26.02.2010 Patlaban veselības aprūpē ir izveidojusies sistēma, ka aptiekas sākušas sniegt dažādus medicīnas pakalpojumus un nodarbojas ar slimnieku ārstēšanu, intervijā Latvijas radio sacīja Veselības aprūpes darba devēju asociācijas (VADDA) prezidents un "Veselības centra 4" vadītājs Māris Rēvalds. Viņš vērsa uzmanību, ka ir aptieku tīkli, kuri pie aptiekām veido doktorātus vai pat "šobrīd ir tādas aptiekas, kas nodarbojas ar ārstniecību". Rēvalds atgādināja, ka ir aptiekas, kurās veic ultrasonogrāfijas pakalpojumus vai ārsti sniedz konsultācijas. "Faktiski aptiekas nodarbojas ar ārstniecību. Un atliek tikai ārstiem sākt tirgoties ar zālēm savos kabinetos," viņš teica. VADDA vadītājs vērsa uzmanību, ka risks zāļu tirgotājiem ietekmēt ārstu šajā situācijā ir daudz lielāks, jo "ārsts dzīvo aptiekai piederošajās telpās". Šādi rīkojoties "Mēness aptieku" tīkls, kā arī citas aptiekas. "Tur kaut kāds šāds mijiedarbības risks vienmēr pastāv," viņš teica. Vienlaikus Rēvalds apgalvoja, ka nozarē darbojas arī ētikas un godprātības principi, jo daļa tirgus dalībnieku ir vienojušies par ētikas normām. Viņš gan piekrita, ka ētikas kodeksā var sarakstīt, ko vien vēlas. Taču nozares pārstāvji, parakstot ētikas kodeksu, esot vismaz centušies un apzinājušies, ka šāda problēma pastāv. Nozarē darbojas arī tādas farmācijas kompānijas, kuras ne tikai nav parakstījušas ētikas kodeksu, bet arī ar dažādiem veidiem mēģina ietekmēt ārstu izvēli, parakstot medikamentus. "Tās varbūt nav tikai pildspalvas, kuras izdala vizīšu laikā," viņš minēja. Rēvalds pieļāva, ka ir arī gadījumi, kad mēģina radīt ārsta personīgo ieinteresētību zāļu parakstīšanā. |