18/08/2010 Gatavojot nākamās Sabiedrības veselības rīcībpolitikas pamatnostādnes 2011. līdz 2017. gadam, Veselības ministrija kopā ar Sabiedrības veselības komisijas priekšsēdētāju Pēteri Apini iepazīstināja ar nākotnes medicīnas vīziju. Tev patiks – tā tiks orientēta uz dzīvildzes pagarināšanu un cilvēku novecošanās aizkavēšanu. «Prognozēju, ka strauji uzplauks zinātne par veselību un dzīvību, jo jau nākamajos 20 līdz 30 gados cilvēki daudz darīs, lai pagarinātu savu dzīvi un uzlabotu tās kvalitāti,» uzskata Pēteris Apinis. Viņš norāda, ka strauji attīstīsies gēnu modifikācija. Vislielākā uzvara varētu būt iespēja katram vadīt savu bioloģisko pulksteni.. Zinātnes izaugsmi ir grūti prognozēt. Taču, tā kā vēl tikai pirms 20 gadiem uzskatīja, ka genomu cilvēks iemācīsies nolasīt vien 21. gadsimta beigās, tas nav piepildījies. Gēnus varam nolasīt jau šobrīd. 21. gadsimta lielākie sasniegumi noteikti būs saistīti ar cilvēka dzīvību. Šī zinātnes attīstības joma būs tikpat līdzvērtīga, ka 20. gadsimta skrējiens pakaļ komforta palielināšanai. Tika izgudrots internets, mobilais telefons, kosmosa kuģu ātruma stacijas. Bet esam attapušies, ka šie pētījumi gadsimta garumā mūs nepasargā no ātrās mirstības un slimībām. Nu zinātnieki ķersies tieši pie šīs tik svarīgās jomas. Vēl kāda būtiska rakstura iezīme jaunajam gadu tūkstotim: tam būs raksturīgas kuriozas un nesaprotamas bailes no dažādām vīrusa un infekciju slimībām, kuras veiksmīgi pastiprinās mediji. Piemēram, mums jau pazīstamās putnu un cūku gripas. Ārstēšana centīsies pāriet uz interneta vidi: sākot gan no konsultācijām ar vajadzīgajiem speciālistiem, beidzot pat ar zāļu iegādi. Analizējot situāciju Latvijā, dati ir diezgan skarbi. Pie mums ir viens no zemākajiem jaundzimušo mūža ilgumiem ES, bet viens no augstākajiem mirstības līmeņiem. Jau tuvākajos gados notiks straujas iedzīvotāju vecuma struktūras izmaiņas. Dažas prognozes pat rāda, ka jau 2025. gadā vairāk nekā 2/3 daļas Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 65 gadiem. Tas saistīts ar zemo mirstību un dzīves ilguma pagarināšanos. Turklāt nedrīkst aizmirst tos daudzos tūkstošus jauniešu, kas šobrīd pamet valsti, lai sāktu labāku dzīvi ārpus tās. Ja pēdējos gados Latvijā tika finansiāli atbalstīti tikai ārstniecības pakalpojumi, tad nākamajos lielāka uzmanība gan valsts līmenī, gan katram cilvēkam atsevišķi jāpievērš veselības veicināšanas pasākumiem. Interesanti, kā tu pati savu veselību redzi pēc 10 un 20 gadiem? Par to esi aizdomājusies? Un ko profilaktiski dari jau tagad, lai savu organismu stiprinātu? |