Akupunktūra
Akupunktūras ārsts Aleksejs Radčenko
Homeopātija
Ārste homeopāte Svetlana Laputjko
Psihoterapija
Psihoterapeits Aleksandrs Moškins
Atmest smēķēšanu
Caurdurt ausis
  Veselības centrs ROS Centra speciālisti Pakalpojumu cenrādis Kur atrodas ROS   lv ru en  
DiagnostikaĀrstēšanaBemer-terapija


ROS ROS
reklāma saitā                            


Ārstniecības augi
 
  AĀBCČDEĒFGĢHIĪJKĶLĻMNŅOPRSŠTUŪVZŽ
 
  ABCDEFGHIJKLMNOPQRSTUVWXYZ
 
 
  Sausziede viengadīga / Xeranthemum annum L.  
 
Xeranthemum annum L. / Sausziede viengadīga

Kurvjziežu dzimta

Apraksts

Sausziede viengadīga. Kurvjziežu dzimta. Viengadīgs lakstaugs ar augstumu 10-30 cm, ar taisnu stublāju,zarainu no apakšas. Lapas lineāri-lancetes, saasinātas. Ziedu groziņi ir vienkārtēji, sausi, rozi-violeta krasā. Auglis ir -zīdaina sēkla. Zied jūnijā - augustā. Aug uz stepēs nogāzēm, uz smilšainas un mālainas augsnes Eiropas daļas dienvidu un dienvidrietumu rajonos un uz Kaukāza. Dažbrīd kultivējams dārzos kā košumaugs. Zāli sagatavo ziedēšanas laikā. Ķīmisks sastāvs ir maz izpētīts. Zināms tikai, ka augs satur flavonus.

Pielietojums

Uzlējums: 2 tējk. sausas sausziedes zāles uz 250 ml vārīta ūdens uzstāj 2-3 stundas, izkāš. Pieņem pēc 1 g.kr. 3-4 reizes dienā pie sirds saslimšanām, nervozām slimībām, kuņģu sulas pazeminātā skābuma un holecistīta. Pielieto skalošanām pie zobu sāpem. Pagātnē uzlējumu izmantoja pie traku dzīvnieku kodieniem.


 
 
 
 
  Skābais ķirsis / Cerasus vulgaris Mill.  
 
Cerasus vulgaris Mill. / Skābais ķirsis

Apraksts

Skābais ķirsis (Cerasus vulgaris) kā suga savvaļā nav sastopams. Tas cēlies, krustojoties stepes ķirsim Cerasus fruticosa ar saldo ķirsi (Cerasus avium L.). Visdrīzāk notikusi šo sugu nejauša krustošanās vietās, kur sugu savvaļas areāli saskaras. Vispirms tie izplatījās Dienvideiropā. Arī Kijevas Krievzemē tie jau bija pazīstami un no turienes tālāk izplatījās pa visu tagadējās Krievijas Eiropas daļu, izņemot ziemeļu apgabalus. Latvijā tie visdrīzāk ienāca gan no Rietumeiropas, gan no Krievijas un mūsu teritorijā tiek audzēti vismaz 300 gadu. Visilgāk no vietējām šķirnēm pazīstamas ‘Latvijas Augstais’ un ‘Daugmales Stikla ķirsis’. Šāda tipa ķirši aug arī mūsu kaimiņvalstīs, protams, tiem ir vietējie nosaukumi.

Pielietojums

Skābais ķirsis satur botāniskas izcelsmes sastāvdaļu, ko sauc par fenoliem un kuram piemīt pretiekaisuma un antioksidanta iedarbība. Tajā ir arī augsts melatonīna saturs un tas palīdz uzlabot ķermeņa dabīgo diennakts ritma un miega procesu. Ķirši satur maz kaloriju, maz tauku, taču tajos ir daudz ūdens. Pētījumi liecina, ka ķiršiem var būt ļoti labvēlīga ietekme cīņā pret dažu veidu vēzi. Tie satur noteiktu daudzumu antioksidantu, kas palīdz uzveikt brīvos radikāļus. Zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka skābie ķirši satur nozīmīgu daudzumu melatonīna – hormona. To atzīst par būtisku vielu, kas aizkavē organisma novecošanos un palīdz arī tad, ja nomoka bezmiegs. Ķiršiem piemīt daudzas ārstnieciskas īpašības – tos lieto, ja raksturīgi elpošanas ceļu iekaisumi, nervu slimības, podagra, caureja, kuņģa čūla, aptaukošanās, mazasinība, impotence. Ogas tīra asinis, palīdz pret krūšu slimībām. Ogas var ēst ar pienu, lai ārstētu iekaisušas locītavas. Saberztas ķiršu lapas lieto, ja ir ādas iekaisumi. No ķiršiem gatavo kompotu, spiež sulu, vāra ievārījumu. Tos iesaka, ja ir mazasinība, drudzis.


 
 
 
 
  Sīpols. / Allium cera L.  
 
Allium cera L. / Sīpols.

Apraksts

Sīpols ir īsvasa ar ļoti īsiem posmiem. Pats stumbrs veido konusveida pamatni, no kuras izaug piesaknes. Savukārt sīpola zvīņas ir pārveidojušās lapas, kuru žāklēs ir pumpuri. Tipiski sīpoli ir liliju dzimtas augiem – sīpoliem, lilijām. Šis dārzenis ir pazīstams jau vairākus gadu tūkstošus. Senajā Ēģiptē sīpolus izmantoja arī reliģiskos rituālos. Dārza sīpols ir viens no plašāk audzētajiem garšaugiem Latvijā. Tiek izmantota gan tā pazemes daļa, ko arī sauc par sīpolu (stipri sarucis stumbrs ar sulīgām zvīņlapām), gan arī virszemes daļas – loki. Raksturīgo smaržu sīpoliem piešķir ēteriskās eļļas, kurām ir ārstnieciska un antibakteriāla iedarbība. Turklāt sīpolos ir olbaltumi (3%), ogļhidrāti, kalcijs, dzelzs, kālijs, nātrijs, magnijs, sērs un pektīnvielas. Sīpoliem raksturīgie aldehīdi izraisa tik spēcīgu asaru veidošanos, kādu nerada neviens cits garšaugs. Sīpolos ir C vitamīns un B grupas vitamīni. Kulinārijā sīpolus lieto ļoti plaši – gan ikdienā ēdienu pagatavošanā, gan dārzeņu konservēšanā, marinēšanā un skābēšanā. Sīpolus pievieno visdažādākajiem salātiem, gaļas un zivju ēdieniem, zupām.

Pielietojums

Sīpoli ir ļoti veselīgi, un to izmantošanas iespējas plašas. Tie stimulē gremošanas sulu un urīna izdalīšanos. Sīpolos esošajām vielām – fitoncīdiem piemīt baktericīda iedarbība. Tās labvēlīgi ietekmē mutes un zarnu gļotādu. Sīpoli tiek lietoti arī par prettārpu līdzekli. Mērenība sīpolu lietošanā būtu jāievēro aknu slimniekiem. Medicīnā izmanto no sīpoliem iegūtos preparātus.


 
 
 
 
  Smiltsērkškis / Hippophae rhamnoides L.  
 
Hippophae rhamnoides L. / Smiltsērkškis

Apraksts

Jau mūsu ēras 618.-907. gadā smiltsērkšķus izmantoja medicīnā, taču kā kultūraugs tie ir pazīstami kopš 19. gadsimta. Smiltsērkšķu augļus raksturo daudzveidīgs ķīmiskais sastāvs. Tos uzskata par vienu no svarīgākajiem dabā esošajiem augiem, kas satur daudz dažādu bioloģiski aktīvo vielu: vitamīnus (sevišķi C, E, K, kā arī P un B grupas vitamīnus), karotinoīdus, sterolus, tokoferolus, nepiesātinātās taukskābes (linol-, linolēn-, oleīn- skābes), polifenolu savienojumus (leikoantociānus, katehīnus, flavonoius, flavonoīdus, triterpenoīdus), minerālvielas (varu, cinku, kobaltu, molibdēnu, mangānu, dzelzi, kalciju, magniju, svinu, fosforu). Smiltsērkšķu kultūras izmantošanas virzieni ir daudzveidīgi, taču, pateicoties smiltsērkšķu augļu un sevišķi eļļas ķīmiskajam sastāvam, to plaši lieto galvenokārt medicīnā, kosmētikā, kā arī pārtikas industrijā. Smiltsērkšķu augļi ir piemēroti dažādu pārstrādes produktu izgatavošanai. Plašāk pazīstami tādi produkti kā sula, sīrups, dažāda veida biezeņi, ievārījums, džems, želeja, mērces, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. Pēc zinātnieku atziņām, smiltsērkšķu augļiem piemīt augsta antioksidatīvā aktivitāte, kas var aizkavēt daudzu slimību un komplikāciju rašanos. Lai gan smiltsērkšķus Latvijā pieskaita pie netradicionālām kultūrām, pēdējos gadu desmitos tie ir kļuvuši populāri.

Pielietojums

Smiltsērkšķu sulā ir daudz cilvēka organismam nepieciešamu vitamīnu. Piedāvājam svaigi spiestu sulu bez konservantiem, nepasterizētu, nesaldētu, neatdalītu no ogās esošās eļļas.  Regulāra sulas lietošana pazemina holesterīna līmeni asinīs, uzlabo organisma vispārējo stāvokli vēža slimību gadījumā, mazina nogurumu un paaugstina darbaspējas. Sulā esošā dzintarskābe mazina antibiotiku ietekmi. Sulas sastāvā ir serotonīns, tas veicina labu garastāvokli. Ieteicams lietot sulu, lai mazinātu rentgena staru iedarbību, kā arī tiem, kuri regulāri strādā pie datora. Smiltsērkšķu sula nostiprina imūno sistēmu. Sulā ir daudz C vitamīna, taču nelielos daudzumos sula ieteicama arī tiem cilvēkiem, kuriem ir problēmas ar kuņģi. Sula ieteicama grūtniecēm un sportistiem, kā arī tiem, kuru darbs saistīts ar lielām slodzēm. Stumbra veidojuma un aso ērkšķu dēļ ogas ir ļoti grūti novācamas. Ogu kvalitāti neietekmē sals, tā ietekmē pat uzlabojas sulas garšas īpašības. Ogas un sula labi uzglabājas saldētavā, vērtīgo vielu un vitamīnu daudzums saldēšanas rezultātā nesamazinās. Sulai ir patīkama skābena smarža, tā ir spilgti oranžā krāsā, satur daudz beta karotīnu, ogas ir pārklātas ar plānu ziedputekšņu kārtu. Sulai raksturīga noslāņošanās, šī parādība liecina par sulas kvalitāti un dabīgo izcelsmi. Lietot pēc vēlēšanās (vismaz100-200 gramu dienā), var atšķaidīt ar citu saldāku sulu vai minerālūdeni, var sulai pievienot ūdeni, cukuru vai medu. Smiltsērkšķu ogu, kauliņu un jauno dzinumu ar lapām ekstrakts. Smiltsērkšķu ekstrakts stiprina imūnsistēmu, palielina organisma pretošanās spēju dažādām, t.sk. vīrusu izraisītām, slimībām.


 
 
 
 
  Smilts grīslis / Carex arenaria L.  
 
Carex arenaria L. / Smilts grīslis

Apraksts

Smilts grīslim raksturīgi gari, ložņājoši sakneņi, uz kuriem ik pēc posma veidojas jauns augs un kuri palīdz grīslim noturēties jūras krastā. Šādā veidā augot, grīslis veido rindas, kas labi pamanāmas kāpu smiltīs, it īpaši vietās, kur augājs skrajāks.

Pielietojums

Tautas medicīnā smilts grīsli pielieto hronisku bronhītu,  reimatismu un podagras ārstēšanai.


 
 
 
 
  Sibīrijas baltegle / Abies sibirica Ldb.  
 
Abies sibirica Ldb. / Sibīrijas baltegle

Apraksts

Augstums 30m. Platums 6m. Ziedu krāsa neievērojami. Skuju krāsa zaļas. Augļi čiekuri, 6-9cm, uz augšu stāvoši. Augšanas forma koniska, blīva, šaura, nokarena. Apraksts. Skujas spīdīgas, mīkstas.

Pielietojums

Sibīrijas baltegles (Abies Sibirica) eļļa – antibakteriāla, pretiekaisuma, tonizējoša darbība, atjauno un harmonizē fiziskos un dvēseliskos spēkus, uzlabo organisma spējas pretoties saaukstēšanās slimībām.


 
 
 
 
  Selerija. / Apium graveolens L.  
 
Apium graveolens L. / Selerija.

Apraksts

Seleriju (Apium graveolens) dzimtene ir Vidusjūras reģions. Tās devušas nosaukumu veselai seleriju dzimtai (Apiacea). Latvijā visvairāk izplatītas sakņu selerijas (Apium graveolens var. rapaceum). Pirmajā audzēšanas gadā veido kuplu lapu rozeti un lielu (līdz 20 cm diametrā), apaļu vai ovālu, līdz pusei zemē iegrimušu saknes paresninājumu. Senajā Grieķijā Istmas un Nemejas spēļu uzvarētājus godināja ar savvaļas seleriju lapu vainagiem. Senie grieķi selerijas izmantoja vēl daudzos citos rituālos, savvaļas selerijas stādīja arī apbedījumu vietās. Bet senajā Ēģiptē seleriju lapas lietoja mūmiju balzamēšanai. Viduslaikos Eiropā selerijas uzskatīja par afrodiziakiem (mīlas līdzekļiem). Pirmās kultūršķirnes izveidojuši senie romieši, kuru ēdienkartē selerijām bija ierādīta nozīmīga vieta.

Pielietojums

Simts gramu svaigu seleriju lapu satur tikai 12 kilokalorijas, 2 g ogļhidrātu, 1 g proteīna, 0,1 g taukvielu, 60 mg C vitamīna (tikpat, cik apelsīnos un pusotras reizes vairāk nekā citronos un svaigos kartupeļos), kā arī B grupas vitamīnus, karotīnu un minerālvielas – kalciju, kāliju, dzelzi un fosforu. Seleriju sulai piemīt urīndzenošas īpašības, kā arī spēja izšķīdināt nierakmeņus. Protams, šī sula neaizstāj zāles, taču ir labs līdzeklis dažu nieru kaišu profilaksei. Kaut gan selerijas visādā ziņā ir ļoti veselīgas, dažiem jutīgiem cilvēkiem tās (tāpat kā seleriju dzimtai piederīgie pētersīļi un latvāņi) izraisa alerģiskas reakcijas. Alerģija mēdz rasties, ne vien ēdot selerijas vai dzerot to sulu, bet arī ravējot vai vācot ražu. Drošības labad visus ar seleriju kopšanu saistītos darbus labāk veikt gumijas cimdos un apģērbā ar garām piedurknēm.


 
 
 
 
  Sarkanā jāņoga / Ribes rubrum L.  
 
Ribes rubrum L. / Sarkanā jāņoga

Apraksts

Sarkanā jāņoga (latīņu: Ribes rubrum) - daudzgadīgs, apmēram 1 m augsts, stipri cerojošs ērkšķogu dzimtas krūms. Diezgan bieži sastopams savvaļā krūmājos, mitros mežos, grāvjos, apdzīvoto vietu tuvumā. Ļoti bieži kultivē dārzos. Jaunie dzinumi klāti ar dziedzermatiņiem, ar bāli dzeltenu, gludu mizu. Vecākiem zariem miza tumši pelēka. Lapas pamīšus, 3 - 6 cm garas un platas, parasti sirdsveida, trīsdaivainas līdz piecdaivainas, ar smailām, rupji zobainām daivām, parasti kailas, spīdīgas, apakšpusē ar dzīsliņām vai izklaidus pa visu plātni ar smalkiem sarveida matiņiem. Zied maijā un jūnijā. Ziedi pa 3 - 8 ,sakārtoti 2 - 5 cm garos, augļu laikā nokarenos ķekaros. Kauslapas 5, kailas, zaļganas vai zaļgandzeltenas, nereti ar iesārtiem plankumiem. Vainaglapas 5, zaļganas vai iesārtas, uz pusi īsākas par kauslapām, otrādi olveidīgas, galā ar robiņu. Putekšņlapas īsākas par kauslapām. Auglis - sarkana oga. Ogas satur cukurus, organiskas skābes, P vitamīnu, C vitamīnu, pektīnvielas.

Pielietojums

Sākumā audzēja kā ārstniecības augu, kura lapas izmantoja kā diurētisku un sviedrēšanas līdzekli, un tikai vēlāk ogas sāka lietot pārtikā.


 
 
 
 
  Sparģelis / Asparagus officinalis L.  
 
Asparagus officinalis L. / Sparģelis

Apraksts

Rietumeiropas virtuvē sparģeļus ieviesa Luijs XIV, kurš panāca, ka sparģeļi galma karaliskās virtuves vajadzībām siltumnīcās tika audzēti visu gadu. Zinātāji jau būs pievērsuši uzmanību tam, ka sparģeļi ir dažādi. Drīz jau būs sadīguši arī vietējie! Ēdami ir tikai jaunie dzinumi asna stadijā, tāpēc sparģeļu audzēšanā ir īpaša metode — augsnes kārta tiek īpaši piebērta, lai dzinumi būtu garāki. Sparģeļu laiks ir no aprīļa līdz maija beigām, tad tie ir vislētākie. Latvijā tos ieved no Nīderlandes, Francijas, arī Itālijas. Agrākos laikos šos augus dēvēja par ķeizara dārzeņiem, ko pasniedza ar izcila šķiņķa piedevām. Vēl agrāk – senajā Ēģiptē – tie skaitījās kulta priekšmets; ar tiem veidoja vainagus un rotāja jaunlaulātos. Par sparģeļu ēšanu tolaik nemaz nedrīkstēja domāt, jo tā skaitījās ārkārtīgi nosodāma rīcība. Ir saglabājušās liecības par to, ka sparģeļi tikuši nēsāti ap kaklu kā amuleti, turklāt valdīja pārliecība, ka tie pasargā no nevēlamas grūtniecības.Ja sparģeļi tiek audzēti gaismā, tie iegūst zaļu toni. Vispopulārākie ir baltie (ar viegli violetu toni) sparģeļi. Tie ir mīksti un nav šķiedraini. Optimālais sparģelis ir zīmuļa resnumā. Veikalā jāizvēlas tie sparģeļi, kuru galiņi vēl cieši sakļāvušies un kāti ir stingri. Pārauguši sparģeļi pārkoksnējas un, pat ilgi vārot, ir cieti un bezgaršīgi. Vārīšanai paredzētos sparģeļus mēdz arī mizot. Sparģeļus uzglabā aukstā un tumšā vietā, kur temperatūra ir aptuveni 0 grādu. Glabājot gaismā, tie var iegūt rūgtu piegaršu. Sparģeļus var ēst vienus pašus bez piedevām — vārītus un ar sviestu. Maigās garšas dēļ sparģeļi ir lieliski salātos, tos var izmantot arī desertos. Tradicionāli sparģeļus Francijā pasniedz kā uzkodas ar olīveļļu, Itālijā — ar parmazāna sieru, Amerikā — ar šķiņķi. Latvijā var iegādāties gan importētus, gan Latvijā audzētus sparģeļus. Īstā sparģeļu sezona sākas aprīļa beigās un ilgst līdz jūnija vidum. Sparģeļi ir samērā dārgi, un, lai attaisnotu pietiekami augsto cenu, tiem jābūt svaigākiem par svaigu. Vislabāk, protams, ja tie taisnā ceļā no dobes nonāk virtuvē. Sparģeļu svaigums ir svarīgākais priekšnoteikums lieliskai šo dārzeņu garšai. Tikai ar sekojošu svaiguma pārbaudi iespējams noteikt, vai sparģeļi tik tiešām ir svaigi: tie nav ne sažuvuši, ne apkaltuši griezuma vietās, griezuma vietas ir gludas un spīdīga, saspiežot kāta apakšdaļu, atskan viegls knakšķis un iztek nedaudz sulas – ar patīkamu, nevis skābu smaržu. Sparģeļu sakneņi uzņem no augsnes daudz vērtīgu vielu. Pirmām kārtām jāmin A provitamīns, kā arī B grupas vitamīni: tiamīns, riboflavīns, piridoksīns, biotīns, niacīns un pantotēnskābe. Sparģelis ir pasaules rekordists folijskābes satura ziņā, kas ir ārkārtīgi vērtīga bioloģiski aktīva viela – tā piedalās šūnu atjaunošanas un asinsrades procesā, kā arī hormonu izstrādē. Sparģeļu sula satur kāliju, kā arī vērtīgu reti sastopamu mikroelementi cinku, kas ir obligāts komponents vairāk nekā 300 fermentos, kuri stiprina saistaudus un asinsvadus un aktivizē smadzeņu darbību. Sula tīra asinis, palīdz izvadīt no organisma lieko šķidrumu, ārstē nieru slimības, diabētu, reimatismu, mazasinību, kā arī atjauno ādas tauku dziedzeru darbību. Sparģeļu sula atjauno kuņģa – zarnu trakta darbību, tīra asinis. Tā kā tīra sparģeļu sula var pārlieku kairināt nieres, to ieteicams lietot kopā ar burkānu sulu. Dienā drīkst dzert ne vairāk kā ¼ glāzes sulas dienā. Nav ieteicams lietot, ja ir paaugstināta organisma jūtība pret jodu. Sparģeļus var labi uzglabāt mājas apstākļos vienu līdz divas dienas. Lai pasargātu šos dārzeņus no sažūšanas un saglabātu to garšu, svaigos sparģeļus līdz pagatavošanas laikam vajadzētu uzglabāt nenomizotus, ietinot tos mitros dvieļos. Ietītos sparģeļus ievieto ledusskapī.

Pielietojums

Stingri, zaļi, kad tos mēģina salauzt, tad ar krakšķi tie arī pārlūst. Ja sparģelis negrib lūzt, tad tas jau ir pavītis un vairs nebūs tik labs un veselīgs. Veselīgs? Nu nekāda brīnumnūjiņa tas nav, jo 90% tā sastāvā ir ūdens, tāpēc jo īpaši tas ir cieņā mazkaloriju ēdienu baudītāju vidū. Bet pavasarī, kad pēc ziemas katrs zaļums liekas kā vitamīnu krātuve, arī sparģelī kā jau asnā ir visādas labas lietas. Tie kā ārstniecības augi tiek izmantoti jau kopš Kristus laikiem. Ķīnā sparģeļus izmantoja kā pretklepus līdzekli, bet Senajā Ēģiptē ar tiem ārstēja dažādas aknu kaites. Sparģeļi tika turēti cieņā arī antīkajos laikos: Dioskorīds rekomendēja sparģeļu saknes kā iedarbīgu līdzekli dažādu nieru slimību ārstēšanai. Viduslaiku ārsti sparģeļus parakstīja organisma spēcināšanas nolūkos.


 
 
 
 
  Sējas lucerna / Medicago sativa L.  
 
Medicago sativa L. / Sējas lucerna

Apraksts

Medicago sativa L. Sējas (zilā) lucerna. Aug pļavās, mežmalās, laukos, pārgājusi savvaļā. Latvijā izplatīta ne bieži. Lakstaugi ar trīsstaraini salktām lapām. Ziedi parasti galviņās vai ķekaros. Auglis viensēklas pāksts. Lielākā ģints – āboliņi (Trifolium) ar 300 sugām, no tām Latvijā sastopamas 12 sugas. Āboliņi ir daudzgadīgi lakstaugi ar trīsstaraini saliktām lapām un pielapēm, kas saaugušas ar lapas kātu. Ziedi edzelteni, balti, sarkani, brūni vai violeti, kas sakopoti galviņās vai ķekaros. Auglis ir ādaina pāksts, kas tikai nedaudz atveras. Seni kultūraugi ir lucernas (Medicago) – daudzgadīgi vai viengadīgi lakstaugi ar trīssaraini saliktām lapām un paciliem stumbriem. Lucernu ģintī pavisam zināmas 60 sugas.

Pielietojums

Lieto tautas medicīnā sējas lucernas ziedošu lakstus, lapas pie aizkuņģa dziedzera un vairogdziedzera hipofunkcijas. Lieto kā nomierinošu līdzekli pie nervozitātes, cukura diabēta. Lucernas sēklu ir pretaudzēju aktivitāte (izmēģinājumi ar dzīvniekiem). Lucernu  Ķīnā uzskata par ļoti vērtīgu enerģijas barošanai un atjaunošanai. Pēc Austrumu medicīnas priekšstata, tieši IŅ enerģija nosaka mūža ilgumu, bet šī enerģija rada JAN enerģiju — tāpat kā nakts rada dienu. Lucerna satur neaizvietojamās aminoskābes, amīnus, lipīdus, organiskās skābes, saharīdus, komplicētu glikozīdu maisījumu, kalciju, fosforu, nātriju, magniju, silīciju, sēru, hloru, vitamīnus, flavonoīdus. Lietošanas daudzums nav ierobežots. Ņem 3 ēdamkarotes sasmalcinātu žāvētu lakstu, aplej ar 3 glāzēm vāroša ūdens, ļauj ievilkties 15-20 minūtes, nolej, izdzer dienas laikā.


 
 
 
 
  Sirds mātere / Leonurus cardiaca L  
 
Leonurus cardiaca L / Sirds mātere

Apraksts

Daudzgadīgs, liels (ga 30-120 cm) lūpziežu dzimtas lakstaugs. Stublājs stāvs, zarains, kails (dažreiz apmatoti tikai mezgli un šķautnes). Lapas olveidīgi trīsstūrainas (ga 4-9 cm, pl 2-5 cm), parasti daivainas vai šķeltas, uz stublāja un zariem krusteniski pretējas. Lapas ar kātu, plātnes mala lielrantaina. Nereti ziedkopā lapas gandrīz veselas, ar gludu malu. Ziedi blīvos pušķos lapu žāklēs stublāja un zaru augšdaļā. Kauss kails, ar 5 smailiem zobiņiem, no kuriem 2 noliecas lejup. Vainags sārts (ga apmēram 1 cm), augšlūpa apmatota, apakšlūpas vidējā daiva garāka nekā sānu daivas. Stobriņš ar matiņu gredzenu. Auglis - tumšpelēku riekstiņu skaldauglis. Riekstiņa gals plakans. Zied no jūnija līdz septembrim. Suga cēlusies mērenā klimata joslā Āzijā, no kurienes ieviesta Eiropā un plaši izplatījusies. Nereti sugas ietvaros nodala 2 pasugas: L.c. ssp. cardiaca (L. cardiaca s.str.) un L.c. ssp. villosus, no kurām otrā pasuga dažu autoru skatījumā atbilst sugas rangam. Leonurus cardiaca s.str. izplatība vairāk saistīta ar Viduseiropu, bet L. quinquelobatus (=L. cardiaca ssp. villosus (Desf. ex D'Urv.) Hyl.) mūsdienās ļoti plaši sastopama Eirāzijā. Pievienotajā izplatības kartē atzīmēta abu sugu kopējā izplatība. Latvijā sirds mātere sastopama ļoti reti, tikai valsts rietumu daļā, bet piecdaivu mātere ir nereta visā teritorijā un to attiecina pie kultūrbēgļiem.

Pielietojums

Mātere palīdz sirdij darboties ritmiski. Var lietot sirds neirožu, stresa situācijās un paaugstināta asinsspiediena gadījumā. Māteres aktīvās vielas palēnina sirds ritmu, pastiprina sirds muskuļa saraušanās spēju un pazemina arteriālo asinsspiedienu. Māteres preparātus (rūpnieciski ražotu tinktūru vai svaigu auga sulu) nedrīkst lietot, ja ir pazemināts asinsspiediens vai palēnināta sirdsdarbība.


 
 
 
 
  Silpurene meža / Anemone pratensis L. // Pulsatilla pratensis (L.) Mill.  
 
Anemone pratensis L. // Pulsatilla pratensis (L.) Mill. / Silpurene meža

Apraksts

Meža silpurene ir viena no visagrāk ziedošajām augu sugām Latvijā – savu zilgani violeto ziedu zvanu tā pret sauli ceļ jau aprīlī, kad augam lapu vēl nav, bet īso stublāju sedz mīksti, silti matiņi, it kā sildīdami augu agrajā pavasarī. Maijā un jūnijā nogatavojas sēklas ar gariem lidmatiņiem, un visa ziedkopa atgādina skursteņslauķa slotiņu, tikai baltu un pūkainu. Augs ir indīgs! Meža silpurenes aug sausos priežu silos Latvijas austrumu daļā, tāpēc Kurzemē to nav vērts meklēt. Ierobežotās izplatības un dekoratīvo īpašību dēļ (augus nereti iekāro neapdomīgi “floristi”) meža silpurene ierakstīta gan Latvijas Sarkanajā grāmatā un īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, gan ir arī Eiropas līmenī aizsargājams augs. Pļavas silpurene ir viena no divām silpureņu sugām Latvijā, aug sausās, smilšainās pļavās, kāpās un skrajos priežu mežos galvenokārt jūras tuvumā. Pļavas silpurene zied, lapām plaukstot aprīlī, maijā. Atšķirībā no savas māsas – meža silpurenes, kura aug Austrumlatvijā, pļavas silpurene biežāk sastopama Rīgas apkārtnē, Jūrmalā un Kurzemes piejūrā, Latgalē ļoti reti. Ierakstīta Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.

Pielietojums

Uzlējumu pieņem neiralģijas, migrēnas, akmeņiem žultspūslī, bronhīta un elpošanas ceļu gadījumos. Tinkturu pielieto ārīgi reimatisma un podagras gadījumos.


 
 
 
 
  Salvija ārstniecīskā / Salvia officinalis L.  
 
Salvia officinalis L. / Salvija ārstniecīskā

Apraksts

Ārstniecības salvija (latīņu: Salvia officinalis) ir 50 cm augsts, daudzgadīgs panātru jeb lūpziežu dzimtas puskrūms ar stāvu, zarainu stumbru. Lapas iegarenas, pretējas ar kātu, klātas ar matiņiem. Ziedi zilivioleti, sakopoti mieturos, kas stumbru un zaru galā veido pārtrauktus ķekarus. Zied jūnijā, jūlijā. Auglis 4 riekstiņu skaldauglis. Augs savvaļā aug Vidusjūras apgabalā. Aug kaļķainās kalnu nogāzēs. Latvijā sastopama vienīgi stādījumos.

Pielietojums

Ārstniecības augs. Salvija satur ēterisko eļļu, kuras galvenās sastāvvielas ir p-cineols, tujons, pinēns, salvēns, borneols, cedrēns. Ārstniecības salvijas lapu uzlējumu lieto kā savelkošu, dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli, it īpaši mutes dobuma un augšējo elpošanas ceļu iekaisuma ārstēšanai. Tautas medicīnā to lieto pret svīšanu, piena sekrēcijas samazināšanai, kunģa un zarnu iekaisumu, meteorisma, caurejas, aknu, žultspūsļa un nieru iekaisumu ārstēšanai. Garšaugs. Svaigas un žāvētas lapas lieto pie gaļas un zivju ēdieniem, mērcēm, siera. Uzlabo garšu cūkas, mājputnu un meža putnu gaļai. Izmanto etiķa aromatizēšanai. Garšvielu maisījumos tā labi saderas ar rozmarīnu.


 
 
 
 
  Safrāns / Crocus sativus L.  
 
Crocus sativus L. / Safrāns

Apraksts

Safrāna krokusa dzimtene ir Āzija. Tas ir dekoratīvs augs ar gaiši violetu ziedu un 3 koši dzeltenām drīksnām. Kaltētas šī auga drīksnas ir iecienītā garšviela – safrāns. Tā ir viena no pašām dārgākajām garšvielām pasaulē, jo no 80 000–100 000 ziedu iegūst tikai 1 kg safrāna. Safrāns ir krokusa ziedu dzeltenās kaltētās drīksnas, ko uzturā izmanto kā aromātisku un krāsainu garšvielu.  Maza šķipsniņa safrāna piešķir patīkamu, maigu aromātu un bagātīgu dzeltenu krāsu rīsu ēdieniem, saldumiem, dzērieniem. Lai sārtās drīksnas izpaustu visu savu burvību, tās jāizmērcē siltā pienā vai jāapgrauzdē uz sausas pannas dažas sekundes, un tad jāsaberž pulverī. Safrāns ēdienam piešķir īpašu garšu un spilgti zeltainu nokrāsu. Safrānam ir pavedienforma, un tas ir ķieģeļu krāsā. Lietošana: nacionālie ēdieni Vidusjūras zemēs, Ziemassvētku ēdieni, zupas, mērces, ēdieni no vistas gaļas, zivs un rīsiem, salāti ar zivi un vēžveidīgajiem, kūkas, smalkmaizītes, konservēti ķirbji.

Pielietojums

Tautas medicīnā safrānu lieto nelielā devā par kuņģa un zarnu stabilizēšanas līdzekli. Farmaceitiskajā rūpniecībā tas tiek izmantots tinktūru, ekstraktu un acu pilienu ražošanā.


 
 
 
 
  Skābene pļavas / Rumex acetosa L  
 
Rumex acetosa L / Skābene pļavas

Apraksts

Pļavas skābene (latīņu: rumex acetosa) ir daudzgadīgs 30 - 100 cm augsts sūreņu dzimtas lakstaugs. Bieži sastopams pļavās, norās, gar ceļmalām. Sakne īsa, bārkšveida. Stumbrs rievains, kails vai pūkains, vienkāršs, reti ar 1 - 2 zariem. Lapas pamīšus, vienkāršas, bultveida, pabiezas, ar turzītē saaugušām pielapēm, 2,5 - 13 cm garas, 15, - 5 cm platas. Rozetes lapas ar gariem kātiem, stumbra lapas sēdošas, daudz mazākas. Lapas plātnes dzīslojums vāji izteikts, mala gluda, pamats bultveida. Turzītes caurspīdīgas, ar bārkstainu vai zobainu malu. Zied no maija līdz jūlijam. Ziedkopa - skraja, zaraina, šaura skara. Ziedi viendzimuma vai divdzimumu, rožaini, zaļgani, iedzelteni vai dažādi vienā ziedkopā, ar kātiņiem. Auglis - brūni melns, spīdīgs riekstiņš, pie pamata ar gaišāku plankumu. Augu nereti arī kultivē. Nektāraugs.

Pielietojums

Jaunas lapas, ievāktas pirms auga ziedēšanas, lieto uzturā (zupām, saltiem, konservu rūpniecībā). Tautas medicīnā lapas lieto pret skorbutu, mazasinību, ēstgribas veicināšanai, kā žultsdzinēju un diurētisku līdzekli. Pārāk daudz un ilgstoši lietojot, var saindēties - rodas caureja, sirdsdarbības traucējumi, pazemināts asinsspiediens.


 
 
 
 
  Saulgrieze vasaras. / Helianthus annuus.  
 
Helianthus annuus. / Saulgrieze vasaras.

Apraksts

Saulespuķe ir viengadīgs kurvjziežu dzimtas lakstaugs. Augums liels, 100 līdz 300 cm augsts. Adventīvs augs, dārza bēglis, savvaļā sastopams ne visai bieži. Stumbrs stāvs, parasti vienkāršs, ar atstāvošiem, raupjiem matiņiem. Lapas pamīšus vai pretējas, vienkāršas, veselas, trīsstūrainas vai eliptiskas, 10-25 cm garas, 7-10 cm platas, ar 3 dzīslām un abās pusēs ar īsiem, pieguļošiem matiņiem, mala rupji divkārt zāģzobaina, pamats sirdsveida, gals smails; apakšējās lapas daudz mazākas nekā augšējās, lapas kāts garš. Zied no jūlija līdz septembrim. Ziedu kurvīši nolīkuši, 10-30 cm plati, pa vienam stumbra galotnē. Vīkala lapas olveida, smailas, vairākās rindās jumstiņveidīgi, ar matiņiem. Kurvīša gultne plakana. Kausmatiņu nav, to vietā 2 plēksnes, kas drīz nobirst. Kurvīša ārmalā dzelteni sterili mēlziedi, 6-10 cm gari, līdz 2 cm plati, kurvīša vidū divdzimumu stobrziedi ar brūnganu vai sārti brūnu vainagu. Auglis- pelēki melns šķautņains sēklenis. Ziedu kurvīšiem raksturīgs heliotropisms- tie griežas līdzi saules gaitai, t.i. spilgtākās gaismas virzienā. Kultivē kā eļļas augu, pārtikas augu un krāšņumaugu. Augļi satur 20-39% eļļas. Stumbri satur līdz 35% kālija oksīda, tos izmanto potaša ieguvei.

Pielietojums

Saulgriežu eļļu izmanto ārstniecībā kā žultsdzinēju, augšējo elpošanas ceļu iekaisumu ārstēšanai, pret aterosklerozi, kā caurejas līdzekli, kā pamatu dažādām ziedēm.


 
 
 
 
  Meklējuma teksts  
   
 
 
     
 
E-APTIEKA  TAS, ko Jūs meklējāt, iespējams ŠEIT >>> Veselības Internets-Veikals
 
   

ZOLL AED Plus automātiskais defibrilators

3990.00 €

ZOLL AED Plus ir automātiskais ārējais defibrilators (AED) ar balss, teksta un grafisko norāžu funkciju.
ZOLL AED Plus paredzēts gan defibrilācijas, gan kardiopulnomālās reanimācijas (CPR) veikšanai.

ZOLL radīja īpašu taisnstūrveida divfāžu impulsu, kas ļauj efektīvi sniegt neatliekamo palīdzību, mazinot miokarda traumas risku.

Pēc elektrodu pievienošanas pacienta krūšu kurvim ZOLL AED Plus reģistrē un analizē elektrokardiogrāfisko sirds ritmu (EKG) un nosaka defibrilatora izlādes nepieciešamību. Ja defibrilācija ir nepieciešama, izlādes enerģija tiek padota caur tiem pašiem elektrodiem.

ZOLL AED Plus iespējas:
·    Vienotas elektrodu lāpstiņas izmantošana, kas atvieglo pareizu elektrodu piestiprināšanu pie pacienta ķermeņa.
·    Sirdsdarbības analīze un defibrilācijas nepieciešamības norādes.
·    Defibrilācijas veikšana pacientiem ar sirds apstāšanos, ja noteikts attiecīgs sirdsdarbības ritms.
·    LCD displejs (dažiem modeļiem nav) attēlo kopējo reanimācijas laiku, veikto izlāžu skaitu, teksta norādes, kas atbilst balss norādēm, kompresijas dziļumu kardiopulmonālās reanimācijas laikā. Displeja iestatījumi ļauj atainot iegūtos elektrokardiogrammas signālus.
·    Balss un teksta norādes.
·    Skaņas un pīkstiena norādes veicot kardiopulmonālo reanimāciju.
·    Krūšu kurvja kompresijas dziļuma kontrole.
·    ZOLL AED Plus iespējams izmantot bērnu ārstēšanai (modelim, kas lietojams ar pediatriskajiem elektrodiem pedi-padz II™).
·    Defibrilatora datu lejupielāde datorā drukai vai saglabāšanai atmiņā.
·    Ierīces barošanu nodrošina desmit litija dioksīda mangāna baterijas, kas ir pieejamas pārdošanā.
·    Ierīce regulāri veic paštestēšanu, kas nodrošina tās nepārtrauktu gatavību darbam.

Izmēri: 13,3 cm x 24,1 cm x 29,2 cm.
Svars: 3,1 kg.

   

Ljapko aplikators lūks Skorohod

53.00 €

Ljapko aplikators lūks "Skorohod"
"Adatainais dakteris" uzlabo garastāvokli, miegu, līdzsvaro vielumaiņas procesus, palielina darbaspējas un dzīves tonusu.
Jāatceras, ka pirmo sāpju reakciju aizstāj patīkama siltuma sajūta, uzlabojas asinsrite, labvēlīgi tiek ietekmēta cilvēka iekšējo orgānu darbība. Aplikatoru efektīva iedarbība balstās ne tikai uz vienkāršu mehānisku iedarbību uz ādu. Adatiņas efektīvi ietekmē reflektorās zonas un akupunktūras punktus.

Ljapko aplikators dod apbrīnojamus rezultātus pateicoties galvaniskās strāvas impulsam, kad adatas saskaras ar ādu, izsaucot mikroelektroforēzes efektu. Tā organismā nonāk labām dzīvības funkcijām nepieciešami metāli: cinks, varš, dzelzs, niķelis un sudrabs.

Lietošana: pirmo piecu minūšu lietošanas laikā relatīvi nepatīkamā diskomforta sajūta no aplikatora adatiņu iedarbības mainās un, rodoties spēcīgam siltumam, kļūst par komfortablu sajūtu, patīkamām „vibrācijām”, durstīšanu. Pēc tam var rasties vispārēja atslābuma sajūta, miegainība, kas reizēm pāriet veselīgā, pilnvērtīgā miegā.
• Pretsāpju, tonizējošam efektam, darba spēju palielināšanai (dienā), kā arī novājinātiem pacientiem un bērniem aplikatora darbības laiks 5 – 7 minūtes;
• Izteiktu sāpju novēršanai, miega efektam (vakarā) – 15 –  30 minūtes. 
Aplikatoriem jāizraisa tikai patīkamas sajūtas. Aplikatora adatiņas, saskaroties ar ādu, to neievaino. Ljapko aplikatorus var izmantot jebkurā vecumā.

 


Ražotājs: „Ljapko” Ukraina.

 

 

Aleksandrs Moškins    Eriksona hipnoze    seksuāli traucējumi    anoreksija    Igors Šeļegovs    Svetlana Laputjko    bulīmija    Akupunktūra    adatu terapija    attiecību problēmas    Ēšanas traucējumi    palīdzēs Akupunktūra    muguras problēmās    disku trūce      Aleksejs Radčenko    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    traumu    Homeopātija    Svetlana Laputjko    galvassāpes    Akupunktūra    psiholoģiskā diagnostika    hipertonija    Freids    homeopātisko preparātu    akupunktūrā    potes    adatu terapija    palīdzēs Akupunktūra    muguras    disku trūce    spondiloze      Aleksejs Radčenko    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    galvassāpes    bērnu saslimšanas    bērnu neadekvāta uzvedība    bailes    Adatterapija    ārstnieciska masāža    Svetlana Laputjko    starpskriemeļu trūce    osteohondroze    spondiloze    Akupunktūra    neiroze    adatu terapija    Akupunktūra    palīdzēs Akupunktūra    migrēna    adatu terapija       Akupunktūra palīdzēt   Aleksejs Radčenko    galvassāpes   Ģimenes psihoterapija    Eriksona hipnoze    ausu izdurstīšana    insulta ārstēšana    seksuāli traucējumi    Aleksandrs Moškins    Igors Šeļegovs    miega traucējumi    anoreksija    menstruāla cikla traucējumi    Svetlana Laputjko   

Visas tiesības ir aizsargātas. © SIA 'ROS', 2008
PULS.LV Professional statistical system       Europuls.eu - Catalog of the European Internet resources      Яндекс.Метрика Auraj studio карта сайта