Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


Ārstniecības augi
 
  AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ
 
  ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ
 
 
  Plūškoks sarkanais / Sambucus racemosa L.  
 
Sambucus racemosa L. / Plūškoks sarkanais

Apraksts

Sarkanais plūškoks (Sambucus racemosa) savulaik ievests no Rietumeiropas. Tas ir vasarzaļš, līdz 3 m augsts kaprifoliju dzimtas krūms ar pelēcīgi brūnu mizu un gaiši brūnu serdi. Līdzīgs melnajam plūškokam, kam ienākas melnas ogas, taču lapas ir sīkākas, ar gaišāku apakšpusi, rudenī tās nedaudz krāsojas. Zied maijā, veidojot ieapa­ļas, 5 – 7 cm garas, zaļgandzel­tenas ziedkopas. Plūškoks ir labs medus augs. Jūlijā – septembrī tam ienākas spilgti sarkani, apaļi augļi (kauliņi satur zilskābi). Krūmi ir ziemcietīgi, ēncietīgi, labāk gan aug pilnā apgaismojumā vai pusēnā, mitrā, barības vielām bagātā kaļķainā smilšmāla augsnē, bet pacieš arī sausas, smilšainas vietas. Visai pateicīgi, mazprasīgi augi. Latvijā sarkanais plūškoks sastopams diezgan bieži. Tas ir populārs krāšņumkrūms, kas daudzviet jau pārgājis savvaļā no stādījumiem. Labprāt aug upju krastos, vecos parkos, nezālienēs, uz komposta kaudzēm. Sarkanajam plūškokam, izņemot ziedus, raksturīga nepatīkama smarža. Auga izdalītie fitoncīdi nav pa prātam arī lielākajai daļai dārza kaitēkļu. Jau izsenis sarkanā plūškoka lapas un ogu sulu izmanto dziju un audumu krāsošanā, tā iegūstot dažādas nokrāsas – no dzeltenzaļas, zaļas līdz tumšpelēkai.

Pielietojums

Sarkanais plūškoks  ir pazīstams daudzu tautu medicīnā, kur pret dažādām kaitēm tiek izmantotas visas auga sastāvdaļas, sākot no ziediem un beidzot ar saknēm. Plūškoka ogas izmantojamas ievārījumiem un sulu gatavošanai, kaltētas tās ziemā lieto tējai vai kā uztura bagātinātāju un antioksidantu. Plūškoka augļus mēdz izmantot arī kā krāsvielu sīrupiem vai vīniem, bet tas jādara ļoti uzmanīgi, jo tautas medicīnā ziedus pazīst kā sviedrēšanas, bet augļus – kā caurejas līdzekli. Proti, ja tos ieēd par daudz, var saindēties. Pirmās pazīmes: dedzinoša sajūta rīklē, kuņģī, apskurbums (apdullums), elpas trūkums.


 
 
 
 
  Plūškoks melnais / Sambucus nigra L  
 
Sambucus nigra L / Plūškoks melnais

Apraksts

Melnais plūškoks – Sambucus nigra L. ir plaši izplatīts un pazīstams visā Eiropas teritorijā. Tas var veidot visnotaļ plašas audzes, tomēr vislabprātāk aug cilvēku tuvumā. Šai ziņā plūškoks ir ļoti sabiedrisks augs un labprāt aug pat nelielu ceļu malās, pacieš dzīvu satiksmi un ceļa putekļus. Tautā to mēdz dēvēt arī par pliederu. Plūškoks ir pazīstams ne vien Eiropā, bet arī Ziemeļāfrikā un Priekšāzijā.  Latvijā melnais plūškoks sastopams galvenokārt Kurzemē, Zemgalē un Sēlijā - reģionos uz dienvidiem un dienvidrietumiem no Daugavas. Melnais plūškoks ir ziemcietīgs Kurzemē līdz līnijai Tukums - Dobele - Iecava - Skaistkalne, tālāk uz austrumiem sastopams tikai atsevišķās vietās gar Lietuvas robežu, retāk Vidzemē un Latgalē. Koks var sasniegt 5 – 6 metru augstumu. Tā miza ir gaiši brūna, it kā sasprēgājusi un klāta smalkām kārpiņām, stumbra serde korķveidīga. Plūškoks uzzied jūnijā-jūlijā milzīgos krāšņos, spēcīgi un īpatnēji smaržojošos ziedu čemuros, kas nedaudz atgādina pīlādžu ziedu čemurus. Ziedus var izmantot arī svaigā veidā – pievienot tos atsvaidzinošiem dzērieniem, pat vienkārši ūdenim. Var pievienot cukuru un gatavot plūškoka ziedu sīrupu. Vācu un krievu literatūrā ir aprakstīts melnā plūškoka ļoti plašs lietojums medicīnā – kā ārstniecisku līdzekli izmanto tā lapas, ziedus, mizas un saknes. Krievu literatūrā ir daudz atsauču uz melnā plūškoka izmantošanu Bulgārijas un Ukrainas tautu medicīnā. No ziediem izgatavo garšīgu sīrupu – to pazīst Zviedrijā, Austrijā, Vācijā un citās zemēs. Puslitra pudeli ar ziedu sīrupu Vīnē, Austrijas galvaspilsētā, iegādājos par ekvivalentu naudu mūsu sešiem latiem. Atvedu arī divus ziedu sīrupa paraugus no Vācijas. Degustācijā manis gatavoto ziedu sīrupu bioloģiskie lauksaimnieki atzina par garšīgāko (diemžēl vēl nav izstrādāts mājražotāju likums).

Pielietojums

Ziedus var kaltēt un ziemā, gripas un citu saaukstēšanās un iekaisuma vīrusu laikā pievienot ārstnieciskajām un profilaktiskajām tējām, lai spēcinātu organisma aizsargspēju un mazinātu uzņēmību pret vīrusu iedarbību. Plūškoka ziedus, lapas, augļus un arī mizu var izmantot arī sāpju (it īpaši galvas, ausu un zobu sāpju) remdēšanā. Cilvēkiem svaigas plūškoka ogas iesaka aizcietējumu gadījumos – parastos gadījumos rūgšanas procesā izstrādājies alkohols izraisīs vienīgi caureju. Plūškoka ogas ir bagātas ar vitamīnu C, kā arī A, B1 un B2. No tām var gatavot ievārījumu, sulu, marmelādi vai vīnu. Taču jābūt uzmanīgiem – ogas ir nedaudz indīgas. Pirms to lietošanas vēlams pārliecināties par katra atsevišķa cilvēka reakciju uz šo koku ogām vai konsultēties ar speciālistu. Tautas medicīna un zinātnieki atzīst, ka melnais plūškoks ārstē astmu, stiprina imunitāti, palīdz pret mainīgo gripas vīrusu, saaukstēšanos, bronhītu, reimatismu, veicina asinsriti, palīdz aterosklerozes slimniekiem, tam piemīt nervus nomierinoša darbība. Kā antioksidants tas novērš aptaukošanos, sakārto zarnu darbību, novērš zarnu spazmas, nefrītu, nierakmeņu rašanos, šķīdina esošos nierakmeņus. Ja jūs moka podagra – palīdz kaltētu ogu komprese, ja radikulīts – kaltētu ziedu komprese kopā ar kumelīšu ziediem.


 
 
 
 
  Kartupelis / Solarium tuberosum L.  
 
Solarium tuberosum L. / Kartupelis

Apraksts

Kartupelī (Solarium tuberosum L.) ir dārzeņiem netipisks augsts cietes līmenis, līdzvērtīgs graudaugos esošajam. Latvijas augu šķirņu katalogā šobrīd ir reģistrētas 47 kartupeļu šķirnes. Eksperti norāda, ka katras valsts gods ir radīt jaunas un jaunas un mūsu zeme kaunā nepaliek. Otrā maize – tā lepni tiek godāts vislabākais pamatēdiens – kartupeļi. Turklāt kartupeļi, kā apgalvo uzturvērtību pazinēji, ir arī svarīgs minerālvielu avots, un tie paši par sevi nav arī īpaši barojoši – 100 gramos kartupeļu ir 75 kalorijas, turpretī tikpat daudz eļļā ceptos frī kartupeļos – 310 kaloriju.  Kartupelis - ikdienišķs pārtikas produkts.  Bumbuļa galvenā sastāvdaļa ir ūdens, tas veido apmēram 80 procentus kartupeļa. Vidējs, simts gramus smags bumbulis gan satur 22 gramus ogļhidrātu - cieti un cukurus, bet savas uzbūves dēļ kartupeļu ogļhidrāti neuzkrājas organismā tauku veidā. Organisms paņem tik, cik tam vajag, nepūloties sašķelt visu līdz galam. Tādēļ nav iemesls kartupeļus izslēgt no ēdienkartes arī tiem, kas ievēro novājēšanas diētas, tikai nevajadzētu kartupeļus lietot kopā ar treknām piedevām. Jāat­ceras arī, ka ogļhidrāti ir galvenais enerģijas avots muskuļiem un smadzenēm. Vidējs kartupelis satur divus, trīs gramus tik nozīmīgo šķiedrvielu. Tās atrodas galvenokārt bumbuļu mizā, tālab vajadzētu aizmirst aiz­spriedumus, ka ar mizu vārītu vai ceptu kartupeļu mizu nedrīkst ēst.

Pielietojums

Kartupeļi satur K, C, B vitamīnu, kā arī minerālvielas. Tas var kalpot par bagātīgu kālija avotu. Arī uzturvērtīgo vielu glabāšanās ziņā kartupelis ir līdzīgs graudaugam - vitamīni un minerālvielas koncentrējušies tieši zem mizas. Diemžēl šim dārzenim nestrādā kāds cits grauda princips: grauda asns ir vērtīgs. Kartupelis, kuram sadīguši asni, vairs nav lietojams uzturā. Pat tautas ticējumos minēts, ka tas ir lietojams uzturā tikai līdz ziemas otrajai pusei - februārim, martam. Pēc tam tas pilnībā zaudē vērtīgās minerālvielas un vitamīnus. Visaugstākais C vitamīna daudzums (20mg/100g) ir tikko novāktajos jaunajos kartupeļos, bet - jo ilgāk kartupelis glabājas, jo mazāk tajā paliek C vitamīna. Protams, ļoti svarīgs ir kartupeļu pagatavošanas veids, jo šis vitamīns ir ļoti gaistošs un jebkurš gatavošanas process to pamazām iznīcina. Kartupeļu lietošana uzturā ir ieteicama sirds un asinsvadu slimību, kā arī nieru traucējumu gadījumos, jo šajā dārzenī ir bagātīgs kālija daudzums, kas palīdz veikt šķidruma apmaiņu organismā - kartupelis ir urīndzenošs produkts. «Tiem, kam ir sirds un asinsvadu slimības, parasti ir problēmas ar asins cirkulāciju un šķidruma apmaiņu organismā. Tādēļ tos iesaka lietot uzturā cilvēkiem, kuriem ir šķidruma apmaiņas traucējumi organismā, jo kālijs palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu.  Vidējs kartupelis satur divus, trīs gramus tik nozīmīgo šķiedrvielu. Tās atrodas galvenokārt bumbuļu mizā, tālab vajadzētu aizmirst aiz­spriedumus, ka ar mizu vārītu vai ceptu kartupeļu mizu nedrīkst ēst.  Šķiedrvielu nozīmi uzturā, šķiet, pat nav jāpaskaidro, tomēr der atgādināt, ka tās līdzdarbojas orga­nisma attīrīšanā, zarnu darbības re­gulēšanā, veicina liekā svara sama­zināšanos. Šķiedrvielām ir svarīga loma holesterīna līmeņa sama­zināšanā. Un te klāt iederas vēl viena svarīga ziņa par kartupeli - tas nesatur holesterīnu un gandrīz nemaz nav arī tauku, simts gramos tikai 0,1 grams! Turklāt tās ir nepiesātinātās taukskābes, kas neveicina aptau­ko­šanos.


 
 
 
 
  Citronliāna Ķīnas / Schizandra chinensis Baill.  
 
Schizandra chinensis Baill. / Citronliāna Ķīnas

Apraksts

Ķīnas citronliāna (Schisandra chinensis).Citronliānas (Schizandra chinensis) ir koksnainas liānas ar vasarzaļām lapām. Lapas vienkāršas, pamīšus, eliptiskas, ar smailu galu. Liānas sasniedz četru līdz astoņu metru augstumu. Labos augšanas apstākļos sasniedz pat 15 m garumu. Vītņveidīgi aptinoties ap balsta koka zariem, dziļi iespiežoties mizā un koksnē, tās spēj arī koku nobeigt. Stumbrs nav resns. Trīsdesmit gadus vecai liānai stumbra diametrs resnākajā vietā ir sasniedzis tikai 26 milimetrus. To gan ir vairāki – kādi četri vai pieci; nav nosakāms, kurš ir īstais un vecākais. Ja nav balsta, citronliāna laiž daudzas sakņu atvases, veido krūmu vai pāriet klājeniskā formā. Izplatības areāla ziemeļu malā citronliānas sastopamas kā nīkulīgi krūmi ar daudzām atvasēm, ar kurām arī tās vairojas, jo ģeneratīva vairošanās nenotiek bargā klimata dēļ. Ja arī kāds ziediņš uzzied, nav kukaiņu, kas tos apputeksnētu. Reti par kuru augu tiek stāstīts tik daudz nostāstu kā par Ķīnas citronliānu. Visas auga daļas satur glikozīdus un alkaloīdus, kuri miljoniem gadu ir atbaidījuši ienaidniekus – slimības un kaitēkļus. Pat gliemeži tās neaiztiek! Citronliānas ziedus apmeklē tikai putekšņēdāju sugu kukaiņi. Bites un citi nektāru meklējošie posmkāji pret citronliānām ir vienaldzīgi, jo to ziediem nav nektāriju. Citronu smaržas un skaisto ziedu pievilināta paretam gan pielido daža bitīte, apputeksnēdama ziedus, varbūt arī ievākdama kādu daļu ziedputekšņu. Mednieki ilgstošajos pārgājienos visu dienu iztika ar kādu sauju žāvētu augļu. Mediķi apstiprinājuši tās dziednieciskās īpašības. Tā ir ļoti dekoratīva liāna visu veģetācijas periodu. Citronliānas izmanto sienu, žogu un lapeņu apstādīšanai, arī pergolu veidošanai. Var izmantot arī kailu stumbru nosegšanai tādiem kokiem, kam nav sekla sakņu sistēma. Egles, bērzi un kļavas šim nolūkam neder, jo šo koku saknes konkurēs ar ļoti seklo citronliānas sakņu sistēmu. Audzēšanai vēlama pusēna, ēkas austrumu vai ziemeļu puses siena. Tā izaug apmēram 7m gara. Labi aug drenētā un trūdvielām bagātā augsnē.

Pielietojums

Tās augļus senāk lietoja slimības novārdzināta cilvēka spēku atjaunošanai, redzes uzlabošanai. Citronliānas ogas pēc garšas neatgādina nevienu no plaši pazīstamām ogām. Ķīnas tradicionālās medicīnas traktātos tā nosaukta par „piecu garšu ogu” – „u vei czi”. Tās ir skābas, saldas, sāļas, rūgtas ar sveķu un muskata piegaršu. Austrumu tautu medicīnā citronliānas ogas lieto kā spēcinošu un stimulējošu līdzekli mazasinības, dzimumnespējas, plaušu, kuņģa, aknu, nieru saslimšanu, nervu un psihisku slimību ārstēšanā, kā arī apsaldēšanās un dažādu infekciju gadījumos. Taigas mednieki, dodoties medībās, ņemot līdzi saujiņu izkaltētu citronliānas ogu pret nogurumu un redzes asuma pastiprināšanai (Lai trāpītu sabulim acī, neizbojājot dārgo ādiņu!). Medicīnā citronliānas preparātus lieto galvenokārt kā centrālās nervu sistēmas un sirds darbības stimulētājus. Tie ir efektīvi arī pie fiziskām un garīgām pārslodzēm, pazeminātām darba spējām, hipotonijas, miegainības, kā spēku atjaunotājs pēc pārciestām slimībām un dažādas izcelsmes depresiju gadījumā. Tos lieto arī profilaktiski pret gripu un augšējo elpošanas ceļu saslimšanām bērniem un pieaugušiem. Arī veseliem cilvēkiem pie sasprindzināta darba vai darba ekstremālos klimatiskos apstākļos palīdz citronliānas preparāti. Citronliānas iedarbība līdzīga ženšeņam, tikai nedaudz vājāka – iedarbojas pēc 30...40 minūtēm un ilgst apmēram sešas stundas. Lai paildzinātu iedarbību, piemēram, ilgstoša stresa gadījumā, ieteicams lietot kopā ar eleuterokoka preparātiem. Lietošanas pārtraukšana neizsauc spēku zudumu vai atkarību, kā tas mēdz būt kofeīnu saturošu un dažu citu zāļu gadījumā. Citronliānas preparātus lietojami stingri pēc ārsta norādījumiem. Vakarā var izsaukt bezmiegu! Citronliānas preparātus nedrīkst lietot, ja ir paaugstināts arteriālais asinsspiediens un sirds ritma traucējumi!


 
 
 
 
  Mīkstpiene dārza / Sonchus oleraceus L.  
 
Sonchus oleraceus L. / Mīkstpiene dārza

Apraksts

Darza mīkstpiene. Viengadīgs, vidējs vai liels (ga 30-100 cm) kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augam zilganzaļa nokrāsa. Mietsakne stāva. Visas auga daļas satur baltu piensulu. Stublājs stāvs, dobs, kails, zaro, aplapots līdz pat ziedkopai. Lapas sēdošas (ga 4-15 cm, pl 2.5-7 cm), apakšdaļā koklesveidīgas, augšējās lapas šķeltas vai veselas. Lapas virspuse tumšzaļa, apakšpuse blāvi zaļa. Lapas mala smailzobaina vai plēsta, gals smails. Lapas austiņas smailas, vērstas uz priekšu. Ziedu kurvīši nelieli (pl 2-2.5 cm), čemurveida ziedkopās stublāja un zaru galā. Vīkala lapas (ga ap 1 cm) zaļas, vairākās rindās. Mēlziedi dzelteni vai blāvi dzelteni. Auglis - gaišbrūns, krunkains, eliptisks sēklenis (ga ap 0.3 cm) ar 3 gareniskām ribām katrā pusē. Matkauss vienkāršs. Zied no jūlija līdz oktobrim. Viduseiropas un Vidusjūras reģiona izcelsmes suga. Lauksaimniecības dēļ plaši ieviesusies Eirāzijā un dažviet citos kontinentos. Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.

Pielietojums

Mīkstpienes  lapas izmanto zupās un kā vitamīnu salāti. Uzlējums: 2 gr. mīkstpienes zāles uz 250 ml vārīta ūdens uzstāj 1 stundu. Uzlējumu lieto kā savelkošu, dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli.


 
 
 
 
  Parastais pīlādzis / Sorbus aucuparia L.  
 
Sorbus aucuparia L. / Parastais pīlādzis

Apraksts

Parastais pīlādzis (Sorbus aucuparia). Krievijā savvaļā vien aug 14 pīlādžu sugas, Latvijā divas trīs. Liela pīlādžu sugu daudzveidība ir arī Centrāleiropā. Liels krūms vai neliels koks līdz 15 m augstumam. Pumpuri pelēki, gaišāki nekā hibrīdpīlādzim, klāti ar pelēkām pūciņām, 4–12 mm gari. Dzinumi bez izteiktām lenticelēm. Lapas virspuse ir kaila, apakšpuse – klāta ar īsiem matiņiem, lapas mala ar sīkiem zobiņiem. Dzinumi bez izteiktām lenticelēm. Nepāra salikto lapu veido 11–19 lapiņas. Lapiņu apakšpuse lielākoties klāta ar pelēkiem matiņiem. Augļu izmēri ir mazāki nekā Sorbus intermedia, Sorbus hybrida, Sorbus meinichii. Nogatavojušos augļu krāsa – oranža; augļu izmēri parasti mazāki par 10 mm.

Pielietojums

Droga satur C vit. (līdz 400 mg% ), daudz karotīna, P vit-u, cukurus, miecvielas, organiskās skābes, ēterisko eļļu. Gatavo uzlējumu, tējas. Lieto pret hipovitaminozēm, arī par diurētisku un asins apturēšanas līdzekli. Augļus plaši izmanto pārtikas un konditorejas rūpniecībā. Šim nolūkam ļoti vērtīgas ir šķirnes ar lieliem un saldiem augļiem.


 
 
 
 
  Baltais vītols / Salix alba L.  
 
Salix alba L. / Baltais vītols

Vītolu dzimta

Apraksts

Baltais vītols. Vītolu dzimta.Divmāju koks ar augstumu 5-18 m ar platzarainu kronu un tumšpelēku mizu. Lapas ir kārtēji, lineāri-lancetes, saasināti. Putekšņlapu spurdzes spilgti-dzelteni, sieviešu - zaļi. Auglis ir kaila kastīte. Zied aprīlī - maijā. Ir zināmas virs 100 atšķirīgu vītolu sugu. Aug upju ielejās, blakus dīķiem, ezeriem Eiropas Krievijas daļā, uz Kaukāza, Rietumu Sibīrijā un Vidējā Āzijā. Plaši kultivējams. Citas sugas: kārkls kaza [Salix caprea L], krievu vītols (kārkls grozs) [Salix viminalis L]. Mizu sagatavo priekšpavasarī; lapus - vasarā. Miza satur miecvielas (līdz 12%), flavonus, C vitamīnu.Ūdeņu uzlējums no vītolas atšķirīgas sugu mizas ir apveltīts ar pretdrudža, sviedrētāja, pretcērmju, sienošu, asins apturošu, antiseptisku, pretiekaisijuma, atsāpinošu un mierinošu darbību. Pie malārijas pielieto arī lapu uzlējumu.

Pielietojums

Novārījums: 1) samalcinātu vītolas mizu 250 gr. uz 10 l ūdens vāra 15 minūtes, atdzesina līdz + 37°C. Pielieto kāju vannu veidā līdz ceļiem pie tromboflebīta (procedūras ilgums - 30 minūtes, pēc tam uzvilk gumiju zeķes); 2) 2 ēd.k. samalcinātu vītolas mizu un 2 ēd.k. diždadža sakņu vāra 1 l ūdens, uzstāj 2 stundas, izkāš. Ar siltu novārījumu mazgā galvu 2 reizes nedēļā pie blaugznām, ādas niezes un matu izkrišanas. Uzlējums: 1 tējk. samalcinātu sausu vītolas mizu uz 400 ml ūdens vāra 15-20 minūtes, uzstāj 4 stundas, izkāš. Pieņem pie malārijas pa 100 ml 2-4 reizes dienā pirms ēšanas (līdz atklājumam un hinīna izplatīšanai vītolas miza tautas medicīnā bija vienīgais pieejamais pretmalārijas līdzeklis),kā arī pie asiņošanām, kuņģa un zarnu trakta katara, caurejas, locītavu reimatisma, podagras, galvassāpes un sejas sāpes uz nervu pamata. Pulveri no vītolas mizas pieņem pa 1 gr. 3 reizes dienā pirms ēšanas pie tām pašām saslimšanām, kā uzlējumu. Ar pulveri uzrauš asiņojošās brūces asiņošanu apstādinašanai. Pulveri tāpat ievelk nāsīs, lai pārstātu deguna asiņošanas. Pie iekaisuma procesiem uz ādas, čūlām un augoņiem pielieto smēri, kas ir sagatavojama no vītolas mizas pulvera un sviesta(1:5). Vidējā Āzijā cietušo pie saules sitiena apklāj ar vītolas lapam.


 
 
 
 
  Brūnvālīte ārstniecības / Sanguisorba officinalis L.  
 
Sanguisorba officinalis L. / Brūnvālīte ārstniecības

Apraksts

Brūnvālīte ārstniecības. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā. Daudzgadīgs, liels rožu dzimtas lakstaugs ar augstumu 40-120 cm. Stublājs stāvs, rievains, augšdaļā bagātīgi zaro. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, sastāv no 7-17 kātainām lapiņām, kurām dažreiz ir pielapes. Stublāja apakšējās lapas kātainas, augšējās sēdošas. Lapiņas iegareni olveida (ga 2-4.5 cm, pl 1-2 cm), mala zobaina. Ziedi blīvā, ovālā vai cilindriskā galviņā gara ziedneša galā, brūni sarkani. Ziedu veido četrdaļīgs, strupi piltuvveida kauss ar smailām daivām. Vainaga nav. Putekšnīcas koši purpursarkanas. Auglis - sīku riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim. Izplatība. Eiropā un Ziemeļamerikas rietumdaļā diezgan plaši izplatīta suga. Skandināvijā kultūrbēglis. Reti gandrīz visā Latvijā, tomēr pārsvarā valsts dienvidrietumu daļā. Aug dažādās atklātās fitocenozēs: meža pļavās, krūmainās ganībās, grāvmalās, periodiski pārmitrā un minerālvielām bagātā augsnē. Valsts dienvidrietumu daļā kondominē meža pļavās. Sakneņus un saknes sagatavo vēlā rudenī. Sakneņi un saknes satur miecvielas, skābes, saponīnu, sterīnus, skābenes kalciju, cietinātāju, krāsojošu vielu, C vitamīnu, ēterisku eļļu. Lapos ir C vitamīns (līdz 0,92 mg%). Apveltīts ar spēcīgu baktericīdo, sienošo un pretsāpju  darbību, asins apturošs(dzemdes, kuņģa-zarnu, plaušu, hemoroidāli un citas asiņošanas); palēnina zarnu trakta gremošanu, pārtrauc krampjus, novājina un āpstāj iekaisuma procesus. Ir atzīmēta sakņu novārījuma spēcīga baktericīda darbība uz paratifozu un dizentērijas grupas mikrobiem. Sakņu  fitoncīdi nogalina tifozes grupu 15 min. laikā, bet dizentērijas grupu - pēc 5 minūtēm.

Pielietojums

Novārījums: 1) 1 ēdk. brūnvālītes sakņu un sakneņu uz 250 ml ūdens vāra 30 minūtes, uzstāj 2 stundas, izkāš. Pieņem pa 1 ēdk. 5 reizes dienā pirms ēšanas pie atšķirīgām asiņošanām, pārmērīgas menstruācijas,pie asiņa sakāpes galvā, pārmērīgas nervozas uzbudināmības, hipertonijas un īpaši pie dizentērijas, skalošanām mutes un kakla dobuma iekaisumiem un 10 min. sēdvannām pie hemoroīdiem;
2) 2 ēdk. brūnvālītes sakņu uz 1 l ūdens vāra 30 minūtes, uzstāj 2 stundas, izkāš. Pielieto skalošanai un mitru komprešu veidā pie iekaisuma procesiem uz ādas. Uzlējums: 3 tējk. brūnvālītes sausas zāles uz 500 ml auksta ūdens uzstāj 8 stundas, izkāš. Pieņem pa 50 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas pie saslimšanām norādītām augstāk. Kompreses: 2-3 ēdk. brūnvālītes zāles applaucē ar vārītu ūdeni, samalcināt, iegriež marlē. Spilveni pieliek kā atsāpinošais līdzeklis pie sāpīgām vietām.


 
 
 
 
  Ziepjaina zāle (ziepjaina sakne) / Saponaria officinalis L.  
 
Saponaria officinalis L. / Ziepjaina zāle (ziepjaina sakne)

Neļķu dzimta

Apraksts

Ziepjaina zāle (ziepjaina sakne). Neļķu dzimta. Daudzgadīgs lakstaugs ar augstumu 30-60 cm, ar sarkani-brūnu,garu sakneni. Stublāji liela skaita, taisni, mezglaini. Lapas ir pretēji, iegareni-lancetes, saasināti, ar 3 gareniskām cīpslām. Puķes ir baltas, sārtbaltas, smaržīgi, salikti skaru ziedkopas. Tasīte caurulīšu-cilindra, piecirobaina; ziedvainadziņš sastāv no 5 ziedlapiņām. Putekšņlapu 10. Auglenīca ar 2 pavedienveida stabiņiem un augšēju sēklotni. Auglis ir iegareni-olveida kastīte. Sēklas ir sīki, nierveidi, melni, kārpaini. Zied jūnijā - septembrī. Augs ir indīgs! Aug pa smilšainiem upju krastiem, uz liekņām, pa mežu mežmalēm un krūmājiem gandrīz visā Krievijas teritorijā. Kuplas formas izšķiras kā krāšņumaugi. Lapas sagatavo ziedēšanas laikā; saknes un sakneņi - vēlā rudenī. Visas auga daļas, īpaši sakneņi un saknes, satur saponīnus (līdz 20 %), kas ar ūdeni dod ziepjainas putas. Uzlabo vielmaiņu, pastiprina slapjuma nodalījumu, izšķīdina biezu slapjumu un gļotainus izdalījumus, palielina sviedru un urīna atdalīšanu, pārstāj grēmas un nelabumu un apveltīts ar vieglu caurejas iedarbību.

Pielietojums

Uzlējums: 1 tējk. samalcinato sakneņu un sakņu uz 250 ml auksta ūdens uzstāj 8 stundas, izkāš. Pieņem pa 50 ml 4 reizes dienā pie saaukstēšanas saslimšanām, klepus, bronhīta, kuņģa un zarnu trakta slimībām, īpaši pie meteorisma (vēdera satūkums), nelabuma, reimatisma, locītavas saslimšanām un podagras, kā arī pie ādu saslimšanām, kas ir saistītas ar vielmaiņas traucējumiem (izsitumi, zvīņaina ēde, furunkuloze un ādu diatēzes attīstīšana). Iekšējs pielietojums ziepjainas zāles pieprasa piesardzību.


 
 
 
 
  Kodīgais laimiņš / Sedum acre L.  
 
Sedum acre L. / Kodīgais laimiņš

Apraksts

Kodīgais laimiņš (latīņu: Sedum acre) - 4 - 15 cm augsts daudzgadīgs biezlapju dzimtas lakstaugs. Ziedošie stumbri stāvi, neziedošie - ložņājoši. Lapas sīkas, sulīgas, sakārtotas jumstiņveidā. Ziedi citrondzelteni, zaru vai stumbra galā. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis somenis. Droga satur alkaloīdus - sedamīnu, nikotīnu, zedinīnu, izopeltjerīnu, kā arī miecvielas, gļotvielas, maz izpētītus glikozīdus, askorbīnskābi, ābolskābi, cukurus u.c. Augs sastopams lielākajā daļā Eiropas, izņemot ziemeļaustrumdaļu. Ieviesies arī Ziemeļamerikā. Latvijā aug visā valsts teritorijā. Aug sausos mežos, kāpās, smiltājos, dzelzceļa uzbērumos. Dekoratīvs augs, veido paklājvieda audzes.

Pielietojums

Tautas medicīnā lieto epilepsijas, mazasinības ārstēšanai, kā vemšanas, caurejas un diurētisku līdzekli. Ārīgi lieto svaigu sulu vai ziedi čūlu, apdegumu, strutojošu brūču ārstēšanai, kārpu un varžacu nodzīšanai, difterijas slimnieku kakla skalošana


 
 
 
 
  Bebrukārkliņš. / Solanum dulcamara L.  
 
Solanum dulcamara L. / Bebrukārkliņš.

Apraksts

Bebrukārkliņš (latīņu: Solanum dulcamara) - 0,3 - 1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas. Lapas pamīšus, ar kātu, lapas plātne vesela vai plūksnaini dalīta. Tās augšējā daļa lielāka, malējās mazākas, pa 1 vai 2 katrā pusē. Ziedi violeti, sakopoti pa 6 - 25 rituļos. Zied no maija līdz septembrim. Auglis sarkana, sulīga olveida oga. Augs izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug mitrās vietās mežos, grāvjos, pie ūdenstilpnēm.

Pielietojums

Ārstniecības augs. Lieto ādas slimību, ādas ekzēmu, iekaisumu, bronhiālās astmas, saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Homeopātijā drogu lieto gripas, klepus, nātrenes un reimatisma ārstēšanai.


 
 
 
 
  Ceriņi / Syringa vulgaris L.  
 
Syringa vulgaris L. / Ceriņi

Apraksts

Ceriņi ir krūms 2-7 metru augstumā. Zied maijā, jūnijā. Tautas medicīnā izmanto ziedus, lapas, jauno dzinumu mizu, pumpurus. Ziedus ievāc to ziedēšanas laikā. Lapas ievāc vasaras pirmajā pusē. Ceriņi satur ēterisko eļļu. Ievāc ziedu, tie jānolauž līdz ar mazajām zaļajām lapiņām vietā, kur zaļie kāti savienojas ar koksnaino daļu.

Pielietojums

Angīnu gadījumos izmanto parasto ceriņu lapu novārījumus mutes dobuma skalošanai. Ceriņu aromāts nomāc baktērijas un labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka organismu, psihi. Ziedi. Ievāc ziedu, tie jānolauž līdz ar mazajām zaļajām lapiņām vietā, kur zaļie kāti savienojas ar koksnaino daļu. Aplejam ar degvīnu, novietojam tumšā vietā nostāvēties. Var sākt lietot – proti, ierīvēt sāpošās vietas – pēc desmit dienām. (Ziedus burkā atstāj visu laiku.) Pret dažādām kaulu, locītavu un muskuļu sāpēm. Ziedi. 1 ēdk ziedus aplej ar 1 gl verdoša ūdens, nostādina 1 stundu, izkāš. Lieto diarejas gadījumā pa 1 ēdk 3-4 reizes dienā. Ziedi. 1 d ziedi un 5 d 40% spirts. Aplej, nostādina 7 dienas. Pirms lietošanas izkāš. Lieto diarejas gadījumā pa 30 pilieniem 3 reizes dienā. Pumpuri. Pagatavo ziedi no pumpuru novārījuma un cūku taukiem. Ieziež sāpīgās vietas neiralģijas gadījumā. Ziedi un pumpuri. ¼ gl ziedi un sasmalcināti pumpuri, 1 gl degvīns vai spirts. Nostādina tumšā vietā 8-10 diennaktis. Lieto pa 20-30 pilieniem spirta uzlējumu, pa 50 pilieniem – degvīna 3 reizes dienā. Palīdz reimatisma ārstēšanā. Ziedi. Kaltēti ziedi, degvīns (attiecība 1:10). nostādina 8-10 dienas. Lieto pa 30 pilieniem 2-3 reizes dienā, vienlaicīgi ierīvē sāpošās vietas vai uzliek kompreses. Ziedi. 1 gl ziedi, 0.5 l ūdens. Pagatavo uzlējumu brūču un nobrāzumu kopšanai. Lapas. Kāju vēnu saslimšanas. Kājas novanno siltā ūdenī un apliek ar svaigām lapām vai jaunu atvašu mizu. Ziedi. ½ l burku piepilda ar ziediem un aplej ar degvīnu vai spirtu. Nostādina 21 dienu. Lieto pa 30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstniecības kurs 3 mēneši. Lieto podagras un sāļu nosēšanās gadījumā. Uzlējumus pielieto nieru saslimšanu, nierakmeņu gadījumos. 2 ēdamk. lapas, 250 g verdošs ūdens. Nostādina 2-3 stundas. Lieto pa 1 ēdamk. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Ārstniecības kurss 2 nedēļas. Kursu var atkārtot 3-4 reizes. Spirta uzlējums. Lapas un degvīns – 1:20. Lieto pa 15-20 pilieniem 3-4 reizes dienā pirms ēšanas. Pielieto nieru saslimšanu, nierakmeņu gadījumos. Spirta uzlējums. 1 gl. ziedi, 500 ml degvīns. Nostādina 2 nedēļas. Lieto kompresēm (maina 4-5 reizes dienā) brūču sasitumu, reimatisma gadījumā. Stipru lapu novārījumu izmanto slikti dzīstošu brūču un strutainu čūlu dziedēšanai. Var izmantot arī komprešu veidā svaigas lapas un jauno dzinumu mizu. Komprese pirmajā dienā maina 3-4 reizes, otrajā dienā 1 reizi. Spirta uzlējums. 1 gl. Ziedi, 500 ml 40% spirts. Nostādina 10 dienas. Lieto sāpošo vietu ierīvēšanai, reimatisma un jostas vietas iekaisumu gadījumā. Maisījums. 2 ēdamk. kaltētas lapas, 300 g rutku sula, 200 g medus 100 g degvīns. Nostādina 1 diennakti. Ieziež sāpīgās vietas reimatisma, artrīta, osteohondrozes gadījumā. Spirta uzlējums. ½ pudeli piepilda ar ziediem un aplej ar 40% spirtu. Nostādina 21 dienu. Lieto iekšķīgi pa 30 pilieniem 3 reizes dienā pirms ēšanas, 3 mēnešus. Pielieto podagras, reimatisma, sāļu nogulsnēšanās, locītavu artrīta gadījumos. Uzlējums iekšķīgai lietošanai. 1 ēdamk. ziedi, 250 g verdošs ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pie radikulīta, reimatisma, poliartrīta. Uzlējums iekšķīgai lietošanai. 1 ēdamk. ziedi, 250 g verdošs ūdens. Nostādina 1 stundu. Lieto pa 1 ēdamk. 3-4 reizes dienā pie bronhīta un kā pret klepus līdzekli. Epilepsijas gadījumā lieto kaltētu ziedu tēju.


 
 
 
 
  Salvija ārstniecīskā / Salvia officinalis L.  
 
Salvia officinalis L. / Salvija ārstniecīskā

Apraksts

Ārstniecības salvija (latīņu: Salvia officinalis) ir 50 cm augsts, daudzgadīgs panātru jeb lūpziežu dzimtas puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iegarenas, pretējas ar kātu, klātas ar matiņiem. Ziedi zilivioleti, sakopoti mieturos, kas stumbru un zaru galā veido pārtrauktus ķekarus. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis 4 riekstiņu skaldauglis. Augs savvaļā aug Vidusjūras apgabalā. Aug kaļķainās kalnu nogāzēs. Latvijā sastopama vienīgi stādījumos.

Pielietojums

Ārstniecības augs. Salvija satur ēterisko eļļu, kuras galvenās sastāvvielas ir p-cineols, tujons, pinēns, salvēns, borneols, cedrēns. Ārstniecības salvijas lapu uzlējumu lieto kā savelkošu, dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli, it īpaši mutes dobuma un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma ārstēšanai. Tautas medicīnā to lieto pret svīšanu, piena sekrēcijas samazināšanai, kunģa un zarnu iekaisumu, meteorisma, caurejas, aknu, žultspūsļa un nieru iekaisumu ārstēšanai. Garšaugs. Svaigas un žāvētas lapas lieto pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, siera. Uzlabo garšu cūkas, mājputnu un meža putnu gaļai. Izmanto etiķa aromatizēšanai. Garšvielu maisījumos tā labi saderas ar rozmarīnu.


 
 
 
 
  Dārza spināts / Spinacia oleracea L.  
 
Spinacia oleracea L. / Dārza spināts

Apraksts

Dārza spināts. Viengadīgs lakstaugs ar augstumu 30-45 cm, ar kārtējiem trīsstūraini-šķēpveida lapam. Putekšņlapu ziedi ir zaļi, sīki, salikti skarveidīgas ziedkopas. Auglenīcas ziedi ir salikti čemuros, kas atrodas lapu azotēs. Zied jūnijā - augustā. Dzimtene ir Tuvi Austrumi. Vidējā Āzijā aug kā nezāle. Kultivējams gandrīz visur kā sakņu augs. Sagatavo zāli maijā - augustā. Satur olbaltumus, taukus (līdz 0,45%), ekstraktvielas (līdz 3,21%), minerālas sālis, organiskus dzelzs savienojumus, A, C, B1 un B2 vitamīnus. Apveltīts ar diurētisku, pretcingu, pretiekaisuma un vieglu caurejas zālēs iedarbību.

Pielietojums

Novārījums: 1 ēdk. spināta svaigas zāles vai lapas uz 250 ml ūdens vāra 10 minūtes, uzstāj 1 stundu, izkāš. Pieņem pa 50 ml 4 reizes dienā pie mazasinības, aizcietējumiem, gāžu sablīvējuma zarnu traktā, pie atšķirīgiem neirotiskiem stāvokļiem, kakla un plaušas slimības un kā ārstniecisks un profilaktisks līdzeklis pie cingas. Spināts plaši tiek izmantots barībā: no viņa gatavo pavasarīgus zaļus borščus un atšķirīgas piedevas cepešbļodām. Viņš ir apveltīts ar augstu uzturvērtību (spināta 200.gr satur tik pat kalorijas, cik 1 vistas ola). Tas ir vērtīgs diētisks produkts, kas ir ļoti derīgs veseļojošanas pēc smagām slimībām.


 
 
 
 
  Meklējuma teksts  
   
 
 
     
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

Teststrēmeles Accu-Chek Glucose 50gb

21.50 €

Teststrēmeles AC Go Glucose glikozes noteikšanai asinīs ar analizatoru Accu-Chek Go.
Iepakojumā: 50 gab.
Ražotājs: Roche, Vācija.

   

Folio® 120 tab

7.90 €

Uztura bagātinātājs ar folijskābi, vitamīnu B12 un jodu.

 

Uzturvērtība:

1 tabletē

NRV%*

Folijskābe

400 µg

200

Jods

150 µg

100

Vitamīns B12

10 µg

400

*NRV – uzturvielu atsauces vērtības

*  Sievietēm reproduktīvajā vecumā folskābes papildu uzņemšana paaugstina mātes folātu statusu. Zems mātes folātu statuss ir riska faktors augošā embrija nervu caurulītes defektu attīstībai. 

*  Folātipiedalās šūnu dalīšanās procesā, veicina mātes audu augšanu grūtniecības laikā, veicina normālu asinsradi un normālu aminoskābes sintēzi.

*  Folātinodrošina normālu homocisteīna vielmaiņu.

*  Folāti veicina normālu imūnsistēmasdarbību, palīdz samazināt nogurumu un nespēku un veicina normālas psiholoģiskas funkcijas.

*  Jods veicina vairogdziedzera hormonu normālu izstrādāšanos un normālu vairogdziedzera darbību.

*  Jods veicina normālas kognitīvās funkcijas un nervu sistēmasdarbību, ka arī normālu enerģijas ieguves vielmaiņu.

*  Jods veicina normālu bērnu organisma attīstību.

*  Jods veicina normālās ādas uzturēšanu.

*  B12 vitamīns veicina normālu enerģijas ieguves vielmaiņu, normālas psiholoģiskas funkcijas un normālu nervu sistēmas darbību.

*  B12 vitamīns nodrošina normālu homocisteīna vielmaiņu.

*  B12 vitamīns palīdz samazināt nogurumu un nespēku un veicina normālu imūnsistēmasdarbību.

*  B12 vitamīns piedalās šūnu dalīšanās procesā un veicina normālu sarkano asinsķermenīšu veidošanos.

 

Sastāvdaļas: apjoma palielinātāji: celuloze, kalcija hidrogēnfosfāts, glikoze, apvalks: hidroksipropilmetilceluloze, pretsalipes viela: taukskābju magnija sāļi, pteroilmonoglutamīnskābe (folijskābe), kālija jodīds, ciānkobalamīns (B12 vitamīns).

Ieteicama diennakts deva: 1 tablete ēšanas laikā, uzdzerot šķidrumu.

Lietošanas ierobežojumi: individuāla komponentu nepanesība, paaugstināta jutība pret preparātu. Vairogdziedzera saslimšanas gadījumā vai gadījumā, ja tiek lietoti citi jodu saturoši preparāti, pirms Folio® lietošanas uzsākšanas konsultēties ar ārstu.Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu! Neizmantot uztura bagātinātājus kā pilnvērtīga un sabalansēta uztura aizvietotājus.Uzglabāt sausā, bērniem nepieejamā vietā, temperatūrā līdz 25ºC. Sargāt no tiešas saules gaismas.

Neto masa 11,8 g

Ražotājs: SteriPharm Export GmbH, Vācija

 

 

Eriksona hipnoze    seksuāli traucējumi    anoreksija    Aleksandrs Moškins    muguras problēmās    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    adatu terapija    disku trūce    palīdzēs Akupunktūra       traumu    bulīmija    Homeopātija    galvassāpes    hipertonija   Aleksejs Radčenko    potes    bērnu saslimšanas    Aleksandrs Moškins    bērnu neadekvāta uzvedība    attiecību problēmas    Ēšanas traucējumi    bailes    psiholoģiskā diagnostika    Adatterapija    Freids    Igors Šeļegovs    homeopātisko preparātu    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    adatu terapija    ārstnieciska masāža    starpskriemeļu trūce    akupunktūrā    muguras    osteohondroze    palīdzēs Akupunktūra    disku trūce       spondiloze    galvassāpes    spondiloze   Aleksejs Radčenko    Akupunktūra    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    neiroze    adatu terapija    Akupunktūra palīdzēt   Ģimenes psihoterapija    migrēna    galvassāpes    Svetlana Laputjko    ausu izdurstīšana    Akupunktūra    insulta ārstēšana    Eriksona hipnoze    seksuāli traucējumi    miega traucējumi    anoreksija    menstruāla cikla traucējumi    adatu terapija    bulīmija    palīdzēs Akupunktūra       attiecību problēmas    Jogs    Ēšanas traucējumi   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта