Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


Ārstniecības augi
 
  AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ
 
  ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ
 
 
  Lavanda / Lavandula spica L // Lavandula vera DC  
 
Lavandula spica L // Lavandula vera DC / Lavanda

Apraksts

Lavanda pazīstama jau sen. Tā ir puskrūms, no kura lapām un ziediem iegūst lavandas eļļu. Lapas un ziedi tiek izmantoti arī par garšvielu. Ziedos ir 3% ēteriskās eļļas, 12% miecvielu, rūgtvielas un sveķi. Lavandas, par kuru sistemātisko izkārtojumu un nosaukumiem zinātnieki joprojām domā dažādi, arī pieder pie Vidusjūras reģiona augiem. Latvijā tās audzē dārzos par krāšņumaugiem un garšaugiem. Tās ir arī nektāraugi. Lavandas ir daudzgadīgi, sausumizturīgi puskrūmi. Tiem ir pretēji sakārtotas, pelēkzaļas, lancetiskas lapas ar ieritinātu malu. Ziedi divlūpaini, zili vai violetzili, sakopoti neīstos mieturos, kas savukārt veido skraju vārpu ziedneša galā. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis ir četru riekstiņu skaldauglis. Drogai vāc lavandu ziedus pilnziedā, nogriežot ziednešus ar ziediem.  Rūpnieciskai ēteriskās eļļas ieguvei izmanto svaigus ziedus. Lavandas ziedu ķīmiskais sastāvs ir bagāts – ēteriskā eļļa, flavonoīdi, kumarīni, miecvielas. Savu īpašību dēļ lavanda plaši tiek izmantota farmaceitiskajā un parfimērijas rūpniecībā, taču asās garšas dēļ kulinārijā to lieto reti. Lavanda ir populāra garšviela spāņu, franču un itāliešu virtuvē. To pievieno mērcēm, zupām un “zaļajam” sviestam.

Pielietojums

 Lavandai piemīt urīndzenoša un spazmolītiska iedarbība. Tautas medicīnā lavandas eļļas spirta tinktūru lieto pret migrēnu, sirdsklauvēm. Lavandas ziedu uzlējumu – vienu ēdamkaroti drogas aplej ar divām glāzēm verdoša ūdens, ļauj 20 min ievilkties, nokāš, pagatavojumu izdzer pa malkam dienas laikā – lieto par nomierinošu līdzekli, pret neirozi, sirdsklauvēm, bezmiegu.  Lavandas eļļa veicina ādas atjaunošanos. Lavandas ziedus, lapas, lakstus un ēterisko eļļu izmanto par piedevu ārstnieciskām peldēm, lai mazinātu neiralģiskas vai reimatiskas sāpes. Lavandas ziedus pievieno dažādiem smaržīgiem augu drogu maisījumiem, ko lieto telpu gaisa aromatizēšanai, tos mēdz izmantot spilvenos pret pārpūli, bezmiegu.


 
 
 
 
  Lini / Linum catharticum L.  
 
Linum catharticum L. / Lini

Apraksts

Dziesmās un dzejas rindās apdziedātie linu zilie ziedi - it kā tikai tajos slēptos visa linu burvība un skaistums. Patiesībā ne mazāk daiļas rindas varētu veltīt arī linu sēkliņām un no tām iegūstamajai eļļai. Kas gan ir šis brīnumainais augs, kuru īstenībā mūsu senči jau pazīst kopš senseniem laikiem un kurš bija tik nepelnīti aizmirsts. Katrai nācijai ir savi īpaši līdzekļi, lai pāragri nenovecotu, lai nesaslimtu ar sirds slimībām vai vēzi. Japāņiem tās ir jūras aļģes, ķīniešiem - rīss, afrikāņiem -papaija un ananass, skandināviem - dziļūdens zivis, frančiem - sarkanvīns. Arī latviešiem ir savs brīnumlīdzeklis un tie ir lini. Lini zied jūnijā, jūlijā. Sēklas nogatavojas augustā, septembrī. Sējas lina izcelsme nav precīzi zināma. Uzskata, ka tas varējis veidoties no Vidusjūras reģionā savvaļā augošā šaurlapu lina (L. angustifolium). Iespējams, sugas attīstība notika divos virzienos, ko noteica ģeogrāfiski apstākļi. Tā pašās senākās pirmsējumu vietās Turcijā, Ēģiptē, Alžīrijā, Tunisijā, Spānijā, Itālijā un Grieķijā radās auduma gatavošanai derīgais garšķiedras lins; Dienvidrietumu Āzijā, arī Vidusāzijas valstīs, Afganistānā un Indijā – eļļas lins. 9000 gadus senā vēsturē, Indijā tika izgatavots pirmais linu audums. 4-5 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras lins bija labi pazīstams Mezopotāmijas, Assīrijas, Ēģiptes tautām. Linu uzskatīja par senēģiptiešu auglības dievietes Izīdas augu. Latvijā linu sēklas atrodamas jau agrā dzelzs laikmeta izrakumos Kivtu apmetnē. Lini audzēti jau agrāk. Idra (judra, ņidra), sējas - Camelina sativa. Idra ir senākais eļļas augs Austrumeiropā, Viduseiropā un arī Latvijā. Latvijā senākā idras sēkla atrasta Ķivutkalnā un attiecināma uz senāko dzelzs laikmetu. Latvijā idru kā kultūraugu audzēja līdz vēlajam dzelzs laikmetam, lai gan jau šajā laikā un vēlāk idra kļuva par linu tīrumu nezāli. Sevišķi daudz idras zaraino stublāju atrasts Āraišu ezerpilī, kur tie izmantoti kā guļbūvju celtņu pakojums. Mūsu dienās linus kultivē gandrīz visās valstīs. Eiropai raksturīgie klimatiskie un augsnes apstākļi ir piemērotāki garšķiedras lina audzēšanai. Tā sējumu platība pasaulē aizņem apmēram 2 mlj ha, eļļas lina – 3 – 4 reizes vairāk.

Pielietojums

Tibetas medicīnā izmanto ziedus un sēklas. Tibetas medicīnā izmanto arī virszemes daļu, sēklas ir atkrēpošanas līdzeklis; lieto pret neirastēniju, oligūriju. Sējas lina svaigu virszemes daļu izmanto homeopātijā zāļu drudža un urīnpūšļa iekaisuma ārstēšanai. Pļavas liniņa virszemes daļas esenci izmanto homeopātijā bronhīta, caurejas, hemoroīdu, amenorejas ārstēšanai. Bulgārijā tā lapu uzlējumu un pulveri izmanto par caurejas līdzekli, bet citviet lakstu uzlējumu, novārījumu, pulveri – par caurejas, diurētisku, prettārpu līdzekli, pretiekaisuma līdzekli podagras, ascīta, nieŗakmeņu slimības gadījumā. Pļavas liniņš ir vienīgā Latvijā savvaļā sausās un mitrās pļavās un norās augošā linu ģints suga. Virszemes daļā konstatēti cianogēniskie glikozīdi, podofilotoksīna grupas lignāni, ogļhidrāti un tiem radniecīgi savienojumi (linīns), ēteriskā eļļa, pigmenti, bet sēklās – 25,6% tauku eļļas.


 
 
 
 
  Liepa parastā / Tilia cordata Mill.  
 
Tilia cordata Mill. / Liepa parastā

Apraksts

Parastā liepa (latīņu: tilia cordata) ir līdz 30 m augsts liepu dzimtas koks ar plašu vainagu. Jauniem kokiem miza gluda, vēlāk rievaina. Jaunie dzinumi sarkanīgi vai olīvzaļi. Lapas vienkāršas, ar kātu un vairāk vai mazāk asimetrisku sirdsveida pamatu. Lapu apakšpuse zilganzaļa, dzīslojumu stūros rūsganu matiņu pušķi. Ziedi bāldzelteni, dihāzijas pa 5 - 11 , smaržīgi. Ziedkopas seglapa parasti nesniedzas līdz ass pamatam. Zied jūnijā, jūlijā. Parastā liepa aug mežos, upju krastos, uz ezeru salām. To audzē arī ceļmalās un apdzīvoto vietu tuvumā. Labs nektāraugs.

Pielietojums

No žāvētiem liepu ziediem gatavo uzlējumus, tējas. Lieto kā sviedrējošu līdzekli augšējo elpošanas ceļu iekaisumu un saaukstēšanās ārstēšanai.


 
 
 
 
  Lapegļu piepe / Fomes laricis Murr. // Polyperus officinalis Fiest. Fomitopsis officinalis (Will.) Bond.  
 
Fomes laricis Murr. // Polyperus officinalis Fiest. Fomitopsis officinalis (Will.) Bond. / Lapegļu piepe

Apraksts

Sēne . Parazitē uz lapegļu stobriem, ciedru priedes, dažreiz äš. skujotu. Augļķermenis ir daudzgadējs, ar vecumu gandrīz cilindrisks, masīvs, garumā līdz 60 cm un platumam līdz 20 cm, ar balta vai dzeltenīgas audumu.

Pielietojums

Sēņu izmantošana ārstnieciskos nolūkos zināma jau sen. Satur agaricina skābi. Agrāk tika pielietota kā caurejas zāles, dažreiz kā putas. Ir aprakstītas lapegļu piepes ārstnieciskās īpašības, it sevišķi kuņģa un zarnu slimības gadījumos.


 
 
 
 
  Laminārija cukura (jūra kāposts) / Laminaria saccharina Lam.  
 
Laminaria saccharina Lam. / Laminārija cukura (jūra kāposts)

Apraksts

Laminārija cukura (jūra kāposts). Lielas tumši brūnas aļģes garumā līdz 13 m, ar tumši iezaļgani-brūnu, mīkstu,lapveida slāni un kātiņu no apakšdaļās. Aug jūrā gar piekrastēm uz dziļuma 2-20 m, bieži izveidojot biezokņi. Lielos daudzumos sastopams Baltās un Melnās jūrās un Klusa okeāna piekrastes. Citas sugas: laminārija Japāna [Laminaria japonica Aresch.], [Laminaria digidada (Huds.) L]. Sagatavo lapveida slāņus vasarā un rudenī. Satur jodu (līdz 3%) jodīda savienojuma veidā, laminarīnu (līdz 21%), mannītu (līdz 21%), recekļvielu algīnu, algīnu skābi (līdz 25%), fruktozi, olbaltumvielas (līdz 9%),taukainas eļļas, tumši brūnu pigmentu fikoksantīnu, kas maskē hlorofilu, pelnvielas (aptuveni 14%), broma sālu, arsēna miņu un A, B1, B2, B12, C un D vitamīnus. Uzlabo kopēju vielmaiņu, regulē kuņģa un zarnu trakta darbību un apveltīts ar vieglu caurejas darbību. 

Pielietojums

Pulveris: 1 tējk.jūru kapostu samalcīnato pulverī, uz 50 ml auksta vārīta ūdens pieņem 2-3 reizes dienā pirms ešanas pie mazasinības, hroniskiem aizcietējumiem un citām kuņģu saslimšanām, brīdinājumam un aterosklerozes ārstēšanai. Jūru kāpostu skaita par labu diētisku produktu, kas atbalsta možumu un veselību. No viņas taisa zupas, biezeni un konservus.


 
 
 
 
  Lazda / Corylus avellana L.  
 
Corylus avellana L. / Lazda

Apraksts

Lazda ir pirmais pavasara vēstnesis, tā zied no pašas saknītes sīkiem, gandrīz nepamanāmiem sarkaniem ziediņiem - pirmajiem aukstajā un pelēkajā mežā. Agri, agri, pieticīgi. Toties vēlāk, kad saulīte sāk sildīt spurdzes, pieputina mežu ar zeltainiem putekšņu mākoņiem. Lazdas ir vasarzaļi krūmi, retāk koki. Ģintī ir ap 20 sugu, Latvijā savvaļā sastopama viena suga - parastā lazda (Corylus avellana). Pēc nostāstiem lazdu no Mazāzijas uz Eiropu atveduši senie romieši. No tā arī senais nosaukums Pontijas rieksts - Nux Pontica. Lazdu ģints pārstāves plaši sastopamas gan Eiropā, gan Ķīnā, Japānā, Irānā, Ziemeļamerikā Atlantijas piekrastē, kalnos var augt pat 2000 metrus virs jūras līmeņa. Latvijā lazdām "patīk ieviesties" auglīgās, kaļķainās augsnēs. Var būt gan atsevišķi krūmi, gan dažāda lieluma audzes pamežā, īpaši bagātīgi upju gravās un krastos. Lazdas dabā pavairojas veģetatīvi - ar sakņu un celmu atvasēm. Ātri ieviešas izcirtumos, degumos, gravās, mežmalās, taču aug samērā lēni. Jaunie krūmi sāk ražot pēc 5-10 gadiem. Lazdas mūža ilgums ir 60-80 gadi.    Ļoti aukstās ziemās ar ilgstošu salu var izsalt. Lazdas zied martā, aprīlī, rieksti nogatavojas septembrī, oktobrī. Raža ir katru gadu, taču īpaša ik pēc 3-4 gadiem.

Pielietojums

  Īrijā vēl tagad tic, ka kabatās nēsāti lazdu rieksti novērš reimatismu. Lazda ir ķeltu svētais koks. Teikas vēsta, ka ar tās rīkstēm no salas padzītas čūskas. Lazda zied gavēnī - cietajā mēnesī. Latviešu tautas ticējumos ieteikts - tautās vai tumšā naktī ejot, ņem līdzi lazdas zaru vai nūju. Lai justos drošāk, var skaitīt šādus vārdus: "Lazda netura blēņu, nevēl ļauna, pat velna nebēdā!"   Latviešu tautas ticējumos norādīta sakarība: "Kad lazdām daudz riekstu, to gadu dzims daudz bērnu." Neiesaka apēst riekstu jumi ar diviem kodoliem - tas nozīmē apēst savu nelaimi. Šādu riekstu drīkstēja glabāt tikai zintnieki. Jumis kā augļa dubultnieks simbolizēja auglību, tomēr iepriekš minētajā ticējumā saglabājušies vēl senāki pasaules uzskati. Dvīņu piedzimšana, augļu vai riekstu Jumis bija atkāpe no dabas noliktās kārtības. Tas tika uzskatīts par kaut ko nedabisku un tāpēc iznīcināmu.  Lazdu rieksti ir vērtīgs uzturlīdzeklis, bagāti ar minerālvielām, B un E grupas vitamīniem, taukvielām 58-71%, ogļhidrātiem un celulozi. Lai gan modernās medicīnas speciālisti lazdas dziednieciskās spējas īpaši nevērtē, tautas medicīnā no seniem laikiem plaši lieto gan riekstus, gan lazdas mizu, saknes un lapas, arī ziedputekšņus, sajauktus ar medu. Glāzē ūdens iemaisīti samalti rieksti - "riekstu piens" vai riekstu krējums" ārstē plaušu slimības, drudzi, spēcina organismu. Riekstu kodoli bez brūnās miziņas kopā ar medu ieteikti kā uzturlīdzeklis mazasinīgajiem, ārstē reimatismu.


 
 
 
 
  Lapegle eiropas. / Larix decidua Mill. // Pinus larix L. // Larix europaea Lam.  
 
Larix decidua Mill. // Pinus larix L. // Larix europaea Lam. / Lapegle eiropas.

Priedes dzimta.

Apraksts

Lapegle eiropas. Priedes dzimta. Koks ar augstumu 25-30 m, ar konusveida vai nepareizu kronu. Miza pelēkbrūna. Lapas uz īsām vasam, nevienlīdzīga garuma, salikti šķipsnās pa 30-40 (retāk -pa 60). Vārpas ir apaļīgi-olveidi, vēlāk - cilindriskie, dzelteni. Jauni čiekuri purpura, nobriedušie - tumši brūni. Čiekuri atklājas tikai priekšpavasarī. Sēklas ovālas, ar tievu olveida-pusapaļu spārnu. Aug augšējā mežu Alpu joslā. Krievijā kultivējams kā darza,parka koks. Skuju sagatavo pavasarī. Skuja satur ēterisku eļļu (0,22%), kura attiecībā 1:5 izšķīst spirtā. Darva satur ēterisku eļļu (15%), tā izšķīst spirtā attiecībā 1:6 (ar nelielu apduļķojumu).

Pielietojums

Uzlējums: 1) 100 gr. svaigu lapegles skuju uz 500 ml 96% spirta uzstāj 20 dienas, izkāš. Pieņem pa 20 lāsēm, izšķīdināto 100 ml ūdeni, 2-3 reizes dienā pie neatlaidīga klepus ar stīgru slapjumu; 2) 100 gr. lapegles darvas uz 600 ml spirta uzstāj 20 dienas, izkāš. Pieņem pa 10 lāsēm, izšķīdināto 100 ml ūdeni, 2-3 reizes dienā pie neatlaidīga klepus ar stīgru slapjumu, kā arī pretcērmju līdzeklis.Uzlējumu izšķīdinā ar ūdeni (1:1) pie saaukstēšanas slimībam un smērēšanai pie neiralģijas. No lapegles darvas izdara smēres un plāksteri ārējam pielietojumam.


 
 
 
 
  Lupstājs / Levisticum officinale Koch.  
 
Levisticum officinale Koch. / Lupstājs

Apraksts

Lupstājs ir lakstaugs (1–2 m augsts) ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem, ko izmanto par garšaugu vai ārstniecības līdzekli. Lupstāja zaļumi ir laba garšviela buljoniem un zupām, salātiem, gaļas, zivju un dārzeņu ēdieniem. Lupstāju zaļumus un saknes var sagatavot ziemai: izžāvēt vai konservēt (200 g sāls uz 1 kg lapu).

Pielietojums

Kopš seniem laikiem lupstāju uzskatīja par mīlas zāli un gatavoja no tā dzērienu iecerētā pieburšanai. Tomēr lupstājs tika uzskatīts par vērtīgu augu ne tikai šīs īpašības dēļ vien. Tam piemīt arī dziednieciskas spējas. Kam lupstājs patīk, tam viņš attīra organismu un nostiprina veselību, iedvesmo un atvaira grūtsirdību, piesaista pretējā dzimuma simpātijas, dziedina brūces un veicina matu augšanu. Tautas medicīnā lupstāja saknes, sēklas un lapas lieto pret migrēnu, reimatismu, podagru un neirozēm. Sakņu novārījumi un uzlējumi uzlabo sirds, kuņģa un zarnu trakta darbību. Tos izmanto kā urīndzenošu un žulti dzenošu līdzekli, strutainu brūču dziedēšanai, pigmenta plankumu likvidēšanai uz ādas, matu stiprināšanai. Lupstājs ir ne tikai ārstniecisks, bet arī ēdams augs, kurā ir daudz ēterisko eļļu, vitamīnu, minerālvielu.


 
 
 
 
  Lakači ārstniecības (plaušu zāle) / Pulmonaria officinalis L  
 
Pulmonaria officinalis L / Lakači ārstniecības (plaušu zāle)

Apraksts

Lakači ārstniecības (plaušu zāle). Pulmonaria officinalis L. Daudzgadīgs lakstaugs ar augstumu 10-40 cm, ar taisnu, ribainu stublāju. Saknenis ir tievs, līčains, tumšbrūns, ar daudzām garām pavedienveida piesaknēm. Lapas olveida-lancetes, saasināti, grumbuļaini; apakšēji - uz gariem kātiņiem,lielie, sirdsveida-olveidi, rodas pēc ziedēšanas. Ziedi ir sīkie uz garām kājiņām, sākumā purpura krasā, bet pēc tam violeti-zilā, pie stublāju galotnēm salikti ziedkopu-cirtās. Auglis ir sīks, gludens, spīdošs rieksts. Zied maijā. Aug pa mežu mežmalēm, krūmājos Eiropas Krievijas daļā un uz Kaukāza. Zāli sagatavo ziedēšanas laikā. Satur gļotainas vielas, alantoīnu, vasku, fitosterolu, flobafēnu, miecvielas(līdz 10%), saponīnu, karotīnu, C vitamīnu, rutīnu, nozīmīgu daudzumu minerālvielu un polifenolu, kuru starpā šķīdīgi (aptuveni 1%) un nešķīstoši (aptuveni 4%) silikāti, liels mikroelementu komplekss (īpaši mangāna). Regulē iekšējas sekrēcijas dažu dziedzeru darbību, pastiprina asinsrades procesu (pateicoties mikroelementu kompleksa saturam). Apveltīts ar asins apturošu, atkraukājošu, vieglu sienošu, diurētisku, pretiekaisuma, antiseptisku un brūču dziedošu darbību.

Pielietojums

Uzlējums: 2 ēdk. lakaču zāles uz 500 ml vārīta ūdens uzstāj 2 stundas, izkāš. Pieņem pa 100 ml 4-5 reizi dienā pie klepus, elpošanas institūciju slimībām, piesmakušam balss, tuberkulozes bērniem, caurejas un citām kuņģa zarnu trakta slimībām, pie nieru iekaisuma, akmeņiem urīnpūslī, sievietes slimībām, diatēzes, asiņošanām un hemoroīdiem. Ar spēcīgu uzlējumu skalo brūces. Samalcinātus lakaču lapus pieliek pie strutainām brūcēm to sadzīšanai. Lakačiem ir maigi garšīgi zaļumi un tos var lietot ēdienā (piemēram, pavasarīgiem vitamīnu salātiem).


 
 
 
 
  Meklējuma teksts  
   
 
 
     
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

Maska pret apdegumiem WaterJel 30x40

53.60 €

WaterJel For Facial Burns  - unikāla maska, kas ir radīta speciāli, ir piemērota gan pieaugušajiem gan bērniem.
Pietiekami labi aizsargā visu seju, ausis, kaklu. Ir atveres degunam, mutei un acīm.
Derīguma termiņš: 5 gadus no datuma izgatavošanas.
30x40,  Iepakojumā: 1gab.

   

SAMAHAN tēja

9.70 €

Samahan šķīstošā tēja. Pretsaaukstēšanās tēja, dabīgs fitoprepāts, kuru lieto, sajūtot pirmos slimības simptomus,
Lietošana: pie pirmajām slimības pazīmēm 1-2 paciņas tējas izšķīdina tasē karsta ūdens, lieto 3-4 reizes dienā neatkarīgi no ēdienreizes, var pievienot pienu. Iesaka bērniem vecakiem par 3 gadiem.
Sastāvs:
Adathoda vasica Nees. (Adathoda) - pretklepus, ķermeņa temperatūru pazeminoša, imunitāti stimulējoša iedarbība.
Alpinia galangal (Java galangal) - ārstē bronhiālus iekaisumus, antibakteriāla iedarbība.
Carum copticum (Ajowan) - antibakteriāla un spazmolītiska iedarbība.
Coriandrum sativum (Coriander) - vielmaiņu veicinoša, pretreimatiska, bronholītiska, antibakteriāla iedarbība.
Coscinium fenestratum- antibakteriāla iedarbība.
Cuminum cyminum (Cumin)- pretvīrusu, antibakteriāla, spazmolītiska, pretsēnīšu iedarbība.
Evolvulus alsinoides – ķermeņa temperatūru pazeminoša, elpošanu stimulējoša, nomierinoša un miegu veicinoša iedarbība.
Glycyrrhiza glabra (Liquorice) - antimikrobiāla, pretvīrusu, pretalerģiska, drudzi samazinoša, atklepošanos stimulējoša, imunitati paaugstinoša iedarbība.
Hedyotis herbaceae – drudzi samazinoša, aknas aizsargajoša iedarbība.
Piper longum (Long pepper) - atkrēpošanu veicinoša, imunitāti paaugstinoša, aknas aizsargājoša iedarbība.
Piper nigrum (Black pepper) - ķermeņa temperatūru pazeminoša, atkrepošanu veicinoša, nervu sistēmu nomierinoša, aknas aizsargājoša, gremošanas procesus uzlabojoša iedarbība.
Premna herbaceae - antibakteriāla, drudzi pazeminoša, ķermeņa temperatūru samazinoša iedarbība.
Solanum xanthocarpum – samazina klepu, drudzi un sāpes locītavās; bronholītiska iedarbība.
Zingiber officinale (Ginger) ingvers - palīdz pret sausu,mokošu klepu, atvieglo gļotu izdalīšanos, noņem kairinājumu kaklā, neitralizē toksīnus organismā, pastiprina imunitāti, antioksidants.
Tējas paciņā 25 tējas maisiņi.
PRODUCT OF SRI LANKA

 

muguras problēmās    disku trūce    traumu    Eriksona hipnoze    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    Akupunktūra    Homeopātija    adatu terapija    palīdzēs Akupunktūra    galvassāpes    hipertonija    seksuāli traucējumi    anoreksija    potes    bērnu saslimšanas    bērnu neadekvāta uzvedība    bailes      Aleksejs Radčenko    Aleksandrs Moškins    Adatterapija    bulīmija    attiecību problēmas    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    ārstnieciska masāža    Ēšanas traucējumi    Akupunktūra    psiholoģiskā diagnostika    starpskriemeļu trūce    osteohondroze    spondiloze    neiroze    adatu terapija    Freids    homeopātisko preparātu    palīdzēs Akupunktūra       migrēna   Aleksejs Radčenko    galvassāpes    Aleksandrs Moškins    akupunktūrā    ausu izdurstīšana    insulta ārstēšana    miega traucējumi    muguras    menstruāla cikla traucējumi    Jogs    disku trūce    novājēt    vielmaiņu normalizācija    Igors Šeļegovs    spondiloze    galvassāpes    Akupunktūra    Svetlana Laputjko    svara pazemināšana    Akupunktūra    adatu terapija    diēta    vesels uzturs    adatu terapija    depresija    Akupunktūra palīdzēt    Akupunktūra    palīdzēs Akupunktūra    adatu terapija   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта