|
05/08/2010 Lai atvieglotu rīdzinieku dzīvi karstajā laikā, plānots izstrādāt ilglaicīgu risku pārvarēšanas plānu. Viens no tā stūrakmeņiem būtu pilsētā izveidot daudzus desmitus vai pat simtus dzeramā ūdens ņemšanas vietu, kā tas ir citās lielās pilsētās pasaulē. Šajās vietās cilvēki bez maksas varētu paņemt ūdeni ne tikai dzeršanai, bet arī sejas un ķermeņa apslacīšanai, lai veldzētos no karstuma. "Šis karstuma periods ir ļoti smags latviešu cilvēkiem. Tas ir nepieredzēts karstuma vilnis," Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktora vietnieks katastrofu medicīnas jautājumos Mārtiņš Šics intervijā portālam TVNET raksturoja pēdējo nedēļu lielo karstumu un atgādināja, ka sasniegti vairāki jauni karstuma rekordi. "Mēs neesam īsti gatavi šo karstuma viļņu izraisīto seku prognozēšanai," viņš teica un pastāstīja, ka Rīgā plānots gatavot ilglaicīgu riska pārvarēšanas programmu, kurā iecerētos pasākumus varētu sākt īstenot jau nākamajā karstuma sezonā. Konkrēti pasākumi Programma paredzēs jaunu koku stādīšanu, lai būtu vairāk ēnas. Ieteicams apzināt arī ēnu puses. Tāpat paredzēti termometri publiskās vietās. Plānots arī analizēt atbildīgo dienestu, tostarp sociālās palīdzības sniedzēju, rīcību līdzīgā karstumā. Akcentējot, ka Rīgā patlaban nav nevienas publiskas dzeramā ūdens ņemšanas vietas, Šics norādīja, ka šai karstumā atklāto problēmu atrisināts dalot bezmaksas dzeramo ūdeni cilvēkiem, kuriem klājas ļoti grūti - bezpajumtniekiem. Bezpajumtnieki nedrīkst nomirt tikai tādēļ, ka izkalst. Viņiem nav jāiet uz Daugavu smelt ar kausiņu ūdeni, lai padzertos. Mediķis arī atgādināja, ka ar lielo karstumu pasaule saskārusies pamatā tikai šajā gadsimtā. Arī Latvijā karstuma radītās problēmas kļūst arvien nopietnākas. Turklāt arī nākotnē Latvijai var nākties saskarties ar nopietnām karstuma radītajām situācijām. Problēmas pārvaldīšanai jābūt plānotai un plānveida.. Kā risināt? Šics pastāstīja, ka dzeramo ūdeni cilvēki varētu saņemt no dažādiem ūdens krāniem, kas atrodas pie mājām. Daļā vietu varētu vienkārši pārtaisīt krānus, kurus patlaban izmanto sētnieki ielu laistīšanai. "Rīgas ūdens ir ļoti kvalitatīvs. Tas ir labs. Ja jāizvēlas mirt vai dzert Rīgas ūdeni, tad, protams, jādzer šis ūdens! " Ja kāds ir ļoti sensitīvs un domā, ka tajā slāpšanas reizē ūdens ir obligāti jāvāra, tad viņš var pirkt kioskos visādus dzeramos ūdeņus," Šics pauda, vienlaikus norādot, ka bezmaksas dzeramais ūdens bieži ir vajadzīgs maznodrošinātām māmiņām ar bērniem. "Diez vai viņas varēs to [pirkt dzeramo ūdeni] atļauties. Ja viņas iet pa lietu, iet uz sociālajiem dienestiem, iet uz savām mājas rūpēm un piestāj pie ūdens krāna, domāju, ka tas nav ne par sliktu Rīgas tēlam, ne tūrismam, ne kam pārējam." Bez lielas naudas. "Tas īstenībā neprasa lielus ieguldījumus," viņš teica un atzina, ka problēma jāatrisina tā, lai iedzīvotājiem nebūtu papildus jāmaksā, piemēram, par bezpajumtnieku izlieto ūdeni. Zinot, ka no šiem ūdens vadiem laista ielas un sliedes, elementāri ir uztaisīt krāniņus, no kuriem var paņemt ūdeni un samitrināt tajā rokas. Speciālista vērtējumā dažādās vietās ūdens ņemšanu var organizēt dažādi. Dzeramā ūdens ņemšanas vietu skaits būtu "daudzi, daudzi desmiti, ja ne simti". Ūdeni varētu izmantot ne tikai dzeršanai, bet arī lai samitrinātos, nomazgātu muti vai apslacītos, lai "noņemtu karstuma radītās nepatīkamās sekas". Pēc Rīgas parauga nākotnē šādu programmu varētu izstrādāt arī vairākas citas pilsētas, Šics pieļāva. |
|