Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


Ārstniecības augi
 
  AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ
 
  ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ
 
 
  Baziliks / Ocimum basilicum L  
 
Ocimum basilicum L / Baziliks

Apraksts

Bazilika dzimtene ir Dienvidāzija. Līdz Eiropai tas nonāca 16. gadsimtā. Baziliku var audzēt arī Eiropas valstīs, taču visvairāk tas tiek audzēts Vidusjūras zemēs un citās valstīs gada siltajos mēnešos. Bazilika izmantojamās daļas ir ziedoši stublāji un jaunās lapas (svaigas vai kaltētas, saberztas pulverī). Baziliks var būt ar zaļām vai violetām lapām un ar baltiem vai rozā ziediem. Šis augs ir viena no pamatgaršvielām Indijas, Dienvideiropas un ASV virtuvēs.

Pielietojums

Bazilika ārstnieciskās īpašības: baziliks uzlabo ēstgribu, iedarbojas pret gāzu rašanos, pret gremošanas traucējumiem pēc ilgstošas medikamentu lietošanas, pret sliktu dūšu kā arī palīdz nervu sistēmai. Baziliks ir piemērots šādiem ēdieniem: salātiem, majonēzei, tomātu un cepeša mērcēm, gaļas un zivju zupām, gulašam, maltās gaļas ēdieniem, siera omletei, olu kultenim, zivīm želejā, pastētēm, zaļumu sviestam, gurķu marinādei (aizstāj piparus un lauru lapas), tomātu ēdieniem, makaroniem, picām, pupiņām, vistas gaļai, aitas gaļai un citiem ēdieniem. Baziliku pievieno arī dažādiem garšvielu maisījumiem.


 
 
 
 
  BĒRZS / Betula pendula Roth.  
 
Betula pendula Roth. / BĒRZS

Apraksts

Stumbrs sākumā taisns, tad sazaro. Pirmos gadus, stumbru klājošā miza ir brūngana, tad tā kļūst balta ar melnām kārpiņām - svītriņām. Lapu kronis plašs un smalks. Ara berzām miza pie stumbra pamata melna, saplaisājusi; jaunie zari ar kārpveida dziedzeriem; vecie zari nokareni; lapas vairāk vai mazāk lipīgas. Purva bērzam miza līdz pat stumbra pamatam gluda, balta. Lapu apakšpusē dzīslojumu stūros ir matiņi. Āra bērzs aug sausākās vietās mežos tīraudzēs vai kopā ar citām koku sugām, bet purva bērzs aug mitrās, purvainās vietās. Lapas robainās vai trīsstūrainas. Lapām malas smalki robainas. Jaunām lapiņām matiņi un spīdīga, drusku lipīga virskārtiņa. Abu kārtu ziedi atrodas uz viena koka, tāpēc saucas vienmāju augs. Ziedi sakopoti spurdzēs. Bērzs plaukst un zied maijā. Auglis ir sēkliņa, kas ietverta zvīņā. Sēklas izsēj vējš, nesot lielus gabalus. Bērzs aug arī no atvasēm. Ir pāri par 30 bērzu sugas. Mums pazīstamāki ir āra bērzs, sauc arī par kārpaino bērzu vai otaini. Purva bērzs augsnes ziņā pieticīgāks, lapas ir platākas un zaru gali smalkāki. Abas sugas aug kā koki, bet dažreiz arī krūmu veidā. Koku augstumi sasniedz 25 - 30 metri. Koki izaug 40 - 50 gados, citi arī sasniedz lielāku vecumu. Bērza koksne iedzeltena, sīksta, dod labu malku un der kā labs lietas koks. Koksni izlieto malkai, saplākšnu (finiera) gatavošanai, galdnieku vajadzībām, slēpju ražošanai. Tāsis labas iekura vajadzībām. No sadedzināta bērza kvēpiem gatavo spiestuvju krāsu. Bērzu lapu ekstraktu izmanto kā dzeltenu, melni-brūnganu, dzelteni-zaļu, zeltīti-dzeltenu krāsvielu audumu krāsošanai. Bērzu sula satur cukuru, un no tās gatavoja garšīgu putojošu dzērienu. Pumpurus lietoja dziedniecībai, lapas un gremzdus - dziju krāsošanai. No tāsīm gatavoja degutu un juchtas eļļu, kā arī taisīja čības, turzas, krūzes un citus traukus. Bērza žagarus lietoja pirts un slaukāmo slotu vajadzībām. Slotas sēja pavasarī, martā un aprīli. Pirts slotas sēja no žagariem ar visām lapām. No koka taisīja ragavas, ratus un no mazarainām daļām gatavoja greznuma priekšmetus. Senos laikos bērza piepi lietoja uguns iesķilšanai. Bērza pumpurus labprāt ēd rubeņi un medņi. Bērzam piemīt izcilas dziednieciskās spējas. Tā lapu izdalītie fitoncīdi nonāvē baktērijas. Ar to arī izskaidrojams viduslaiku paradums Vasarsvētkos un Jāņos cirst meijas, novietot tās istabās un pie gultām, kur vīstot tās dod veselību cilvēkam. Izcilo dziedniecisko īpašību dēļ, bērzs senatnē bija viens no svētajiem kokiem. Dainas liecina, ka bērzs dažkārt bijis senās svētvietas centrā, it īpaši, ja tas uzaudzis uz akmens ar spēcīgu bioenerģētisko starojumu. Bērzu pumpurus ievāc agri pavasarī (martā, aprīlī) uzbriešanas periodā. Ziemā ievāktie pumpuri ir dziednieciski neefektīvi. Šim nolūkam izmanto cirsmās nozāģēto bērzu zarus vai arī nogriež pieejamās vietās jaunos zarus, sasien tos slotās un žāvē. Bērzu pumpuru ievākšanu parasti veic vienlaikus ar slotu sagatavošanu. Slotas žāvē nojumēs, šķūņos vai ci­tās piemērotās vietās caurvējā 4...5 nedēļas, kamēr tās sažūst. Sažuvušos pumpurus nobrauka ar rokām vai nokuļ un attīra no sīkiem zariem, putekļiem, ziedpumpuriem un citiem piemaisījumiem. Pēc tam attīrītos pumpurus vēl papildus žāvē labi vēdināmās telpās. Lai bērzu pumpuri neatvērtos un neiztvaikotu ēteriskās eļļas un balzāmi, nav, ieteicams tos žāvēt kaltēs vai siltā vietā zem skārda jumta. Drogas iznākums ir 40...45% no svaiga materiāla svara. Bērzu lapas ievāc ziedēšanas laikā, noplūcot tās no zemākajiem zariem. Žāvē pavēsās, labi vēdināmās telpās. Pareizi sagatavotā drogā bērzu pumpuri no ārpuses ir sarkanbrūni vai brūni, iegareni koniski, 3...7 mm gari, 1,5... 3 mm diametrā, klāti ar blīvi pieguļošām, jumtiņveidā sakārtotām pumpurzvīņām. Drogas smarža balzamiska, it sevišķi stipra pēc saberšanas; garša viegli savelkoša, sveķaina. Uzglabāšanas ilgums 2 gadi. Bērzu sulas ievāc koku sulu cirkulācijas laikā agri pavasarī. Berzu pumpuri satur: flavonoīdus, ēterisko eļļu (līdz 6%), sveķveida vielas, saponīnus, C vitamīnu, organiskās skābes, triterpēnspirtus, miecvielas, rūgtvielas, vīnogu cukurs u. c. Lapas satur: ēteriskās eļļas (līdz .05%), flavonglikozīdus, C vitamīnu (līdz 2.8%), orga­niskās skābes, miecvielas (5-9%), saponīnu (3.2%), arotīnu, nikotīnskābi, glikozi, u. c. Miza satur: betulolu (piedod mizai balto krāsu), fitosterīnus, glikozīdus, saponīnus, sārmu skābes tanīnu, ēteriskās eļļas. Bērzu sula satur: fruktozi, glukozi, ābolskābe, olbaltumvielas u.c.

Pielietojums

Bērzu pumpuru un lapu uzlējumu un novārījumu lieto kā diurētisku līdzekli. No lapām gatavo ari vitamīnu tējas. Pumpuri sekmē žults sekrēciju. Ārīgi pumpurus lieto medicīniskās vannās akūtu un hronisku ekzēmu ārstēšanai. No bērza tāsīm, jaunām vasām un zariem gatavo darvu, kuru lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli ādas slimību un brūču dziedēšanai. Aktivētu bērza ogli lieto kā adsorbentu saindēšanās gadījumos. Tautas medicīnā izmanto ari bērzu sulu vispārējai or­ganisma stiprināšanai, kā arī mazasinības, angīnas, furunkulozes ārstēšanai. Lapas un pumpurus ieteic reimatisma ārstēšanai vannās, kompresēm, apliekamiem. Šim nolūkam var izmantot svaigas saspiestas bērzu lapas, kuras liek tieši uz sāpošās vietas. Lapu un pumpuru novārījumu ieteic brūču apmazgāšanai, pret matu izkrišanu un ekzēmu ārstēšanai. Iekšķīgi tādu pašu novārījumu ieteic aterosklerozes, akūtu un hronisku ekzēmu ārstēšanai. Uzlējumu gatavo, ņemot 4 tējkarotes sasmalcinātu lapu vai 2 tējkarotes pumpuru uz 2 glāzēm ūdens. Uzlējumu izdzer vairākos paņēmienos vienā dienā. Kuņģa un divpadsmit-pirkstu zarnas čūlas ārstēšanai lieto tinktūru, kuru gatavo no bērzu pumpuriem un degvīna koncentrācijā 1:10; 10 dienas ļauj ievilkties un pēc tam dzer pa tējkarotei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Bērzu pumpurus plaši izmanto kosmētikā. Bērzu pumpuri un lapas ietilpst jaukto tēju sastāvā Lapu novārījums. 6-8 g lapas, 0.5 l ūdens. Aplej ar karstu ūdeni, vāra 10 min., nostādina, izkāš. Lieto 50 gramus 3 reizes dienā ēšanas laikā.Izmanto nieru un urīnpūšļa iekaisumu ārstēšanai. Mazina nierakmeņu veidošanos. Daudzās pasaules valstīs ir zināms kā urīdzenoš līdzeklis. Izdalītais urīns palielinās no 400 ml līdz 2.5 litriem. Efekts ir dažkārt ir lielāks par sintētisko preparātu iedarbību. Organismam lēnāk veidojās ieradums un vājāk alerģizējas. Dezinficējošais efekts labvēlīgi iedarbojas uz diatēzes slimniekiem. Piemīt izteikta žultsdzenoša iedarbība. Labvēlīgi ietekmē organisma vielu maiņas procesus, izvada no organisma kaitīgas, balastvielas un kaitīgas infekcijas slimību paliekas – vielas. Lieliski palīdz sievietēm menestruālo ciklu regulēšanai (asins izvadīšanai), pēcdzemdību periodā (sākot no 12 dienas) atvieglo un paātrina organisma attīrīšanos. Svaigas lapas. Labi sasmalcinātas un izsutinātas lapas izmanto kā kompreses, liekot uz sāpīgajām vietām, tur 2-4 stundas. Izmanto locītavu sāpju mazināšanai reimatisma gadījumā. Ārstniecības kurs 7-10 dienas. Šādā veidā var mazināt arī osteohondrozes, artrīta, neiralģijas izsauktas sāpes. Svaigas lapas. Radikulīta sāpju mazināšanai. Maijā savāc svaigas lapas, ieliek polietilēna maisiņā un cieši nosien, lai lapas sāktu sust. Vakarā lapas izkaisa gultā un guļ uz tām ne mazāk par stundu. Atkārto vairākas reizes. Svaigas lapas. Izmanto pirtsslotām. Bērzu lapām ir īpašība, 2-3 stundu laikā neitralizēt slimību izraisošos mikrobus. Pumpuru uzlējums. 3-4 g pumpuri, 0.5 l verdošs ūdens. Piemīt spēcīga urīndzenoša iedarbība. Izmanto aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšani. Lieto 1-2 ēdk 3 reizes dienā. Tāpat var lietot arī astmas un kakla sāpju gadījumā. Ieteicama nieru kollīta un hepatīta gadījumā. Pumpuru spirta uzlējums. 30 g pumpuri 1 l spirts 70%. Brūču dziedēšanas līdzeklis. Tīra ādu strutainu iekaisumu gadījumā. Kopj slikti dzīstošas brūces, nobrāzumus. Lieto dažādu ekzēmu ārstēšanā. Lieto 15-20 pilienus 3 reizes dienā kuņģa čūlas, citu kuņģa saslimšanu nieru slimību, zarnu parazītu, ādu slimību, urīpūšļa ārstēšanai. Ārīgai ārstēšanai izmanto reimatisma skarto vietu ieziešanai. Pumpuru spirta uzlējums. 8-10 ēdk pumpuri, 0.5 l degvīns. Nostādina 1 mēnesi. Izmanto alerģijas ārstēšanai. Pirmajos ārstēšanas mēnešos izmanto ārīgai lietošanai. Apstrādā ādu 1.5-2 pēc ziežu lietošanas, kad parādās nieze. Iekšķīgi lieto 2 nedēļas ar pārtraukumu un vēl 2 nedēļas – pa 1 tējk 3 reizes dienā. Bērzu sula. Īpaši vērtīga ir agrā pavasarī ievāktā sula. Tās sastāvā ir cukuri, mikroelementi un citas vielas kas viegli uzsūcas organismā. Sulai piemīt vispārspēcinoša iedarbība, paaugstina organisma aizsargspējas, sekmē čūlu sadzīšanu, atvieglo podagras sāpes, piemīt urīndzenoša īpašība. Ārīgi lieto brūču kopšanai. Ar bērzu sulu mazgā seju un matus. Uzlabo ādas alastīgumu, mazina blaugznas matos, uzlabo matu augšanu. Ārstniecības kurs 1-1.5 mēneši (pa 1 gl. 3 reizes dienā). Bērzu sulu uzskata par asins attīrošu līdzekli (lieto pa 3 glāzēm dienā). Dod dzert slimniekiem ar paaugstinātu temperatūru, pirms dzemdību stundās. Izmanto arī aknu un sirds saslimšanu izraisītu tūsku mazināšanai. Ir novērots ka palīdz reizēm labāk kā sintētiskie medicīnas preparāti. Izmanto arī pēc traumu anēmijas gadījumā Bērzu sula. Reimatisma, radikulīta un artrīta ārstēšanai. Lieto pa 1 gl 3 reizes dienā pusstundu pirms ēšanas. Ārstēšanas kurs 6 nedēļas. Pēc 10-14 dienu pārtraukuma ārstēšanas kursu atkārto. Sula attīra organismu no urīnskābes un citām kaitīgām vielām. Normalizē vielu maiņas procesus. Darva. Izmanto ārīgai lietošanai kā 10-30% ziedi ādu saslimšanu (ekzēmu, kašķa u.c.) ārstēšanai. Darva ietilpst Višņevska u Vilkinsona ziežu sastāvos. Piemīt bakterocīda iedarbība. Lapu un pumpuru uzlējums. 2 ēdk lapas, 1 ēdk pumpuri, naža gals pārtikas soda, verdošs ūdens. Aplej, nostādina 1 stundu, izkāš. Palīdz aknu saslimšanu gadījumos. Lieto ½ gl. 4 reizes dienā pirms ēšanas. Svaigu lapu uzlējumu izmanto arī nervu sistēmas traucējumu ārstēšanā kā stimulējošu līdzekli. Pumpuru novārījums. 10 g pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 15 min, izkāš, pievieno ūdeni līdz 200 ml. Lieto smaganu iekaisumu, cingas, stomatīta gadījumā. Izmanto pie zobu sāpēm, uzliekot uz sāpošā zoba samitrinātu tamponu. Pumpuru novārījums. 1 tējk pumpuri, 1 gl ūdens. Aplej, vāra 30 min, izkāš. Lieto leikozes gadījumā. Lieto 2-3 ēdk 3-4 reizes dienā. Pumpuru ziede. Svaigus pumpurus liek kārtam: kārta pumpuri, kārta svaigs sviests, kārta pumpuri (pirksta biezumā), kārta sviests. Izvēlas māla vai keramikas trauku. Vāku cieši noslēdz. Uz diennakti novieto diezgam karstā vietā (piemēram, pie sakurinātas krāsns vai cepeškrāsnī). Šo ziedi nevar ilgstoši glabāt. Lapu novārījums. Lieto 3-4 reizes dienā pirms ēšanas nefrīta – nieru iekaisuma ārstēšanai.10 g bērzu lapas, 10 g upeņu lapas, 10 g sētložņi, 10 g lavanda, 10 g kadiķu ogas, 10 g apiņi, 10 g rožu ziedlapiņas, 20 g miltenes lapas, 20 g brūkleņu lapas, 20 g lielās ceļmallapas, 30 g nātru lapas, 40 g mežrozīšu augļi, 60 g meža zemeņu ogas, 30-60 g kosa. 1 ēdk masas aplej ar 300-400 ml verdoša ūdens, vāra 10-158 min, nostādina 2 stundas. Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, salvejas lapas, nātres. 2 ēdk masas aplej ar 2 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 20 min. Nostādina 30 min. Lieto pie ādas slimībām, izsitumiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 30 min. pirms ēšanas. Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, bārbeles augļi, asinszāle, pelašķi. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Lieto hroniska hepatīta gadījumā. Lieto pa 1/2 gl. 2 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas. Lapu novārījums. 1 d bērzu lapas, 1 d mālļēpes lapas, 8 d kazenes lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Piemīt laba urīndzenoša iedarbība, izrāda dezinficējošu un pretiekaisuma iedarbību uz urīnceļiem. Lieto pa 1 gl. 2 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas (no rīta un vakarā). Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, meža zemeņu lapas. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens. Nostādina 20-30 min. Lieto kā tēju sirds ritma saslimšanu ārstēšanai (tahikardija, ekstrasistole). Lapu novārījums. Vienādās daļās: bērzu lapas, pieneņu saknes. 1 ēdk masas aplej ar 1 gl verdoša ūdens, vāra ūdens peldē 15 min. Nostādina. Pastiprina kaitīgo vielu izdalīšanu no organisma ar urīnu, veicina vielu maiņas procesu atjaunošanos. Lieto pa 1 ēdk. 3 reizes dienā 15 min. pirms ēšanas. Lapu novārījums. Tibetas medicīnas ieteikums ļaundabīgo audzēju ārstēšanai. 3-4 g kaltēti bērzu pumpuri vai 6-8 g bērzu lapas aplej ar 50 ml verdoša ūdens, vāra 15-20 min, nostādina, izkāš. Lieto ½ gl 3-4 reizes dienā. Bērzu ogles. Ieteicams pie ekzēmām, furunkuliem, tulznām u.c. ādas saslimšanām. Slimo vietu ieziež ar ķiploka sulu, pēc tam ar bērza ogļu un svaigu diždadža sakņu sulas maisījumu. Procedūra ilgst līdz 30 min. Bērzu ogles. Aktivizētas bērzu ogles izmanto kā absorbentu saindēšanās un baktēriju toksīnu mazināšanai organismā. Sasmalcinātā veidā var lietot dizentērijas, dispepsijas gadījumos arī kā antispazmātisku līdzekli. Miza. Bērza mizas – tāss virsējo kārtu pieliek pie strutainiem iekaisumiem. Labi izvelk strutas. Saknes. Piemīt antireimatisma un pretdrudža iedarbība. Pumpuru eļļa. Senatnē tika izmantota gonorejas ārstēšanai. Ziedi. Svaigu ziedu uzlējumu lieto sirds saslimšanu gadījumos. Parasti lieto neizkāstu. Devu nosaka individuāli, no 20 pilieniem līdz tējkarotei. Lieto 3 reizes dienā pirms ēšanas.


 
 
 
 
  Baldriāns ārstnieciskais / Valeriana officinalis L.  
 
Valeriana officinalis L. / Baldriāns ārstnieciskais

Apraksts

Ārstnieciskais baldriāns (Valeriana officinalis) ir baldriānu dzimtas ārstniecības augs. Tam piemīt sedatīvas jeb nomierinošas un spazmolītiskas jeb savelkošas un spazmas mazinošas īpašības. Tautā baldriāns galvenokārt pazīstams kā dabisks nomierinošs līdzeklis. Baldriāns ir daudzgadīgs ziedaugs. Baldriāna dzimtas latīniskais nosaukums — Valerianaceae — cēlies no darbības vārdiem valere, kas nozīmē būt veselam un valero – būt stipram. Vēl kāda versija norāda uz baldriāna saikni ar romiešu imperatoru Valeriānu (Publius Licinius Valerianus, 253-260 A.D.). Iespējams, augs ticis nodēvēts imperatora vārdā, bet tik pat labi iespējams, ka abi — gan augs, gan imperators — savus latīniskos vārdus guvuši tieši savu īpašību dēļ. Apraksts Baldriāns ir liels, aptuveni 40-170 cm garš lakstaugs ar taisnu, rievainu un dobu stublāju, kas augšdaļā nedaudz zaro. Tā čemurveidīgās ziedkopās sakārtotie sīkie ziediņi ir baltā, maigi rozā vai gaiši violetā krāsā. Augu ļoti atpazīstamu dara tā spēcīgā un specifiskā saknes smarža, bet ziediem un lapām šīs saldenās smaržas tikpat kā nav. Tomēr, ja baldriāna laksts tiks noplūkts un izkaltēts, tas atpazīstami smaržos. Baldriāns zied no jūnija līdz septembrim; tā auglis — brūns riekstiņš ar lidmatiņiem. Izplatība un biotipi Latvijā šis augs ir bieži sastopams visā valsts teritorijā. Baldriāns aug mitrās, pat purvainās pļavās, grāvmalās un krūmājos, ūdens un purvāju tuvumā. Ārstnieciskās īpašības Baldriāns kopš izseniem laikiem pazīstams kā sedatīvs līdzeklis. Tas mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. Baldriāns arī mazina kuņģa un zarnu spazmas, veicina kuņģa, zarnu un žults dziedzeru sekrēciju, paplašina asinsvadus un pazemina asinsspiedienu. Auga preparātus iesaka lietot arī sievietēm grūtniecības toksikozes gadījumā vai klimaktērija laikā. Viduslaikos to lietoja arī epilepsijas ārstēšanā, tomēr mūsdienu medicīna šādu lietojumu vairs neatzīst.

Pielietojums

Ārstniecisko preparātu pagatavošana Baldriāna drogas gatavo no tā saknēm un sakneņiem, tomēr tautas medicīnā tēju un uzlējumu pagatavošanai un vannas peldēm izmanto arī auga ziedus, galvenokārt — kaltētus. Auga saknes tiek ievāktas septembra beigās un oktobra sākumā. Tad tās attīra no augsnes paliekām, skalo, sasmalcina un žāvē ap 30-40°C grādu temperatūrā. Lai pagatavotu baldriāna sakņu tēju, iesaka lietot 1 tējkaroti kaltējuma uz 1 glāzi ūdens un vārīt 10 minūtes. Tomēr iespējams šīs proporcijas, kā arī vārīšanas ilgumu variēt, atkarībā no devas vēlamā stipruma, lietotāja vecuma vai lietošanas konkrētā mērķa. Auksta baldriāna uzlējuma pagatavošanai izmanto proporciju 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, ko lieto pēc 24 stundām, nokāšot un atkārtoti dzerot 1 dienas laikā. Lai pagatavotu nomierinošu peldi, jāaplej 8-10 ēdamkarotes drogu ar 1 litru verdoša ūdens. Šādam maisījumam jāļauj ievilkties vismaz 3 stundas, tad jāizkāš un jāpievieno vannas ūdenim. Kaltētas baldriāna drogas var uzglabāt līdz pat 3 gadiem. Iedarbība uz kaķiem. Baldriāns ļoti īpatnēji iedarbojas uz visiem kaķveidīgajiem dzīvniekiem — mazajiem mājas kaķiem un lielajiem savvaļas (lauvām, pumām, tīģeriem, u.c.), un tā iedarbība uz šiem dzīvniekiem nav sedatīva, bet gan ir spēcīgi uzbudinoša. Kaķis mēģinās piekļūt kaltētām drogām, izrakt baldriāna sakni, apēst baldriāni saturošu tableti (piem., Polijā “Labofarm” ražoto “Antistress”) un ostīt baldriāna tinktūru. Vairumam kaķu baldriāns ir kā eiforiju radoša narkotika, kam nav iespējams pretoties. Pēc uzbudinājuma perioda, kad dzīvnieks ir iztrakojies, seko dziļš, stundām ilgs miegs. Līdzīgu ietekmi uz kaķu dzimtas dzīvniekiem atstāj arī Kaķumētra (Nepeta cataria).


 
 
 
 
  Briseles kāposti / Brassica oleracea L  
 
Brassica oleracea L / Briseles kāposti

Apraksts

Briseles kāpostu nosaukums liek domāt, ka zaļais dārzenis nāk no Briseles, taču precīzu datu par to, vai Briseles kāposti nāk no Briseles, nav. Pirmie Briseles kāpostu ieraksti vēstures lapās liecina, ka Beļģijā tie parādījušies jau 16. gadsimta beigās, no kurienes 19. gadsimtā tie tika ievesti britu salās, kur tie iemantoja plašu atzinību. Veikalā jāizvēlas neliela izmēra, cietas, gaiši zaļas kāpostgalviņas. Jo mazākas kāpostgalvas, jo saldākas tās ir. Vajadzētu izvairīties no mīkstām, savītušām, bālas krāsas kāpostgalvām ar dzeltenīgām lapām. Lai gan Briseles kāposti veikalos pieejami visu gadu, to īstā sezina ir no septembra līdz februārim.

Pielietojums

Briseles kāpostos sastopamie A un C vitamīni palīdz cīnīties pret tādām slimībām kā sirdstrieka un vēzis. Pustasīte Briseles kāpostu satur vairāk kā 80% no ikdienā nepieciešamā C vitamīnu daudzuma, savukārt kālijs pazemina asisnspiedienu un arī holesterīna līmeni asinīs.


 
 
 
 
  Biškrēsliņš / Tanacetum vulgare L  
 
Tanacetum vulgare L / Biškrēsliņš

Apraksts

BIŠKRĒSLIŅŠ, parastais Latīņu val.: Tanacetum vulgare Parastais biškrēsliņš. Asteru dzimta. Drogas: Biškrēsliņu ziedi- Flores Tanaceti. Biškrēsliņu laksti- Herba Tanaceti. Biškrēsliņu lapas- Folium Tanaceti. To dēvē arī par cērmju zāli, vēdera zāli. Aug ceļmalās, dārzos, laukos, pļavās, upmalās. Lapas sakārtotas pamīšus, visgarām stumbram, parasti kailas, vienkāršas, nepāri plūksnaini dalītas smailās plūksnās. Plūksnu mala zāģzobaina. Vīkala lapas jumstiņveida, gaišzaļas. Stumbrs- līdz 150 cm augsts, kails, sarkanbrūns. Ziedi sakārtoti kurvīšos, plakanās, skarveida vai vairogveida ziedkopās. Zied no jūlija līdz septembrim. Sakne- īss saknenis, daļēji pārkoksnējies. Auga indīgās daļas ir saknes un lapas. Tas satur ēteriskās eļļas miecvielas, rūgtvielas u. c. Ēterisko eļļu sastāvā ietilpst tujons, kam piemīt toksiskas īpašības. Saindēšanās pazīmes: sāpes vēderā, caureja, vemšana. Smagākos gadījumos iestājas nieru darbības traucējumi un centrālās nervu sistēmas paralīze. Saindēšanās gadījumā ieteicams mākslīgi izraisīt vemšanu, lai varētu izvadīt indīgās auga daļas no organisma. Pēc tam veikt kuņģa skalošanu.

Pielietojums

Parastā biškrēsliņa ziedi satur ēterisko eļļu, kuras galvenā sastāvdaļa ir tujons (tanacetons), flavonoīdus, miecvielas, rūgtvielas, karotīnu, C vitamīnu, u.c. Parastā biškrēsliņa aktīvajām vielām piemīt antiseptiska un spazmolītiska iedarbība, bet tujonam - specifiska iedarbība pret velteniskajiem zarnu tārpiem. Tautas medicīnā biškrēsliņa ziedus lieto pret cērmēm, kuņģa un zarnu slimību, epilepsijas, histērijas, tūskas, galvassāpju, podagras un reimatisma ārstēšana.


 
 
 
 
  Bietes (parastās, galda) / Beta vulgaris L.  
 
Beta vulgaris L. / Bietes (parastās, galda)

Apraksts

Galda biešu savvaļas formu vēl tagad var sastapt no Vidusjūras līdz Melnās jūras piekrastei. Jau pāris tūkstošus gadu pirms mūsu ēras tās bija kļuvušas par kultūraugu, ko audzēja zemkopji gan senajā Babilonijā, gan Asīrijā un Persijā. Maz pamazām bietes izplatījās arābu zemēs, no turienes nonāca kā Afganistānā un Indijā, tā Grieķijā un Romas impērijā. Eiropā tās īpaši populāras kļuva 17. – 18. gadsimtā, taču tad kultivēja tikai galda un lopbarības bietes, visiem zināmās cukurbietes selekcionēja tikai 19. gadsimtā. Taču jau kopš vissenākajiem laikiem šo dārza augu lietoja ne tikai pārtikā, bet arī dziednieciskos nolūkos. Jau 2000 gadus pirms mūsu ēras asīrieši, babilonieši, persieši zināja bieti kā dārzeni un dziedniecības augu. Bietes kultivēšana sākās vēlāk, 1000 gadus pirms mūsu ēras. Vecākā rakstiskā liecība, kurā ir aprakstītas lapu bietes ir datēts ar 722-711 gadiem pirms mūsu ēras. Eiropā – 500 gadus pirms mūsu ēras uzturā izmantoja tikai biešu lapas, bet Āzijā šajā laikā vairāk cieņā bija saknes. Visos laikos daudzām pasaules tautām bietes bija ārstniecisks produkts. Hipokrāts ir norādījis par bietes izmantošanu dažādu saslimšanu dziedēšanā, pievienojot tās dažādu augu maisījumiem. Visi kosmetologi iesaka dzert biešu sulu lai saglabātu sejas ādas svaigumu. Šī bietes īpašība arī bija zināma jau ļoti sen. Tajos laikos un arī mūsdienās skaistules uzskata, ka biešu sula attīra organismu no šlakām un saglabā kaistu figūras formu, uzmundrina garastāvokli, pastiprina dzīvesprieku. 1747. gadā vācu ķīmiķis biešu sastāvā atklāja saharozi, kā rezultātā bietes sāka izmantot cukura iegūšanai. Tika izveidotas speciālas šķirnes, kuras saturēja palielinātu saharozes daudzumu un bija rentabli izmantot rūpnieciskos nolūkos. Kaut gan jāpiezīmē, ka krietni senāk turki jau mācēja vārīt no bietēm cukura sīrupu. Cukurbietes tika kultivētas jau Napoleona valdīšanas laikā. Bet šī cukura cena bija daudz augstāka par medus cenu. Tāpēc parastā tauta ilgu laiku uzturā cukuru neizmantoja, to pielietoja galvenokārt ārstnieciskos nolūkos. Bietes ir divgadīgs kultūraugs. Pirmajā gadā bietes saknenis izveido 0,4-0,9 kg masu un lapu rozeti. Ir baltās un sarkanās bietes. Baltajām bietēm piemīt lielākas dziednieciskās īpašības. Savvaļas bietes uzturā ir izmantotas jau ļoti sen. 2-1 tūkstošus gadus pirms mūsu ēras ir sākta kultivēt lapu šķirņu bietes Vidusjūras zemēs. Mūsu ēras sākumā sāka kultivēt sakņu šķirņu bietes. 16-17 gs. tika radītas galda un lopbarības šķirnes. 18 gs. no lopbarības šķirnēm tika izveidotas šķirnes kuras satur lielu cukura daudzumu.

Pielietojums

Biešu sulu ieteicams lietot tikai pirms ēšanas, jo ieņemta pēc ēšanas tā var pastiprināt rūgšanas procesus kuņģa – zarnu traktā. Lai biešu sula neizraisītu nepatīkamas sajūtas, to pirms lietošanas uz dažām stundām ievieto ledusskapī. Dzerot var atšķaidīt ar ūdeni. Svaigas bietes. Nevārītas rīvētas bietes ļoti efektīvi palīdz pret vairogdziedzera kaitēm, aterosklerozi, mazasinību. Vēlams pieradināt organismu pie šī produkta, sākumā lietojot pa tējkarotei pie salātiem vai vinegreta. Novārījums. 1 kg sarīvētas bietes, vāra 2 litros ūdens, līdz šķidrums sāk kļūt «biezs». Dzer pa 1/2 gl. 5 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto lai šķīdinātu žultsakmeņus. Sula. Sulu izmanto par palīglīdzekli, ārstējot kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūlu. Dzer pa 1/3 gl. 20 min pirms ēšanas 3 reizes dienā. Lietošanas kūre ilgst 10 dienas 2 – 3 reizes gadā. Sula. 3 ēdamk. svaigu biešu un kartupeļu sulu, nedaudz medus. Lieto pret bezmiegu, neirozēm, depresīviem garastāvokļiem un nervu kaitēm ik vakaru stundu pirms gulētiešanas. Sula. 1/4 gl. biešu sula, 1/4 gl. burkānu sula, 1/2 gl. ābolu sula un 1 ēdamk. seleriju sula. Šādu dzeramo lieto pusotru mēnesi jeb 6 nedēļas. Dos spēkus un piešķirs sejas ādai svaigumu rudens un ziemas tumšajā periodā. Sula. Vienādās devās biešu sula un kāpostu sula palielina darba spējas, samazina holesterīna daudzumu asinīs, neļauj attīstīties audzējiem. Par pēdējiem gan jāsaka, ka novērots – bremzēšana notiek tikai tik ilgi, kamēr lieto bietes. Sula. Vienādās daļās biešu, rutku un burkānu sulu un dzer pa 2 ēdamk. 3 reizes dienā pirms ēšanas. Lieto pie mazasinības, vielmaiņas traucējumiem, diabēta un spēku izsīkuma. Sula. Ir tautas medicīnas receptes, kas iesaka pilināt biešu sulu degunā pret iesnām – 5 – 7 reizes dienā. Etiķa uzlējums. Hroniska mandeļu iekaisuma vai angīnas gadījumā var sarīvēt bietes – piepildīt ar tām glāzi – un pārliet tās ar ēdamkaroti parastā galda etiķa, tad ļauj visam vairākas stundas pastāvēt (dažādos avotos minēts dažāds laiks – no 2 līdz pat 10 stundām). Nospiež šķidrumu un ar to skalo kaklu. Komprese. Ja satūkušas rokas vai kājas, tad sarīvē nomizotas bietes un kartupeļus un iegūto masu pieliek pie slimajām vietām, apliek ar celofānu, aptin ar kokvilnas vai frotē audumu un tā patur vismaz minūtes 20. Sejas maska. 1 svaigu kartupeļa sulu sajauc ar biešu sulu un kviešu miltiem, līdz iegūst biezam krējumam līdzīgu masu, ko biezā kārtā uztriepj uz sejas un pārklāj ar salveti, kas samitrināta biešu sulā. Masku tur 20 minūtes, tad nomazgā ar vēsu pienu, kam pielieta puse ūdens. Ieteicama ja āda lobās, ir apsaldēta vai iekaisusi. Biešu lapu aplikācijas. Vasarā pret galvas sāpēm var izmantot biešu lapas: tās labi saburza ar rokām un pieliek pie pieres – pēc minūtēm 15 nepatīkamās sajūtas galvā pāriet.


 
 
 
 
  Baltdadzis / Onopordon acanthium L // Cousinia bulgarica Koch.  
 
Onopordon acanthium L // Cousinia bulgarica Koch. / Baltdadzis

Apraksts

Baltdadzi (Onopordum acanthium) kailām rokām nepaņemsi, kaut gan ir darīts arī tā, kad, vākdams kādu mīkstu, maigu zāli, nejauši to ieraugi un žēl atstāt, bet cimdu līdzi nav. Baltdadzis ir divgadīgs augs, stipri līdzīgs usnei, tikai zaļāks, spēcīgāks, vairāk zarots un resnāku stumbru, kam turklāt ir 4 šķautnes ar adatām uz tām. Lapu galos arī atrodas adatiņas. Augs sasniedz 2 metru garumu, ziedi sakārtoti kurvītī, spilgti violetsarkani. Baltdadzis jāvāc tad, kad tas vēl nav pieaudzis un tikko sāk ziedēt, jo vēlāk augu stipri noēd gliemeži un dažādi taureņi salaiž savus bērnus uz tā lapām ganīties. Pašreiz sastopami augi jau ar pūkainām sēklu galotnēm un arī tādi, kas tikko sāk ziedēt.

Pielietojums

Eksperimentāli un klīniski dati liecina, ka baltdadža ārstnieciskās īpašības nosaka inulīns, saponīni un miecvielas, bet šīs īpašības ir īpatnējas. Baltdadža ekstrakts cilvēku tonizē un uzmundrina, pastiprina sirds spēku, paaugstina asinsspiedienu. Ir cilvēki, kuri gadiem ilgi cieš no pazemināta asinsspiediena, kas izpaužas ar nemotivētu noguruma sajūtu, galvas reiboni un redzes traucējumiem pie straujām kustībām, īpaši, kad pieceļas no guļus stāvokļa stāvus. Šis augs ir kā viņiem radīts. Turklāt augam ir arī spēcīga mikrobus nomācoša darbība, īpaši urīnceļu infekcijas un mazā iegurņa orgānu iekaisuma gadījumā. Baltdadzis ir viens no preparātiem, ko sekmīgi lieto audzēju gadījumā, kā arī profilaksei. Ņem 1 ēdamkaroti smalcinātu baltdadža lakstu, aplej ar glāzi vāroša ūdens un vāra uz lēnas uguns 2 – 3 minūtes, ļauj atdzist līdz 38 grādu temperatūrai, nokāš caur 2 – 3 marles kārtām, novārījumu iesūc 30 – 50 ml tilpuma klizmas baloniņā, ievada taisnajā zarnā un atstāj uzsūkties. Tādu procedūru izdara 2 reizes dienā 10 dienas. Tiešām labs līdzeklis gadījumiem, kad nekas vairs nepalīdz. Ņem 2 ēdamkarotes drogas, aplej ar puslitru vāroša ūdens un vāra 10 minūtes, ļauj atdzist, tad nokāš. Lieto pa glāzei 3 reizes dienā pirms ēšanas. Nav ieteicams lietot pie paaugstināta asinsspiediena, kaut gan, ja asinsspiediens ir paaugstināts nieru slimības dēļ, ārstēšana ar baltdadzi ir laba izvēle.


 
 
 
 
  Brūklene / Vaccinium vitis idaea L.  
 
Vaccinium vitis idaea L. / Brūklene

Apraksts

Brūklene (latīņu: Vaccinium vitis-idaea) - līdz 25 cm augsts, mūžzaļš ēriku dzimtas puskrūms ar ložņājošu sakneni un stāviem, zarainiem stumbriem. Lapas ādainas, eliptiskas, virspusē tumšzaļas, apakšpusē gaišzaļas ar sarkanbrūniem punktiņiem. Ziedi rožaini vai balti, sakopoti nokarenos ķekaros. Zied maijā, jūnijā. Auglis sarkana, sulīga oga, nogatavojas jūlija beigās, augustā. Savvaļā aug Eirāzijā (izņemot rietumdaļu) un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopama visā valsts teritorijā. Aug sausos priežu mežos, izcirtumos, purvos uz ciņiem. Pārtikas augs. Tiek ievāktas nogatavojušās ogas, kuras ēd svaigas vai gatavo ievārījumus. Brūklenes pievieno arī citu augļu ievārījumiem kā konservantu.

Pielietojums

Ārstniecības augs. Brūklenes drogas uzlējumu un novārījumu lieto caurejas, reimatisma, podagras ārstēšanai un kā diurētisku līdzekli nierakmeņu ārstēšanai. Tautas medicīnā brūklenes lapas lieto diabēta ārstēšanai. Tibetas tautas medicīnā brūklenes lapu novārījumu lieto gastrītu ārstēšanai.


 
 
 
 
  Bumbiere parastā / Pyrus communis L.  
 
Pyrus communis L. / Bumbiere parastā

Apraksts

Parastā bumbiere. Ziedēšanas laiks IV-V. Ziedu krāsa balta. Lapojuma krāsa zaļas. Ieteicama dzīvžogiem. Bumbieru, sevišķi saldo lielaugļu šķirņu augļi, ir bagāti ar cukuriem, organiskajām skābēm un minerālvielām, tajos ir arī vitamīni A, B, C, miecvielas u. c. Pats galvenais – tie ir garšīgi! Varbūt tāpēc tieši bumbieres aizvien drošāk iekaro paliekošu vietu Latvijas dārzos un sētās. Lai arī bumbieres ir samērā labi piemērojušās mērenās joslas klimatam un ir trešā ziemcietīgā kultūra (aiz ābelēm un skābajiem ķiršiem), mūsu ziemas nav prognozējamas, daudzkārt siltās mijas ar īpaši bargām. Bumbieres pieder pie rožu dzimtas (Rosaceae) bumbieru ģints (Pyrus). Latvijas teritorijā bumbieres nav augušas, tās ieviesušās no muižnieku dārziem. Latvijā galvenokārt izmanto parastās bumbieres ziemcietīgos liela auguma sēklaudžu potcelmus, kas pilnībā neatbilst intensīvas dārzkopības prasībām. Tiek pārbaudīti audzēšanai Latvijas apstākļos dažāda auguma klonaudžu potcelmi, taču šobrīd tirdzniecībā nav pieejami bumbieru pundurstādi.

Pielietojums

Bumbieru augļi ir bagāti ar cukuriem (līdz 12%), organiskajām skābēm, tajos ir arī A, B un C vitamīni u.c. Augļi – savelkoša, pretsāpju, antiseptiska, urīndzenoša, pretcaurejas darbība, ārstē vairogdziedzera slimības un novērš nogurumu.


 
 
 
 
  Baltais vītols / Salix alba L.  
 
Salix alba L. / Baltais vītols

Vītolu dzimta

Apraksts

Baltais vītols. Vītolu dzimta.Divmāju koks ar augstumu 5-18 m ar platzarainu kronu un tumšpelēku mizu. Lapas ir kārtēji, lineāri-lancetes, saasināti. Putekšņlapu spurdzes spilgti-dzelteni, sieviešu - zaļi. Auglis ir kaila kastīte. Zied aprīlī - maijā. Ir zināmas virs 100 atšķirīgu vītolu sugu. Aug upju ielejās, blakus dīķiem, ezeriem Eiropas Krievijas daļā, uz Kaukāza, Rietumu Sibīrijā un Vidējā Āzijā. Plaši kultivējams. Citas sugas: kārkls kaza [Salix caprea L], krievu vītols (kārkls grozs) [Salix viminalis L]. Mizu sagatavo priekšpavasarī; lapus - vasarā. Miza satur miecvielas (līdz 12%), flavonus, C vitamīnu.Ūdeņu uzlējums no vītolas atšķirīgas sugu mizas ir apveltīts ar pretdrudža, sviedrētāja, pretcērmju, sienošu, asins apturošu, antiseptisku, pretiekaisijuma, atsāpinošu un mierinošu darbību. Pie malārijas pielieto arī lapu uzlējumu.

Pielietojums

Novārījums: 1) samalcinātu vītolas mizu 250 gr. uz 10 l ūdens vāra 15 minūtes, atdzesina līdz + 37°C. Pielieto kāju vannu veidā līdz ceļiem pie tromboflebīta (procedūras ilgums - 30 minūtes, pēc tam uzvilk gumiju zeķes); 2) 2 ēd.k. samalcinātu vītolas mizu un 2 ēd.k. diždadža sakņu vāra 1 l ūdens, uzstāj 2 stundas, izkāš. Ar siltu novārījumu mazgā galvu 2 reizes nedēļā pie blaugznām, ādas niezes un matu izkrišanas. Uzlējums: 1 tējk. samalcinātu sausu vītolas mizu uz 400 ml ūdens vāra 15-20 minūtes, uzstāj 4 stundas, izkāš. Pieņem pie malārijas pa 100 ml 2-4 reizes dienā pirms ēšanas (līdz atklājumam un hinīna izplatīšanai vītolas miza tautas medicīnā bija vienīgais pieejamais pretmalārijas līdzeklis),kā arī pie asiņošanām, kuņģa un zarnu trakta katara, caurejas, locītavu reimatisma, podagras, galvassāpes un sejas sāpes uz nervu pamata. Pulveri no vītolas mizas pieņem pa 1 gr. 3 reizes dienā pirms ēšanas pie tām pašām saslimšanām, kā uzlējumu. Ar pulveri uzrauš asiņojošās brūces asiņošanu apstādinašanai. Pulveri tāpat ievelk nāsīs, lai pārstātu deguna asiņošanas. Pie iekaisuma procesiem uz ādas, čūlām un augoņiem pielieto smēri, kas ir sagatavojama no vītolas mizas pulvera un sviesta(1:5). Vidējā Āzijā cietušo pie saules sitiena apklāj ar vītolas lapam.


 
 
 
 
  Brūnvālīte ārstniecības / Sanguisorba officinalis L.  
 
Sanguisorba officinalis L. / Brūnvālīte ārstniecības

Apraksts

Brūnvālīte ārstniecības. Ierakstīta Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā. Daudzgadīgs, liels rožu dzimtas lakstaugs ar augstumu 40-120 cm. Stublājs stāvs, rievains, augšdaļā bagātīgi zaro. Lapas nepāra plūksnaini saliktas, sastāv no 7-17 kātainām lapiņām, kurām dažreiz ir pielapes. Stublāja apakšējās lapas kātainas, augšējās sēdošas. Lapiņas iegareni olveida (ga 2-4.5 cm, pl 1-2 cm), mala zobaina. Ziedi blīvā, ovālā vai cilindriskā galviņā gara ziedneša galā, brūni sarkani. Ziedu veido četrdaļīgs, strupi piltuvveida kauss ar smailām daivām. Vainaga nav. Putekšnīcas koši purpursarkanas. Auglis - sīku riekstiņu kopauglis. Zied no jūnija līdz septembrim. Izplatība. Eiropā un Ziemeļamerikas rietumdaļā diezgan plaši izplatīta suga. Skandināvijā kultūrbēglis. Reti gandrīz visā Latvijā, tomēr pārsvarā valsts dienvidrietumu daļā. Aug dažādās atklātās fitocenozēs: meža pļavās, krūmainās ganībās, grāvmalās, periodiski pārmitrā un minerālvielām bagātā augsnē. Valsts dienvidrietumu daļā kondominē meža pļavās. Sakneņus un saknes sagatavo vēlā rudenī. Sakneņi un saknes satur miecvielas, skābes, saponīnu, sterīnus, skābenes kalciju, cietinātāju, krāsojošu vielu, C vitamīnu, ēterisku eļļu. Lapos ir C vitamīns (līdz 0,92 mg%). Apveltīts ar spēcīgu baktericīdo, sienošo un pretsāpju  darbību, asins apturošs(dzemdes, kuņģa-zarnu, plaušu, hemoroidāli un citas asiņošanas); palēnina zarnu trakta gremošanu, pārtrauc krampjus, novājina un āpstāj iekaisuma procesus. Ir atzīmēta sakņu novārījuma spēcīga baktericīda darbība uz paratifozu un dizentērijas grupas mikrobiem. Sakņu  fitoncīdi nogalina tifozes grupu 15 min. laikā, bet dizentērijas grupu - pēc 5 minūtēm.

Pielietojums

Novārījums: 1) 1 ēdk. brūnvālītes sakņu un sakneņu uz 250 ml ūdens vāra 30 minūtes, uzstāj 2 stundas, izkāš. Pieņem pa 1 ēdk. 5 reizes dienā pirms ēšanas pie atšķirīgām asiņošanām, pārmērīgas menstruācijas,pie asiņa sakāpes galvā, pārmērīgas nervozas uzbudināmības, hipertonijas un īpaši pie dizentērijas, skalošanām mutes un kakla dobuma iekaisumiem un 10 min. sēdvannām pie hemoroīdiem;
2) 2 ēdk. brūnvālītes sakņu uz 1 l ūdens vāra 30 minūtes, uzstāj 2 stundas, izkāš. Pielieto skalošanai un mitru komprešu veidā pie iekaisuma procesiem uz ādas. Uzlējums: 3 tējk. brūnvālītes sausas zāles uz 500 ml auksta ūdens uzstāj 8 stundas, izkāš. Pieņem pa 50 ml 4 reizes dienā pirms ēšanas pie saslimšanām norādītām augstāk. Kompreses: 2-3 ēdk. brūnvālītes zāles applaucē ar vārītu ūdeni, samalcināt, iegriež marlē. Spilveni pieliek kā atsāpinošais līdzeklis pie sāpīgām vietām.


 
 
 
 
  Balanda ārstniecības / Chenopodium ambrosioides L Chenopodium anthelminticum L.  
 
Chenopodium ambrosioides L Chenopodium anthelminticum L. / Balanda ārstniecības

Apraksts

Ārstniecības balanda. Chenopodium ambrosioides L Chenopodium anthelminticum L. Viengadīgs augs  - līdz 1 metra augstumā. Jauni augi ir zilgani – zaļā krāsā, vecāki – gaiši zaļā krāsā. Zied jūlijā, augustā. Aktīvās vielas ir sapanīni, alkoloīdi, minerālvielas. Jaunās lapas un dzinumi ir bagāti ar olbaltumu, askorbīskābi (93,6%), rutīnu (113mg%), minerālsāļiem. Šis augs ir bagāts ar proteīnu.

Pielietojums

Ārstniecības balanda (pretcērmju). Par auga izmantošanu tautas medicīnā ir minēts pirmajā augu aprakstu grāmata vācu valodā, kas datējama ar 1485. gadu. Kā piemērs izmantošanā tur ir minēta auga lietderība pie apsaldējumu uztūkumu mazināšanas. Lieto augļus kopā ar mīkstajām galotnēm. No šā auga iegūst eļļu, kas ir efektīvs pretparazitārs līdzeklis. Eļļa iznīcina gan pieaugušos parazītus, gan to dažādās attīstības stadijas. Jaunās lapas vai kopā ar skābenēm izmanto zupu, biezeņu, mērču gatavošanai. Kaltētas balandas lapas pievieno miltiem, tādā veidā palielinot maizes uztura vērtību. Šāda maize arī labāk izcepas un ilgāk glabājas svaiga. No balandas sēklām pagatavo biezputru, kas pēc garšas un sātīguma līdzīga griķu biezputrai. Auga sastāvā esošie saponīni iedarbojas pie traucējumiem organisma vielu maiņas procesos. Tēja. 1 tējk. auga masa, ¼ litrs verdošs ūdens. Nostādina 10 min. lieto pa 1-2 tasītēm katru dienu.


 
 
 
 
  Bebrukārkliņš. / Solanum dulcamara L.  
 
Solanum dulcamara L. / Bebrukārkliņš.

Apraksts

Bebrukārkliņš (latīņu: Solanum dulcamara) - 0,3 - 1,5 m garš nakteņu dzimtas lakstaugs ar ložņājošu vai kāpelējošu, zarainu stumbru, kas pie pamata pārkoksnējas. Lapas pamīšus, ar kātu, lapas plātne vesela vai plūksnaini dalīta. Tās augšējā daļa lielāka, malējās mazākas, pa 1 vai 2 katrā pusē. Ziedi violeti, sakopoti pa 6 - 25 rituļos. Zied no maija līdz septembrim. Auglis sarkana, sulīga olveida oga. Augs izplatīts Eirāzijā un Ziemeļamerikā. Latvijā sastopams visā teritorijā. Aug mitrās vietās mežos, grāvjos, pie ūdenstilpnēm.

Pielietojums

Ārstniecības augs. Lieto ādas slimību, ādas ekzēmu, iekaisumu, bronhiālās astmas, saaukstēšanās slimību ārstēšanai. Homeopātijā drogu lieto gripas, klepus, nātrenes un reimatisma ārstēšanai.


 
 
 
 
  Meklējuma teksts  
   
 
 
     
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

Salvete pret apdegumiem Waterjel

13.10 €

WaterJel atvelk silti no apdeguma pavarda, noņem sāpi, atvēsina ādu un aizsargā (dezinficē)  ādu.
Mēs zinām, ka nenozīmīgs apdegums var atgadīties jebkādā laikā, tādēļ WaterJel vienmēr jābūt blakus.
Izmērs: 10x10 sm

Iepakojumā: 1 gab.

   

Mumijo paste 20g

10.00 €

Paste Shilajit „Mumio” (ATTĪRĪTA NEPĀLAS MUMIJO PASTA)

 uztura bagātinātājs

 Enerģijas avots

 Norādījums:  100 % attīrīts mumijo iegūts  no Nepālas kalnu dabīgiem minerālorganiskiem veidojumiem un satur vairāk kā 85 minerālvielas jonu formā. 

 Lietošana unieteicamādiennakts deva:  pieaugušajiem un bērniem no 14 g.v. pa 2 zirņa lieluma gabaliņiem 2 reizes dienā, no rīta un vakaros, pēc ēšanas.  Lietot līdz 2 mēnešiem.  Mumijo var sūkāt, vēlams lietot kopā ar pienu.  

 Sastāvs diennakts devā (4 zirņa lieluma gabaliņos): attīrīts mumijo (Asphaltum purificata) - 2 grami.

 Lietošanas ierobežojumi: komponentu individuāla nepanesība, grūtniecības un laktācijas periods. Pirms lietošanas konsultēties ar ārstu.

 Brīdinājums: Šis produkts nav zāles, bet izmantojams kā dabisks uztura bagātinātājs. Neizmantot uztura bagātinātāju kā pilnvērtīgu un sabalansētu uztura aizvietotāju. Nepārsniegt ieteicamo diennakts devu. Uzglabāt rūpīgi noslēgtu oriģinālajā iepakojumā, sausā, vēsā un no gaismas aizsargātā,  bērniem nepieejamā vietā. 

Ražotājs:    Gorkha Ayurved CO. (P) LTD. (A Nepalese-French Joint Venture), P.O.Box 3666,

                    Kathmandu, Nepal, pēc Gorkha Ayurved CO. (P) LTD. mārketinga kompānijas „Gorkha 

                    Exim Ltd” (Nepal, Kathmandu) pasūtījuma. 

Preces piegādātāja sniegto informāciju, kā arī informāciju, kura likās mums saistoša, lasiet mūsu blogā vai Facebook profilā.

 

 

Eriksona hipnoze    muguras problēmās    seksuāli traucējumi    anoreksija    bulīmija    attiecību problēmas    Ēšanas traucējumi    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    psiholoģiskā diagnostika    adatu terapija    Freids    homeopātisko preparātu    akupunktūrā    disku trūce    traumu    muguras    Homeopātija    palīdzēs Akupunktūra      Aleksejs Radčenko    disku trūce    galvassāpes    hipertonija    Aleksandrs Moškins    potes    spondiloze    galvassāpes    Akupunktūra    adatu terapija    Igors Šeļegovs    Akupunktūra palīdzēt   Ģimenes psihoterapija    Svetlana Laputjko    Eriksona hipnoze    seksuāli traucējumi    bērnu saslimšanas    anoreksija    bērnu neadekvāta uzvedība    bulīmija    Akupunktūra    attiecību problēmas    bailes    Adatterapija    adatu terapija    palīdzēs Akupunktūra    ārstnieciska masāža    Ēšanas traucējumi    starpskriemeļu trūce    osteohondroze    spondiloze    neiroze       migrēna   Aleksejs Radčenko    galvassāpes    ausu izdurstīšana    psiholoģiskā diagnostika    Freids    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    insulta ārstēšana    Akupunktūra    homeopātisko preparātu    akupunktūrā    miega traucējumi    adatu terapija   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта