13.01.2010
Mainoties ekonomiskajai situācijai un realizējot reformas medicīnas sistēmā, Latvijā parādījusies jauna negatīva tendence cukura diabēta slimnieku vidū, kas pacientiem var izraisīt ārkārtīgi smagas un neatgriezeniskas komplikācijas. Arvien vairāk cukura diabēta pacientu, kas it kā jūtas labi, uz laiku atsakās no terapijas, tādējādi nopietni apdraudot savu veselību un pat dzīvību.

Ārsti aicina katru pacientu sekot līdzi savam veselības stāvoklim un nekādā gadījumā nepārtraukt speciālista nozīmēto terapiju – neskatoties uz sarežģīto veselības aprūpes un ekonomisko situāciju, jāatrod līdzekļi ārsta apmeklējumam un iespējas turpināt uzsākto ārstēšanos. Turklāt cukura diabēta ārstēšanai nepieciešamos medikamentus apmaksā valsts, pacienta līdzmaksājums ir piemērots tikai cukura paškontroles stripiem..

Diabēta terapijas pārtraukšanas sekas nav tūlītējas – tās var parādīties pēc vairākiem mēnešiem vai pat gadiem. Izmaiņas organismā notiek pašam pacientam tās nemanot, tomēr pakāpeniski un neatgriezeniski, līdz "pēkšņi" pacientam zūd redze, nepieciešama nieru transplantācija, kāju amputācija vai arī pacients var nonāk komā. Cukura diabēta terapijas pārtraukšanas rezultātā radušās komplikāciju sekas ārstēt ir gan daudz sarežģītāk, gan arī dārgāk.

Nepietiekami ārstēts cukura diabēts – galvenais akluma un nieru mazspējas cēlonis Profesors Alvils Helds skaidro šī brīža situāciju: "Ja vēl pirms 20 gadiem slimnīcās smagā stāvoklī ar ketoacidozi nonāca pārsvarā 1.tipa diabēta pacienti, tad tagad dominē tieši 2. tipa cukura diabēta pacienti. Laiki ir ekonomiski grūtāki, tagad par diagnostiskajiem stripiem jāpiemaksā, ir finansiāli grūtāk aizbraukt pie speciālista uz kontrolēm.

Pēdējo divu gadu laikā arvien biežāk redzu pacientus, kuriem cukura diabēts jau dekompensējies tik tālu, ka viņiem draud akūtas komplikācijas – neatgriezeniski acu bojājumi, nieru mazspēja. Pašreiz nepareizi ārstēts vai neārstēts cukura diabēts ir biežākais akluma cēlonis, un gandrīz visās Eiropas valstīs cukura diabēts ir galvenais cēlonis arī nieru mazspējai un citām komplikācijām." Cukura diabēta slimniekiem daudz ātrāk attīstās dažādas blakus slimības.

Profesors A.Lejnieks uzsver: "Cukura diabēta pacientiem ir ļoti būtiski saprast un apzināties, ka, neraugoties uz dažādiem apstākļiem, jālieto visi medikamenti, ko izrakstījuši ārsti. Diabēta pacientiem pēc noteikta vecuma sasniegšanas – dažiem pēc 40, dažiem pēc 50 gadiem – jau daudz izteiktāk sāk parādīties dažādas blakus kaites. Ja pacientam ir slikti kompensēts diabēts, holesterīna līmenis paaugstinās ātrāk, daudz ātrāk palielinās arī arteriālais asinsspiediens. Tāpēc kontrole šiem slimniekiem nepieciešama precīzāka un regulārāka.".

Jāatrod iespējas ārsta apmeklējumam! Runājot par pacientu nogaidošo pieeju savas veselības jomā, endokrinologs Ingvars Rasa ir skarbs: "No pacientu puses šobrīd ir viena pārprasta problēma – laukos tiek likvidētas mazās slimnīcas, bet ne jau ambulatorās iestādes, kurās strādā endokrinologi, liela daļa ģimenes ārstu un kur atrodas "diabēta pēdas" aprūpes kabineti. Nav likvidētas arī septiņas lielās slimnīcas, reģionālās daudzprofila slimnīcas un trīs universitāšu.

Endokrinologi strādā gandrīz visos reģionu centros. Var, protams, nolaist rokas un prasīt, lai ārstu pienes katram pacientam mājās uz paplātes – taču tā tas nenotiek nevienā valstī. Ja cilvēks grib, vienmēr var atrast iespēju tikt pie ārsta, un šīs iespējas pašam ir jāmeklē – kaut kaimiņiem reizē braukt pie ārsta!" Pasaulē un arī Latvijā diabēta pacientu skaits strauju palielinās – šī gada 1.janvārī tika reģistrēti vairāk kā 63 000 cukura diabēta slimnieku, kas ir par 8000 pacientu vairāk kā 2007.gadā.

Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem pasaulē ik gadu gandrīz 4 miljonu pacientu nāve tieši saistīta ar cukura diabētu – katru gadu nomirst tikpat daudz cilvēku kā ar HIV/AIDS. Katras 10 sekundes kāds cukura diabēta pacients mirst no cukura diabēta izraisītām komplikācijām.. Svarīgi jautājumi par cukura diabētu Uz jautājumiem atbild profesors A. Lejnieks. Pacients šobrīd jūtas labi, tādēļ finansiālās situācijas dēļ domā par insulīna terapijas pārtraukšanu.

Vai un kādas sekas būs šādai rīcībai? Tā ir aksioma: cukura diabēta pacients nedrīkst pārtraukt lietot medikamentus, jo tad viņa veselības stāvoklis pasliktināsies. Diabēta kompensāciju nevar sasniegt tikai ar labiem diabēta medikamentiem. Pacientam pašam ir jāspēj koriģēt medikamentu deva, bet to viņš var izdarīt, regulāri kontrolējot savu cukura (glikēmijas) līmeni un zinot, kā rīkoties ar šo informāciju.

Pacientam jābūt speciāli apmācītam! Cukura diabēta pacientiem ir ļoti svarīgi nepārtraukt terapiju, jo pretējā gadījumā it sevišķi tie, kuri lieto insulīnu, dažu dienu laikā var nokļūt ļoti smagos komatozos stāvokļos, kas var izraisīt neatgriezeniskus bojājumus. Savukārt, lai sasniegtu labu diabēta kompensāciju, obligāti jākontrolē cukura līmenis asinīs, ko var izdarīt tikai ar paškontroles strēmeļu palīdzību. Cukura līmeņa paškontrole ar testa strēmelēm (stripiem) nevar būt "gribu nosaku, gribu nenosaku" līmenī.

Lai labi kompensētu diabētu, it sevišķi insulīna lietošanas situācijā, cukurs ar kontroles stripiem obligāti jākontrolē 3 – 4 reizes dienā. Normāli būtu, ja stripi būtu simtprocentīgi valsts apmaksāti. Šobrīd 1. tipa cukura diabēta pacientiem ir divdesmit piecu, 2.tipa diabēta pacientiem piecdesmit procentu līdzmaksājums. Šādā situācijā pacienti paši uz savu galvu var izdomāt samazināt paškontroles biežumu – bet tā ir ļoti svarīga. Paškontrole ir jāuztver tikpat nopietni kā medikaments!

Cilvēkiem jāsaprot, ka cukura diabēts ir slimība, kuru nevar izārstēt neviens. Katru gadu nākas sastapties ar pacientiem, kuri dažādu šarlatānu ietekmē diabētu mēģinājuši ārstēt, dzerot urīnu, vai benzīnu, ēdot kūdru... Visi šie mēģinājumi vienmēr beidzas ļoti bēdīgi. Kādas būs sekas cukura diabēta kontroles un terapijas pārtraukšanai vai samazināšanai? Pasliktināsies diabēta kompensācija un attīstīsies vēlīnās komplikācijas – acu komplikācijas, nieru komplikācijas, sirds asinsvadu slimības.

Cukura diabēta pacientiem ir ļoti būtiski saprast un apzināties, ka, neraugoties uz dažādiem apstākļiem, jālieto visi medikamenti, ko izrakstījuši ārsti. Insulīnu pacients nedrīkst nelietot, jo tad viņa slimības stāvoklis ļoti ātri un strauji pasliktināsies, un viņš nonāks komā. Diabēta pacientiem pēc noteikta vecuma sasniegšanas – dažiem pēc 40, dažiem pēc 50 gadiem – jau daudz izteiktāk sāk parādīties dažādas blakus kaites. Ja pacientam ir slikti kompensēts diabēts, holesterīna līmenis paaugstinās ātrāk, daudz ātrāk palielinās arī arteriālais asinsspiediens.

Tāpēc kontrole šiem slimniekiem nepieciešama precīzāka un regulārāka, tāpēc vismaz reizi trijos mēnešos viņiem jāiet pie ģimenes ārsta un jākontrolē spiediens, tāpēc reizi gadā jāiet pie acu ārsta. Tikai tad slimnieki var domāt un cerēt, ka viņu asinsvadi netiks bojāti. Pēc cik ilga laika pacients sāks izjust terapijas pārtraukšanas sekas? Ja 1.tipa cukura diabēta pacients neārstēsies, viņam kļūs slikti dažu dienu laikā. Var attīstīties tā saucamā hiperglikēmiskā koma.

Precīzi pateikt dienu skaitu nevar, jo šādi eksperimenti netiek veikti. 2.tipa pacientiem pasliktināšanās notiks lēnāk, neārstējoties viņi komas stāvoklī varētu nokļūt pēc 3-4 nedēļām. Šajā laikā viņiem var ļoti strauji attīstīties asinsvadu bojājumi, rezultātā viņu stāvoklis būs vēl sliktāks. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai bez specifiskajiem diabēta preparātiem pacienti turpinātu lietot arī medikamentus, kas samazina tālākos asinsvadu bojājumus – asinsspiediena zāles, holesterīna līmeni pazeminošos medikamentus u.c.

Latgales Laiks