iedarbību.Hrizantēmas spirta ekstrakts bremzē zeltaina stafilokoka,streptokoka un meningokoka attīstību.

 

Pielietojums

Uzlējums: 10 gr.sausu hrizantēmas puķu uz 300 ml. vārīta ūdens, uzstāj ūdens pirtī 20 minūtes, izkāš. Pieņem 100 gr. 3 reizes dienā pie galvassāpēm, reiboņa. Uzlējums ir efektīvs pie strutainiem iekaisumiem, ieskaitot augoņus, kā arī acu slimībās.


 
 
 
 
  Ciklamena Adžārijas / Cyclamen adsharicum Pobed.  
 
Cyclamen adsharicum Pobed. / Ciklamena Adžārijas

Apraksts

Ciklamena Adžārijas. Daudzgadīgs lakstaugs ar lielu bumbuli. No bumbuļa ceļas lapas un ziedi. Visas lapas ar iesarkaniem kātiņiem; lapas plate ir apaļīga, uz virspuses ar iezaļgani-sudrabainu zīmējumu. Tasīte, kas paliec pie augļiem, piecišķirta, iesarkana ar piespiestiem matiem. Auglis ir apaļveida kastīte. Sēklas brūni. Zied janvārī - martā. Ražo maijā - jūnijā. Augs ir indīgs! Aug dižskābaržu mežos, krūmāju starpā, kalnu rajonos, ceļas uz augstumu līdz 1000 m virs jūras līmenīm, Krimā un Kaukāzā. Sagatavo bumbuļus rudenī. Satur saponīnus, ciklamīnu, rūgtas vielas, cukuru. Apveltīts ar nomierinošu, pretiekaisuma un antiseptisku darbību.

Pielietojums

Uzlējums: 1 tējk. samalcināto ciklamenas bumbuļu uz 500 ml vārīta ūdens uzstāj 3 stundas, izkāš caur 3 marles kārtas (uzlējumu glabā ledusskapī ne vairāk kā 2 dienas). Pieņem pa 1 ēdk. 3 reizes dienā pēc ēšanas pie aknu saslimšanām, kopēja savārguma, astēniskiem stāvokļiem, psihoemocionāla uzbudinājuma, neiralģijas un slikta miega. Uzlējums: samalcināto ciklamenas bumbuļu 1.gr uz 10 ml 70% spirta uzstāj 21 dienu, izkāš. Pieņem pa 30-40 lāsēm 3-4 reizes dienā pie saslimšanām, kuras ir norādītas augstāk. Labu efektu dod neizšķaidīta ciklamenas sula pie haimorīta un galvassāpēm saaukstēšanas rakstura. Šajos gadījumos viņu nopilē degunā pa 1-2 lāsēm katrā nāsī; pēc 3-5 minūtēm iestājas ass pašsajūtas uzlabojums. Ciklamenas preparātu pielietojums pieprasa piesardzību. Noindēšana ar ciklamenu ir pavadāma ar vemšanu, reiboni, galvassāpēm, bet smagos gadījumos - ar krampjiem, sirds-asinsvadu un elpošanas nepietikamību. Tādos gadījumos ieceļ kuņģa skalošanu un pretspazmu līdzekļus.


 
 
 
 
  Tējas koks / Camellia sinensis (L) O. Kuntza // Thea sinensis L.  
 
Camellia sinensis (L) O. Kuntza // Thea sinensis L. / Tējas koks

Apraksts

Tējas koks (Camellia sinensis) Ķīnā kultivēts vairākus gadsimtus pirms mūsu ēras. Tātad austrumnieki stipri senāk par Eiropas iedzīvotājiem pazina un mācēja izmantot tējas koka lapiņu uzlējumu organisma vajadzībām. Eiropā tēju ieveda ar kuģiem 17. gadsimta sākumā no Indijas – vispirms Holandē, tad Francijā, bet tikai ap 1650. gadu arī Anglijā un Vācijā. Savukārt Krievijā tēja nokļuva pa sauszemes ceļiem no Ķīnas. Atkarībā no ievākto tējas lapu apstrādes iegūst zaļo vai melno tēju. Zaļo tēju iegūst, ļaujot novāktajām tējas lapiņām savīst un pēc tam žāvējot karstā gaisā, kamēr tās vēl saglabā zaļo krāsu. Šādi apstrādātā tējā saglabājas vairāk vitamīnu, tā labi tonizē un dzesē slāpes.

Pielietojums

Tēja ir bagātīgs polifenolu avots. Cilvēka organismā darbojas kā antioksidanti un pasargā mūs no brīvo radikāļu nevēlamās iedarbības. Brīvie radikāļi ir hiperaktīvi savienojumi, kas organismā pastiprināti rodas stresa apstākļos (garīgu un fizisku pārslodžu dēļ), kā arī dažādu ārēju faktoru (ultravioletais starojums, sadzīves ķīmija, izplūdes gāzes u.c.) un kaitīgu ieradumu, piemēram, smēķēšanas ietekmē. Brīvie radikāļi veicina dažādu hronisku slimību attīstību. Te jāmin sirds un asinsvadu slimības, ļaundabīgie audzēji, astma, Alcheimera slimība un organisma ātrāka vispārēja novecošanās (agrīna skleroze, ādas problēmas, katarakta utt.). Pārtikas produktos antioksidantu īpašības piemīt betakarotīnam, C un E vitamīnam, selēnam, kā arī dažādiem augu valsts produktos sastopamiem bioloģiski aktīviem savienojumiem, tai skaitā polifenoliem.  Pētījumos konstatēts, ka trīs līdz četras tējas tases dienā, regulāri lietotas, mazina ļaundabīgo audzēju un sirds slimību risku.


 
 
 
 
  Safrāns / Crocus sativus L.  
 
Crocus sativus L. / Safrāns

Apraksts

Safrāna krokusa dzimtene ir Āzija. Tas ir dekoratīvs augs ar gaiši violetu ziedu un 3 koši dzeltenām drīksnām. Kaltētas šī auga drīksnas ir iecienītā garšviela – safrāns. Tā ir viena no pašām dārgākajām garšvielām pasaulē, jo no 80 000–100 000 ziedu iegūst tikai 1 kg safrāna. Safrāns ir krokusa ziedu dzeltenās kaltētās drīksnas, ko uzturā izmanto kā aromātisku un krāsainu garšvielu.  Maza šķipsniņa safrāna piešķir patīkamu, maigu aromātu un bagātīgu dzeltenu krāsu rīsu ēdieniem, saldumiem, dzērieniem. Lai sārtās drīksnas izpaustu visu savu burvību, tās jāizmērcē siltā pienā vai jāapgrauzdē uz sausas pannas dažas sekundes, un tad jāsaberž pulverī. Safrāns ēdienam piešķir īpašu garšu un spilgti zeltainu nokrāsu. Safrānam ir pavedienforma, un tas ir ķieģeļu krāsā. Lietošana: nacionālie ēdieni Vidusjūras zemēs, Ziemassvētku ēdieni, zupas, mērces, ēdieni no vistas gaļas, zivs un rīsiem, salāti ar zivi un vēžveidīgajiem, kūkas, smalkmaizītes, konservēti ķirbji.

Pielietojums

Tautas medicīnā safrānu lieto nelielā devā par kuņģa un zarnu stabilizēšanas līdzekli. Farmaceitiskajā rūpniecībā tas tiek izmantots tinktūru, ekstraktu un acu pilienu ražošanā.


 
 
 
 
  Meklējuma teksts  
   
 
 
     
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

Mutes skalojamie līdzekļi APTEQ ar piparmētru 500ml

8.50 €

Apteq plus mutes skalošanas līdzeklis ir unikāls mutes kopšanas līdzeklis, kura darbība ir balstīta uz efektīvu divfāžu tehnoloģiju.

Šis produkts tiek aktivizēts tieši pirms lietošanas, sajaucot ūdens cetilpiridīna hlorīdu (MPK), kas satur bāzes slāni un slāni, kas satur dabiskās ēteriskās eļļas. Iegūtais aktīvais savienojums spēj efektīvi piesaistīt un likvidēt baktērijas un pārtikas atliekas, kas var izraisīt sliktu elpu, zobu aplikumu un smaganu slimības.

Mutes skalošanas līdzekļa sastāvā ir eļļa, tas ir īpaši piemēroti cilvēkiem ar jūtīgām gļotādām, un palīdz saglabāt dabīgo mutes dobuma mitruma līmeni. Apteq plus mutes skalošanas līdzeklis var samazināt aplikuma daudzumu līdz 25%.

Apteq plus mutes skalojamajā līdzeklī kā aktīvās sastāvdaļas darbojas cetilpiridīna hlorīds, kas uzlabo zobu un smaganu veselību. Zinātniskie pētījumi rāda, ka, balstoties uz divfāžu tehnoloģijām,mutes dobuma kopšanas līdzeklis samazina sliktu elpu izraisošās sēra gāzes mutē (VSC) līdz 80%. Savukārt vienas fāzes mutes skalojamie līdzekļi spēj sasniegt tikai 30% līmeni.

Apteq plus satur Zabactylia® un mentolu, kas samazina sēra gāzes izraisīto baktēriju veidošanos, un spēj sasniegt ievērojami ilgāku svaiguma sajūtu.

1)  Atsvaidzina elpu līdz 18 stundām. 
2) Noņem baktērijas. 
3) Uztur mutē vajadzīgo mitruma līmeni. 
4) Satur fluorīdu un novērš zobu bojāšanos.
5) Samazina aplikuma veidošanos un saglabā veselīgas smaganas.

Tilpums: 500ml

   

Matu eļļa Link Natural Kesha

4.40 €

Link Natural Kesha (matu eļļa) sastāv no 7 Šrilankas Ajūrvēdas medicīnas ārstniecības augiem un E vitamīna. Tās terapeitiskais effekts saistīts ar kombinētu, sinerģisku komponentu mijiedarbību.
Sastāvs:
Nelli (Phyllanthus emlica L.) - veicina matu augšanu;
Gotukola (Centella asiatica L.) – veicina kolagēna sintēzi; antibakteriāla un pretsēnīšu iedarbība;
Nil Avariya (Indigofera tinctoria L.)- pretblaugznu iedarbība;
Keekirindiya (Eclipta alba L. Hassak)- mazina matu izkrišanu;
Mukunuwenna (Alternanthera sessilis.L.)-iedarbojas nomierinoši uz galvas ādu;
Mdatiya (Adenanthera pavonina L.)- attīra matus;
Vetiver (Vetiveria zizanioides L.)- mazina galvassāpes, relaksē. 
Lietošana: nelielu daudzumu eļļas ieziež matos un iemasē galvas ādā. Lai panāktu vēlamo effektu, jālieto regulāri.
PRODUCT OF SRI LANKA

 

muguras problēmās    disku trūce    Aleksandrs Moškins    Eriksona hipnoze    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    seksuāli traucējumi    adatu terapija    traumu    Homeopātija    palīdzēs Akupunktūra    anoreksija      Aleksejs Radčenko    Aleksandrs Moškins    galvassāpes    Igors Šeļegovs    hipertonija    potes    bulīmija    attiecību problēmas    Ēšanas traucējumi    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    adatu terapija    palīdzēs Akupunktūra       psiholoģiskā diagnostika    Freids    homeopātisko preparātu    akupunktūrā    bērnu saslimšanas    muguras    bērnu neadekvāta uzvedība   Aleksejs Radčenko    disku trūce    bailes    Adatterapija    spondiloze    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    ārstnieciska masāža    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    adatu terapija    galvassāpes    palīdzēs Akupunktūra    starpskriemeļu trūce      Aleksejs Radčenko    osteohondroze    spondiloze    neiroze    Aleksandrs Moškins    migrēna    galvassāpes    ausu izdurstīšana    insulta ārstēšana    miega traucējumi    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    menstruāla cikla traucējumi    Jogs    Akupunktūra    Akupunktūra    adatu terapija    novājēt    adatu terapija    Akupunktūra palīdzēt   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта