|
04/01/2011 Veselības ministra Jura Bārzdiņa (ZZS) un slimnīcu pārstāvju sarunās otrdien vakarā nav panākts kompromiss par traumpunktu darbību un sašutušie slimnīcu vadītāji neizslēdz iespēju prasīt ministra demisiju, savukārt ministrs neredz pamatu satraukumam un aizstāv valdības akceptēto reformu veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kartībā. Otrdien tikšanās laikā Bārzdiņš atgādināja, ka Veselības ministrija gatavoja reformas vēl pirms viņa apstiprināšanas ministra amatā, slimnīcas sniedza datus par traumpunktu darbību un izmaksām, un šīs ziņas liecināja, ka līdzšinējais finansējuma izlietojums nav efektīvs. "Veselības aprūpes pakalpojumus nevar veidot tā, lai pakalpojumu sniedzējiem ērtāk, jāskatās kopējā bilde," sarunas laikā norādīja ministrs. Veselības norēķinu centrs aplēsis, ka reforma ļaus ietaupīt aptuveni pusmiljonu latu. Savukārt Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgeņijs Kalējs sarunas dalībniekiem norādīja, ka no šiem ietaupītajiem līdzekļiem aptuveni 200 000 latu būs jānovirza ārstiem speciālistiem par traumu guvušo pacientu ārstēšanu laikā, kad traumpunkti nestādās, un vēl vairāki desmiti tūkstoši latu būs jānovirza "ātrajai palīdzībai", jo cilvēki, kuriem nebūs pieejams ierastais traumpunkts izsauks neatliekamo palīdzību un tāpēc pieaugs izsaukumu skaits. Slimnīcu pārstāvji pauda bažas, vai speciālisti būs gatavi strādāt vairāk, lai nodrošinātu dežūru dienas stacionārā. Līdz šim dežurējošajiem speciālistiem traumpunktos maksāja par pilnu darba slodzi, bet jaunā kārtība paredz, ka maksās tikai par pacientiem sniegto palīdzību. Taču slimnīcām jebkurā gadījumā jānodrošina speciālista pieejamība laikā, kad traumpunkts ir slēgts. Aizkraukles slimnīcas valdes priekšsēdētāja Alīda Vāne sarunā arī norādīja uz citu problēmu - jaunā kārtība jauc kopā akūtos pacientus ar plānveida pacientiem. Uz to veselības norēķinu centra pārstāvji iebilda, ka problēmas varot atrisināt, speciālistiem pieņemšanas laikos paredzot "logus", lai pieņemtu akūtos pacientus. Slimnīcu vadītāji arī uztraucas, ka nākamais solis būs traumpunktu likvidēšana, jo naktīs nebūs apkalpots pietiekami daudz pacientu. Bārzdiņš gan to kategoriski noliedza, sakot: "traumpunkti ir efektīvi, arī izmaksu ziņā, bet kombinējot tos ar dienas stacionāriem, finanšu sadalījums ļaus attīstīt kompleksu palīdzības nesniegšanu". Bauskas slimnīcas vadītājs Uģis Zeltiņš pēc tikšanās atzina, ka mediķi nav apmierināti ar valdības lēmumu un nespēju rast kompromisu, tāpēc aicinās vēl meklēt risinājumu un mainīt šo kartību, lai neciestu lauku iedzīvotāji. Taču viņš atzina – ja nebūs citas iespējas nodrošināt traumpunktu finansējumu tā, lai neciestu lauku iedzīvotāji, slimnīcu vadītāji būs gatavi lūgt ministra demisiju. Bārzdiņš traumpunktu likteni otrdien pārrunāja ar Priekules, Ludzas rajona, Saulkrastu, Rīgas 1.slimnīcas, Sarkanā Krusta Smiltenes slimnīcas, Aizkraukles slimnīcas, Saldus medicīnas centra, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Rīgas rajona, Bauskas un Limbažu slimnīcas vadītājiem. Jau vēstīts, ka valdība pirms nedēļas nolēma mainīt traumpunktu finansēšanas kārtību, nosakot, ka fiksēto mēneša samaksu traumpunkta darbības nodrošināšanai piešķirs atbilstoši pacientu skaitam. No nākamā gada traumpunktos, kurus gadā apmeklē līdz 3499 pacientiem, valsts apmaksās 3,25 ārstu slodzes un līdz ar to dežūrēs viens speciālists, bet traumpunktos ar apmeklējumu virs 3500 pacientiem valsts apmaksās 6,5 slodzes, un līdz ar to tajos varēs dežurēt divi speciālisti. Tāpat no nākamā gada traumpunktu darbību pielāgos pacientu plūsmai – tie strādās darba dienās vakaros un naktī - no plkst.18:00 līdz 8:00 un brīvdienās un svētku dienās 24 stundas diennaktī. VM skaidro, ka, analizējot šā gada traumpunktu darbību, konstatēts, ka dienas laikā, kad ir pieejama palīdzība pie ģimenes ārstiem un dienas stacionārā, traumpunkta darbība nav lietderīga, savukārt darba dienu vakaros, brīvdienās un svētku dienās tie pacientiem vajadzīgi vairāk. Lai nodrošinātu traumu pacientu pienācīgu aprūpi pēc šā gada sākumā ievestajām izmaiņām traumpunktu darba laikā un finansēšanas kārtībā, lielās slimnīcas meklē finansējumu slimnīcas iekšienē vai plāno traumpunktu piedāvāt kā maksas pakalpojumu, bet reģionālās slimnīcas pacientus sūta pie ģimenes ārsta vai poliklīnikā praktizējošiem speciālistiem, taču daudzviet tie pa dienu, kad traumpunkti nav pieejami, strādā tikai dažas stundas. |
|